Pēc asām diskusijām starp Cenu pagasta Rubeņu un Akmens ceļa uzņēmējiem no vienas puses un Jelgavas pašvaldības uzņēmumu «Jelgavas ūdens» un Ozolnieku novada pašvaldību no otras puses, nav gūts atrisinājums, par kādiem līdzekļiem tiks salabots komunālais ūdensvads. Tā bojājuma dēļ kopš marta beigām vairākiem Akmens ceļa uzņēmumiem ir atslēgts ūdens.
«Plīsušais ūdensvads mums nepieder. Bojātais apmēram četrdesmit metru garais posms atrodas privātā uzņēmuma «Dinex» teritorijā Ozolnieku novadā. Aicinājām par to maksāt uzņēmējus. Kā viņi vienosies, tas ir viņu ziņā,» teic Jelgavas pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna. Ūdenssaimnieki piedāvā divus remonta variantus – pagaidu par 1700 latiem un kapitālo par desmit reižu lielāku summu. Bojājums atrodas ap trīssimt metru no Jelgavas pilsētai piederošās ūdensvada maģistrāles. Vajadzētu rast ilgtermiņa risinājumu Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis sapulcē pauda viedokli, ka pašvaldībai neesot ziņu, ka privatizācijas gaitā Rubeņu un Akmens ceļa ūdensvads un kanalizācija Zemesgrāmatā būtu ierakstīti kādam zemes īpašniekam kā apgrūtinājums. Tādēļ šobrīd to var uzskatīt par bezsaimnieka mantu. Lielākoties pazemes komunikācijas atrodoties privātās teritorijās, un tikai neliela daļa – zem pašvaldībai piederošā ceļa. P.Veļeckis uzsver, ka likums nosaka – viss, kas atrodas zem zemes, pieder zemes īpašniekam, un pašvaldībai aizliegts ieguldīt naudu svešā īpašumā. «Šajā neatliekamajā situācijā uzņēmējiem pašiem jāvienojas par avārijas likvidāciju,» līdzīgi «Jelgavas ūdens» pārstāvjiem secina Ozolnieku novada izpilddirektors. Viņš atzīst, ka principā pašvaldībai būtu jāatbalsta uzņēmēji un problēmai vajadzētu atrast ilgtermiņa risinājumu. Normatīvie akti nepalīdzRubeņu un Akmens ceļā izvietoto uzņēmumu apvienības vadītājs Jāzeps Kivlenieks uzskata, ka «Jelgavas ūdens» pozīcija ir destruktīva. «Šķiet, ka mums izdevies rast kopīgu valodu ar Jelgavas un Ozolnieku pašvaldībām Rubeņu un Akmens ceļa seguma atjaunošanas jautājumā. Taču saistībā ar ūdeni un kanalizāciju pašvaldības grib izbraukt cauri uz uzņēmēju rēķina. Problēma netiek efektīvi risināta,» secina J.Kivlenieks. Viņa vadītā apvienība gatavojot vēstules Jelgavas un Ozolnieku domēm. Ekonomikas ministrijas Būvniecības nodaļas pārstāvis Andris Mālnieks «Ziņām» teica, ka viņam zināmie normatīvie akti tādu problēmsituāciju neregulē. «Iespējams, ka ilgtermiņa risinājumā varētu būt lietderīgi paplašināt pilsētas robežas, iekļaujot tajās arī rūpniecisko zonu, kas tagad atrodas Cenu pagastā,» spriež A.Mālnieks. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas referente Linda Tilta, paužot ministrijas nostāju, saka – ūdensvads un kanalizācija, kas atrodas ārpus uzņēmumu teritorijas, nedrīkstētu būt bezsaimnieka manta.
