Visi bankroti atnāk negaidīti, jo… tiek izmisīgi slēpti un visiem iespējamiem līdzekļiem novilcināti.
Visi bankroti atnāk negaidīti, jo… tiek izmisīgi slēpti un visiem iespējamiem līdzekļiem novilcināti. Tad seko nokauts, pēc kura «spēli» atsākt nav iespējams. Pat tajā īsajā brīdī, kad bankrota nenovēršamība jau apjausta, bet tas vēl nav iestājies, vārds «bankrots» skaļi netiek pausts.
Jelgavas Domei šogad jānorēķinās ar deviņiem kreditoriem par kopējo summu Ls 1 756 997, no kuriem Ls 1 563 594 veido atmaksājamais kredīts un Ls 193 403 – kredīta procenti.
Pagājušajā gadā pašvaldības kredītsaistības bija Ls 1 059 780, kas attiecībā pret budžeta ieņēmumiem (Ls 7 820 920) bija 13,6%. Ja plānotie budžeta ieņēmumi šajā gadā nepalielināsies vai pieaugs nenozīmīgi, tad kredītsaistības būs ap 21% no budžeta ieņēmumiem.
Taču – ak, vai! Citu pašvaldību pieredze rāda, ka šogad budžeta ieņēmumu samazināšanās ir objektīvs fakts. To nosaka gan Krievijas ekonomiskās krīzes sekas, kas sākušas izpausties tikai tagad, gan arī ekonomiskās attīstības tendences pasaulē. Darbavietu, faktisko algu un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā arī bezdarba pieaugums būtiski ietekmēs arī Jelgavas pašvaldības budžeta ieņēmumus šogad. Jelgavas pašvaldības bankrotu tā klasiskajā izpratnē, protams, grūti iztēloties… Tāpat kā valsts ieceltu pilnvarnieku, kura uzraudzībā izsolē tiks pārdotas pārpalikušās Jelgavas «parpalas». Taču jaunu kredītsaistību uzņemšanās, lai attālinātu bankrotu vai arī parāda atmaksas termiņa pagarināšanas «bičošanu», ir vairāk nekā iespējama. Drīzāk tas ir neizbēgami. Jābūt lielam talantam, lai spētu pārliecināt kreditorus, ka «velns nav tik melns, kā to mālē». Jebkurā gadījumā parādu nasta arvien smagāk spiedīs uz pilsētu un tās dažādajām vajadzībām, kas «stāv» ārpus «izdzīvošanas» jomām.
Aizvadītās Domes sēdē deputāti pilsētas izredzes raksturoja visai daiļrunīgi: no «s…s budžets» līdz «katastrofāls stāvoklis» un «ārkārtas situācija». Būtība – iespējamais bankrots – tika kautrīgi noklusēta.
Salīdzinājumam: 1998. gadā budžetā (plānotie) izdevumi kultūrai bija Ls 359 254; pašvaldības policijai – Ls 204 463; dzīvokļu saimniecībai – Ls 52 711; sportam – Ls 47 939; veselības aprūpei – Ls 30 000; teritoriālajai plānošanai – Ls 7 500; civilajai aizsardzībai – Ls 7 476; glābšanas dienestam – Ls 1 000. Šo izdevumu kopsumma līdzinās nomaksājamo kredītsaistību pieaugumam šinī gadā (salīdzinot ar iepriekšējo). Citiem vārdiem: pašvaldībai šogad nav līdzekļu, ar ko segt šīs vajadzības. Jāšaubās, vai izdevumu samazināšana visām jomām izvilks klibojošo Domi no bedres. Bet ceļš uz šo bedri ir bijis ilgs un apzināts. Ceļā malā aug puķītes: Nejēdzība, Bezatbildība, Nolaidība…
Maz ticams, ka budžeta ieņēmumi pagājušajā gadā atbilda plānotajiem. Šāgada (pilnā apjomā vēl neapstiprinātā) budžeta ieņēmumu daļa, izsakoties Domes pilsētsaimniecības komitejas vadītājas Vilciņas vārdiem – «katastrofāli nepildās».
Kopš deputāti pieņēma «pagaidu» budžetu, nu jau būs pagājuši trīs mēneši, un pagājušajā Domes sēdē pirmo reizi tika aplūkots, kā tas «tukšojas». Par lielu brīnumu deputātiem, vairākās jomās budžets mainījies par 50%… Tas nozīmē, ka pilsētas izpildvara deputātu lēmumus klaji ignorējusi.
