Pašvaldība kā publiskā persona var iesaistīties komercdarbībā, kuras rezultātā radītās preces un pakalpojumi ir stratēģiski svarīgi tās attīstībai. Taču ir pašvaldības, kas brīvi interpretē savas tiesības un tās izmanto ļaunprātīgi, kropļojot tirgu, uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis. Valsts kontrole arī nepiekrīt Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas «paver gandrīz neierobežotas iespējas publiskai personai iesaistīties komercdarbības veikšanā». Saeimai šodien jālemj par likumprojektu 2. lasījumā.
Likumprojekts vēl būs jāvērtē arī 3. lasījumā, un paredzams, ka tas tiks pilnveidots, izvērtējot Valsts kontroles ierosinājumus. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien uzklausīja Valsts kontroles viedokli – tai šaubas par savu tiesību likumīgu izmantošanu ir radījušas lielo pilsētu pašvaldību dibinātās kapitālsabiedrības. Vairākos gadījumos Valsts kontrole nepiekrīt, ka funkcija būtu vērtējama kā stratēģiski svarīga un ka teritorijā nav neviena cita, kas to varētu veikt.
Apgaismo ielas, kopj kapus
Piedāvātajā pārskatā ir, piemēram, SIA «Daugavpils Zobārstniecības klīnika». Daugavpilī pašvaldības uzņēmumi nodarbojas arī ar autostāvvietu apsaimniekošanu, atkritumu savākšanu, teritorijas tīrīšanu. Piecos gadījumos kapitālsabiedrības sniegušas pakalpojumus, kādus Daugavpils Dome nebija uzdevusi tām veikt.
Vēl pārskatā bieži minēta Jūrmala, kuras SIA «Jūrmalas gaisma» nodarbojas ar pilsētas apgaismošanas un ceļu satiksmes organizācijas uzlabošanu, bet SIA «Jūrmalas kapi» – ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt SIA «Jūrmalas televīzija», kur pašvaldībai pieder 50 procenti kapitāla daļu, strādā mediju jomā. Tāpat Valsts kontrolei ir iebildumi pret vairākām Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībām, kuru darbībā nav saskatīta stratēģiski svarīga uzdevuma veikšana. Pirms pāris gadiem medijos plašu rezonansi jau guva Rīgas Domes lēmums dibināt SIA «Aqua Riga», kas piedāvā dzeramo ūdeni. Valsts kontroles sarakstā ir arī SIA «Rīgas meži», kas nodarbojas ar mežsaimniecību. «Rīgas meži» ir gandrīz vienīgā mežu teritorija Pierīgā. Tās ir galvaspilsētas zaļās plaušas. Ja tās atdos kādam privātajam, tad tajā vietā būs jauni Bebru ciemati,» komentējot pārmetumus, sacīja Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks (GKR). Viņš problēmas saskata tajā, ka sabiedrībai nav skaidri saprotama robeža, līdz kurai valsts un pašvaldība var nodarboties ar komercdarbību.
Tirgus ekonomikas modelis paredz, ka publiskā persona neiejaucas komercdarbībā, bet tur, kur tas nepieciešams, pašvaldības var veidot savas kapitālsabiedrības, vairākkārt atkārtoja Valsts kontroles pārstāvis A.Ērglis. Taču dažas pašvaldības veido kapitālsabiedrības, kas ierobežo privāto uzņēmēju. «Likums ir labs, ja to vēlas godprātīgi pildīt,» sacīja A.Ērglis. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sēdē arī atzina, ka bažas rada gadījumi, kad pašvaldības sāk komercdarbību tirgū, kur veiksmīgi darbojas privātie uzņēmēji, piemēram, tādās jomās kā automobiļu apkope un remonts, žurnālu izdošana, zobārstniecība. Nīderlandē ir likums, kas liedz pašvaldībām deformēt konkurenci, skaidroja S.Ābrama. Arī Lietuvā, Somijā un Zviedrijā par ierobežojumiem publiskajām personām ieiet tirgū ir padomāts.
Piedāvā meklēt uzraugu
Bijušais Tukuma novada mērs Juris Šulcs un Aldis Adamovičs («abi Vienotība»), kurš pirms ievēlēšanas Saeimā vadīja Preiļu novadu, uzskata, ka dažu negodīgu pašvaldību dēļ gan nedrīkst ierobežot visus. Praksē tas izskatās citādi – ja pašvaldībā nav neviena feldšera punkta, tad tai ir jādomā, kā piedāvāt medicīniskos pakalpojumus, skaidroja J.Šulcs. Domei ir pienākums nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, uzsvēra arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs («Saskaņa»). «Tālajos novados pašvaldība var sākt jebkuru komercdarbību, ja tā tur ir nepieciešama – izveidot kurpju šūšanas cehu un gatavot saviem iedzīvotājiem kurpes, ja neviens cits to nedara,» atzina arī A.Ērglis. Tādēļ sēdē vairāki klātesošie konstatēja, ka risinājums varētu būt, atrodot kādu uzraugošo institūciju. Pret ierosinājumu šo pienākumu uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas apstiprina pašvaldību saistošos noteikumus, iebilda Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izvērtēt tikai saistošo noteikumu tiesiskumu, nevis lietderību, norādīja jurists. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča piedāvāja uzraudzību deleģēt vairākām institūcijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Finanšu ministrijai, Konkurences padomei.
Par pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā trešdien notika saruna arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kuras priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka līdzdalība kapitālsabiedrībās ir viens no veidiem, kā pašvaldības var ietekmēt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā. Taču šī iespēja vairāk attiecas uz lauku novadiem. Arī M.Kučinskis uzskata, ka neviens, izņemot pašu pašvaldību, nevar izvērtēt kapitālsabiedrību darbības lietderību, un viņš ir skeptisks par ideju, ka to varētu darīt kāda uzraugoša institūcija. ◆
