Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktā aptauja par pašvaldību gatavību iepirkumos izvēlēties vietējo pārtiku liecina, ka to vēlētos darīt 91% pašvaldību. Tomēr joprojām šo procesu apgrūtinot fakts, ka vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamās pārtikas klāstu un apjomu, liecina LLKC aptaujas laikā iegūtā informācija.
«Pētījumā aptaujājām lauku teritoriju un mazpilsētu pašvaldības. Iespējams, šie rezultāti būtu nedaudz citādāki, ja tajos iekļautu arī lielās pilsētas,» publicētajā pētījuma apskatā norāda Valsts Lauku tīkla (VLT) projektu vadītāja Guna Šulce, kuras pārziņā bija aptaujas «Latvijā ražotas pārtikas produkcijas noieta veicināšana pašvaldību publiskajos iepirkumos» īstenošana.
Kopumā aptaujātas 99 pašvaldības, apkopojot informāciju par publiskajiem iepirkumiem 697 pašvaldību iestādēs. Lielākais vairums (72% no 315 atbildējušajām pašvaldību iestādēm) atzinis, ka galvenais princips uzvarētāja noteikšanai publiskajā pārtikas produktu iepirkumā ir zemākā cena. Tikai 28% minējuši saimniecisko izdevīgumu. Tikai 37% no aptaujātajām iestādēm izmanto tā dēvētos Zaļā iepirkuma nosacījumus, jo lielai daļai pašvaldību iepirkumu speciālistu nav izpratnes, kas tieši tas ir.
Cenšas atrast vidusceļu
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone atzīst: «Pagaidām iepirkumu sistēma pašvaldībām pieprasa tā izpildi, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kurā viens no kritērijiem ir cena. Līdz ar to atbilstoši norādītajām prasībām vietējo produkciju iespējams izvēlēties vienīgi gadījumā, ja cena ir konkurētspējīga. Savukārt, izvēloties ekoloģiski kvalitatīvākus produktus, jārēķinās ar cenu atšķirību. Tāpēc tas vienmēr bijis diskutabls jautājums, kur vienīgi jau praksē un ikdienā tiek meklēts vidusceļš ar konkrēto pakalpojuma sniedzēju.»
Viņa stāsta, ka pašvaldība līdz šim aktīvi iesaistījusies programmu «Skolas auglis», «Skolas piens» nodrošinājumā, kas mācību gada laikā nodrošina izglītības iestāžu audzēkņus ar tieši vietējiem dārzeņiem un augļiem, kā arī vietējo ražotāju pienu.
Pašvaldībā atzīst, ka dažreiz pat iepirkuma statusa piešķiršana automātiski sadārdzina produktu. Lai gan – produkcija, kas vērtējama kā Zaļā iepirkuma noteikumiem atbilstoša, atsevišķos gadījumos atbilstot arī parastā iepirkuma nosacījumiem cenas ziņā. Vairākumā gadījumu tā viennozīmīgi esot ēdinātāja atbildība, ar ko tiek slēgti līgumi par produkcijas piegādi un spēja sabalansēt vietējās produkcijas klāstu ar citu valstu produkcijas sortimentu.
Attiecībā uz Zaļo iepirkumu Jelgavas novadā piesauc praksi tā nosacījumus izvirzīt ne tikai pārtikas un ēdināšanas jomā, bet arī būvniecības projektā.
«Tā tas bija ar Valgundes sporta halles celtniecību, ņemot vērā ēkas energoefektivitāti un atbilstību kā dabai draudzīgam un vidi saudzējošam objektam. Savukārt augustā Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Jaunsvirlaukas filiālē un Lielplatones internātskolā tieši plānots veikt ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu, ievērojot Zaļā iepirkuma nosacījumus,» atklāj D.Kaņepone.
Ozolniekos izvērtēs lietderību
Ozolnieku novada pašvaldībā skaidro, ka tajā tiek rīkoti iepirkumi par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu, nevis iepirkta pārtika, līdz ar to nevar sniegt objektīvu vērtējumu par vietējo ražotāju spēju nodrošināt nepieciešamo pārtikas preču daudzumu un klāstu.
Ozolnieku novada domes Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Zanda Oša skaidro: «Pēc esošo iepirkuma līgumu termiņa beigām, rīkojot jaunus iepirkumus par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu izglītības un sociālās aprūpes iestādēs, Ozolnieku novada domes Iepirkumu komisija izvērtēs lietderību pieprasīt, lai pārtikas preces piegādā tieši vietējie ražotāji un iespējamo šādas prasības ietekmi uz ēdināšanas cenu.»
Ozolnieku novada domes Iepirkumu komisija nepieciešamības gadījumā piemērojot arī Zaļo iepirkumu. «Tā, piemēram, rīkojot atklātu konkursu par atkritumu apsaimniekošanu Ozolnieku novadā, atkritumu pārvadāšanas auto tika pieprasīta atbilstība standartam, kas nodrošina, ka atkritumu pārvadāšanas transports ir videi draudzīgs un, regulāri pārvietojoties pa Ozolnieku novadu, rada iespējami mazāk kaitīgo izmešu, tā nodrošinot iespēju novada iedzīvotājiem dzīvot iespējami «zaļākā» vidē, stāsta Z.Oša.
Tāpat Ozolnieku novada pašvaldība, veicot iepirkumus par ielu apgaismojuma izbūvi vai rekonstrukciju, izvēlējušies videi draudzīgākas un ekonomiskākas LED lampas. ◆