Jau mēnešiem Dome nespēj izpildīt savus lēmumus finansu ziņā par vienas vai otras pilsētas vajadzības apmierināšanu. Tam vienkārši nav naudas. Tajā pašā laikā budžeta līdzekļi tiek izsaimniekoti.
Lauvas tiesa – 96% – no šogad apmaksājamiem kredītiem latu veidolā iegūlusi «Jelgavas siltumtīklos» (siltummezglu izbūvei, kā subsīdijas, investīciju finansēšana, siltumtrases rekonstrukcijai).
Jelgavas Domes kredītu saistību pārbaude (kas veikta aizvadītā gada decembrī) liecina, ka miljoni, ko apēduši «Siltumtīkli», nevienam nerūp, – zem šīm summām velti meklēt ierakstus «Kredīts izlietots mērķtiecīgi», «Darbus (piegādi) pēc konkursa veica…». Un kas šo «lietu» padara vēl interesantāku – līdz šim amatpersonām nav izdevies no «Siltumtīkliem» saņemt par kredītu miljoniem veikto celtniecības un montāžas darbu tāmes. Jājautā – kas šo pilsētu pārvalda?
Vesels bars pārraudzītāju sasēduši «Siltumtīklu» pārraudzības padomē, taču neviens no viņiem nav spējīgs atbildēt, cik pamatoti izlietoti miljoni, par kuriem maksās pilsētas iedzīvotāji. Arī procentus.
Kā kliedzošs piemērs iedibinātajai kārtībai, saskaņā ar kuru Dome, pati pilsēta un tās iedzīvotāji kļuvuši par «Siltumtīklu» ķīlniekiem, ir Domes pilsētsaimniecības departamenta direktora personība. Aigars Ozols, kas saņem pamatalgu Ls… , «sastāv» Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izsoles darba grupā (gada alga – Ls 2177), ir «Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma» pārraudzības padomē (saņem algu),ir Autoceļu fonda direktors (saņem algu?), ir «Siltumtīklu» pārraudzības padomē (saņem algu). Turklāt «Siltumtīklus» Ozola kungs pārvalda trīs veidos – kā departamenta vadītājs, kā pārraudzības padomes priekšsēdētājs un kā vīrs savai sievai Ligitai Dupužai, kas ir… «Siltumtīklu» juriste.
Ķēdi var turpināt: «Siltumtīklu» direktors Genādijs Dupužs ir savukārt brālis savam brālim Dupužam, kura firma pārsūknē naudu no «Siltumtīkliem» utt.
Pastāvot šādām ģimenes attiecībām uz budžeta pēļa, nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka daudzi rēķini «neklapē». Piemērs no divu pašvaldības uzņēmumu dzīves: Domes Nekustamo īpašumu pārvaldes parāds «Siltumtīkliem» par piegādāto siltumu līdz 1999. gada 1. janvārim bija Ls
1 033 468. Iedzīvotāju parāds NĪP – Ls 485 320. Kur gan radusies starpība pusmiljona latu vērtībā? Ls 271 488 tiek piedēvēti soda naudai, ko viens pašvaldības uzņēmums ir parādā otram pašvaldības uzņēmumam. Respektīvi, «Siltumtīkli» par to, ka iedzīvotāji laikus nav samaksājuši par siltumu, «štrāfē» NĪP (tās priekštečus). Loģiku meklēt bezcerīgi.
Taču atliek vēl Ls 276 660. Tos varētu pameklēt, taču… Jelgavā jūs neatradīsiet nevienu ierēdni, kas spētu dokumentāli pierādīt, ka šie Ls 276 660 nav nozagti. To nespētu arī «Siltumtīklu» direktors, kura papīros šie cipari skaitās, nedz šā pašvaldības uzņēmuma juriste, nedz viņas vīrs, kas trejādi pārrauga visu «procesu». Tāda ir kārtība.
Viss normāli, ak, cienījamā tauta!
Kredītu izlietojums
1. Siltumtrases rekonstrukcijai 613 m garumā no katlu mājas Ganību ielā.
2. Siltuma padeves skaitītāju iegādei.
3. Jelgavas 4. vidusskolas siltināšanas darbu veikšanai.
4. «Jelgavas siltumtīkli» – investīciju finansēšanai.
5. Regulējamu siltummezglu uzstādīšanai.
6. Siltummezglu izbūvēšanas pabeigšanai pašvaldības dzīvojamās mājās.
7. «Jelgavas siltumtīkli» – mazuta iegādei.
8. ?
9.
