Par Induļa Emša valdības krišanu tiek runāts, kopš tās izveidošanas.
Par Induļa Emša valdības krišanu tiek runāts, kopš tās izveidošanas. Tā kā Saeimā nav pārliecinoša balsu vairākuma, tās līdz šim arī palikušas tikai runas un pieņēmumi. Principā netiek apšaubīts, ka laiks, kas atvēlēts šai valdībai, tieši atkarīgs no premjerministra spējām izlaipot starp paša veidotās koalīcijas partiju savtīgo interešu ievērošanu un nodrošināt vairākuma balsu skaitu, solot ievērot par kreisajiem saukto politisko spēku intereses (piemēram, “jurkānieši”, “bites” un “rubikieši”).
Cik var spriest pēc pēdējiem I.Emša paziņojumiem, vairākuma balsu skaits pašreizējās valdības pastāvēšanai tik nozīmīgajā balsojumā par šāgada budžeta likuma grozījumiem ir jau nodrošināts. Lai nu tā būtu un lai paliek fakts, kādā veidā atkal top panākts balsojums. Principā, par grozījumiem varētu balsot arī opozīcijā esošie, jo grozījumos faktiski iestrādāti viņu karsti atbalstītie priekšlikumi tajā brīdī, kad vēl bija pozīcijā. Protams, “jaunlaikieši” jau paziņojoši, ka grozījumus neatbalstīs principā, lai arī cik labi tie būtu. Tāpēc interesanti vērot pašreizējās valdības “balsta” – Tautas partijas – un bijušās valdības “ass” – partijas “Jaunais laiks” – sarunas. Tās notiek visai intensīvi, un, kā informē “Jaunā laika” pārstāvji, septembra pirmajā pusē viņu sarunu partneriem būšot jāatbalsta I.Emša valdības neuzticības balsojums. Interesanti, ka publiski tiek ziņots par to, ka sarunas notiek un viedokļi tiek saskaņoti pa “blokiem”. Šajā kontekstā runājot par pašlaik neglābjami iestrēgušo administratīvi teritoriālo reformu, abu viedokļi būtībā ir līdzīgi. Par to gan īpaši nav jābrīnās, jo līdzīgi tie bija jau no paša sākuma. Šonedēļ, tiekoties abu partiju reģionālās attīstības darba grupām, tās vienojušās, ka līdz 2005. gada 31. decembrim būtu jāpabeidz vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reformā, par pamatu ņemot jau izstrādāto102 novadu modeli. Turklāt sarunās panākta vienošanās, ka Latvijā nav nepieciešams veidot otrā līmeņa jeb apriņķu pašvaldības. Mūsu valsts esot maza, tāpēc pietiktu tikai ar pirmā līmeņa pašvaldībām – spēcīgiem novadiem. Un vēl – abas partijas ir vienisprātis, ka jautājums par otrā līmeņa (apriņķa) pašvaldību izveides lietderību būs apspriežams tikai pēc novadu reformas pabeigšanas.
No loģiskas viedokļa, turklāt ņemot vērā, cik sarežģīti un neviennozīmīgi beigušās pašvaldību un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pirmās kārtas sarunas, jāsecina, ka, šādā garā turpinot, reforma nebeigsies ne pēc gada, ne pēc pieciem. Ja runa ir par 50, 102 vai 125 novadiem, tas ir tikai, godīgi sakot, tehnisks jautājums. Īstenība ir tāda, ka nākamā gada martā atbilstoši vēl joprojām spēkā esošajai likumdošanai pirmā līmeņa jeb novadu pašvaldības jau būs jāievēl. Ja pašreizējās sarunās, spriežot par novadu izveidošanu, min pat nākamā gada nogali, tad loģiski, ka arī vēlēšanām būtu jānotiek pēc tam. Vismaz pēc nākamā gada 31. decembra vai 2006. gada sākumā. Citādi putru, kas radīsies, diezin vai varēs izstrēbt tuvākajā nākotnē.
Gribot negribot rodas jautājums un reizē arī konstatējums: ja martā vēlēšanas būs, kā pašlaik to paredz likumdošana, tad visas sarunas par novadu veidošanu vēl vismaz gadu ir totāla tukša salmu kulšana. Turklāt sarunu rezultātus vienošanās gadījumā kārtējo reizi būs “jāizstrebj” tām pašām pašvaldībām, tikai vairs nav saprotams kādām – pagastu, pilsētu vai novadu. Silts ieteikums sarunu “vedējiem” un “novērotājiem”: ja reiz ko pieņemat un apstiprināt, tad arī izpildiet. Ja to nevarat, tad nemaldiniet tautu! Pašvaldības jau nav tikai pleķis kartē. Tur dzīvo cilvēki.
