Lai gan nākamajā gadā valsts iecerējusi pašvaldībām atņemt vēl divus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, kas galvenokārt veido pašvaldību budžetus, tās ar šo ieceri samierinājušās. Pašvaldības neprotestē, jo to budžeti pildās labāk par plānu, turklāt valsts apņēmusies arī turpmāk maksāt daļu pabalstu.
Patlaban no iekasētā IIN pašvaldībām tiek 82 procenti, bet valsts budžetā nonāk 18 procentu. Tā kā valdība apņēmusies valsts budžetu nākamajā gada konsolidēt par 122 miljoniem latu, pēc finanšu ministra Andra Vilka prognozēm, pašvaldībām uz tā rēķina savas jostas nāksies savilkt par trim miljoniem latu. To izdosies panākt, IIN pašvaldību daļu samazinot līdz 80 procentiem, kā arī valstij atsakoties no vairākiem pabalstiem un dotācijām, kam nauda būs jāmeklē pašvaldībām pašām savos maciņos. Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne skaidro, ka Jelgavai tāda IIN attiecība ir pieņemams variants, ja valsts apņemas turpināt finansēt daļu garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta. Jelgavai gan nākamā gada budžetā būs jāmeklē iespējas iekasēt papildu 900 tūkstošus latu, lai segtu izdevumus, par ko līdz šim parūpējusies valsts. Tā ir dzīvokļa pabalsta valsts daļa, autoceļa fonds (valsts to plāno samazināt par 20 procentiem), invalīdu, represēto un bērnu bāreņu pārvadāšana bez maksas sabiedriskajā autotransportā, kā arī budžets interešu izglītībai. Pašvaldība šim mērķim ieplānojusi naudu, kas tiks ieņemta virs plāna šā gada budžetā. Desmit mēnešos IIN iekasēts jau 90 procentu apmērā, pārsniedzot plānu, tomēr šos papildu nodokļa ieņēmumus nav plānots sadalīt 2011. gada izdevumiem, apliecina I.Škutāne. Procentuāli līdzīga situācija veidojas arī novadu budžetos. Jelgavas novads rēķina, ka tam nākamajā gadā būs nepieciešami papildu vairāk nekā 339 tūkstoši latu, lai nodrošinātu pabalstus un izdevumus, no kuriem atteikusies valsts, ziņo novada pārstāvis Jānis Erno. Ozolnieku novads IIN samazinājuma dēļ nākamgad zaudēs 60 tūkstošus latu. Lai maksātu pabalstus valsts vietā, tam būs jāmeklē 32 tūkstoši, bet no 18 tūkstošiem būs jāšķiras, lai uzturētu ceļus. Kā skaidro izpilddirektors Pēteris Veļeckis, ja Labklājības ministrija nefinansēs arī cilvēku (kas ievietoti līdz 1998. gadam) uzturēšanos aprūpes centrā «Zemgale», tad pašvaldības budžets kļūs plānāks vēl par 48 tūkstošiem latu. «Jāsagaida gala lēmums un tad, veidojot novada budžetu, jālemj, uz kādu pasākumu rēķina lāpīt šo finanšu caurumu,» vērtē P.Veļeckis.
