Zemgales novada Jaunatnes nedēļas laikā 27. martā risinājās pašvaldību vadītāju un jaunatnes darba speciālistu konference.
Zemgales novada Jaunatnes nedēļas laikā 27. martā risinājās pašvaldību vadītāju un jaunatnes darba speciālistu konference, kuras mērķis bija iepazīstināt pašvaldību vadītājus ar jaunatnes politikas īstenošanu, jauniešu sabiedrisko organizāciju un interešu izglītības iespējām Latvijā.
Uz konferenci bija aicināti visu 146 Zemgales novadu pašvaldību vadītāji, taču dažādu iemeslu dēļ tajā piedalījās tikai ap 50 amatpersonu. Viens no konferences organizatoriem Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktors Ringolds Beinarovičs atzīst, ka ir ļoti būtiski sadarboties tieši ar pirmā līmeņa pašvaldībām: «Tieši vietējās pašvaldības ir atbildīgas par sava pagasta vai mazpilsētas jauniešu iespējām pavadīt brīvo laiku. Diemžēl mums bieži neiznāk tikties ar šīm mazajām pašvaldībām, tāpēc vēl jo svarīgāk ir pēc iespējas aktīvāk iesaistīt tās dažādu jauniešiem svarīgu problēmu risināšanā un izskaidrot valsts politiku šajā virzienā, kā arī darīt zināmas jau pašreizējās iespējas. Līdz šim, risinot šos jautājumus, kompetence bijusi zināmā mērā nodalīta – strādājām ar izglītības pārvaldēm, rajona pašvaldībām, bet ne ar pagastiem.»
Šajā konferencē gan pašvaldības vairāk bija klausītāju lomā, taču organizatori cer, ka pēc laika jaunās zināšanas vainagosies ar reāliem darbiem. Vairākās pilsētās jau tagad veiksmīgi darbojas jaunatnes lietu konsultatīvās padomes, kur vienā organizācijā apvienojas visu to iestāžu un institūciju darbinieki, kas ikdienā saskaras un strādā ar jauniešiem, – vecāku padome, sabiedriskās organizācijas, nodarbinātības dienests, policija, skolas. R.Beinarovičs atzīst, ka šāda padome spēj efektīvāk risināt ļoti daudz sasāpējušu problēmu – narkomānija, alkoholisms, brīvā laika pavadīšanas iespējas, labāka izglītība: «Ikvienam ir jāsaprot, ka pilsētas vai pagasta deputāts nav visu zinošs – arī viņš ir tikai cilvēks un nespēj absolūti objektīvi spriest par visām lietām, tāpēc šāda padome, izzinot reālās jauniešu problēmas, spēj ieteikt pašvaldībai labākos risinājumus un iespēju izvairīties no muļķīgām kļūmēm.»
Jelgavā pagaidām šāda padome vēl nedarbojas, bet, iespējams, pēc šīs konferences pašvaldība aktīvāk sāks domāt šajā virzienā.
Jelgavas rajonu konferencē pārstāvēja mazāk nekā puse pašvaldību vadītāju, taču tie, kas piedalījās, atzina, ka uzzinājuši daudz jauna. Rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka «Ziņām» sacīja, ka šāda konference ir visnotaļ nepieciešama: «Likumi mainās bieži, un nav nemaz tik viegli visam izsekot līdzi. Ļoti koncentrēti un apjomīgi tika sniegta informācija ne tikai par jaunākajiem likumiem un koncepcijām, mēs uzzinājām arī vairākas it kā sīkas nianses, tomēr būtiskas un ikdienā izmantojamas.»
