Atbrīvošana no pienākuma nodrošināt ar dzīvojamo platību no brīvības atņemšanas vietām iznākušos, zemāka sociālo dzīvokļu īres maksa, dažādu ierobežojumu atcelšana potenciālajiem bibliotēku darbiniekiem – tie ir daži priekšlikumi, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) iesniegusi valdībā, lai tā sauktā krīzes likuma ietvaros atsvabinātu pašvaldības no liekiem tēriņiem.
Jau ziņots, ka ar likumprojektu «Par pašvaldību darbību» tiks nodrošināts, lai vietvaras līdz 2012. gadam varētu koncentrēties svarīgākajām prioritātēm ierobežota finansējuma apstākļos. Piemēram, patlaban likums paredz, ka katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, turpmāk, kā skaidro ministrijas pārstāve Ilze Dišlere, galvenais būtu tikai sociālā dienesta esamība pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības veidolā.Rosināts veikt grozījumus arī likumā «Par dzīvojamo telpu īri», paredzot izīrētājam tiesības pieprasīt no īrnieka izdevumu atlīdzību, kas tam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu un īrnieka uzturēšanos attiecīgajā dzīvojamā telpā. Tiesa, tas neattiektos uz gadījumiem, kad izīrētājs ir pašvaldība vai valsts.«Līdz šim pašvaldība mājokļu īpašniekiem kompensēja zaudējumus, kas radās, atliekot tiesas sprieduma par izlikšanu no dzīvojamām telpām izpildi, ministrija ierosina šos līdzekļus pieprasīt no pašiem īrniekiem,» akcentē I.Dišlere. Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, kā dzīvokļa vai mājas īpašnieks piedzīs šo naudu no izliktas personas, kuras maksātspēja, ticamākais, nav apmierinoša.RAPLM arī piedāvājusi svītrot no Latvijas Sodu izpildes kodeksa kārtību, kas paredz novada vai pilsētas domei nepieciešamības gadījumā nodrošināt ar dzīvojamo platību personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas vietām. Ministrija iecerējusi arī grozīt likumu par sociālajiem dzīvokļiem un mājām, nosakot, ka sociālā dzīvokļa pašvaldības noteiktajai īres maksai jābūt zemākai par maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem.Savukārt ministrijas iecerētās izmaiņas bibliotēku likumā neparedz noteikt pašvaldību bibliotēku darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un amatus, kuru ieņemšanai pretendentam būtu nepieciešama noteikta akadēmiskā vai profesionālā izglītība vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts. Turpmāk bibliotekāro pakalpojumu sniegšanas kārtību paredzēts noteikt pašvaldību saistošajos noteikumos.
