Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne uzskata, ka jaunā Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija nav līdz galam pārdomāta un pašreizējā variantā nav atbalstāma.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne uzskata, ka jaunā Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija nav līdz galam pārdomāta un pašreizējā variantā nav atbalstāma.
Veselības ministrijas rīkotajā valsts konsultatīvās padomes sēdē pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar jauno Obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju. Nozīmīgā dokumenta apspriešanai bija atvēlēta tikai nepilna stunda. Turklāt padomes locekļiem laika trūkuma dēļ nebija iespējas izteikt savu viedokli, kā arī uzdot jautājumus. I.Škutāne neslēpj, ka viņai ir vairāki ieteikumi koncepcijas papildināšanai un uzlabošanai, bet tie vēl jāsaskaņo ar Pašvaldību savienību un jāiesniedz ministrijai rakstiski.
I.Škutāne skaidro, ka jaunā koncepcija paredz ieviest personificētu obligātās veselības aprūpes iemaksu (veselības nodokli) 7,1 procenta apmērā no apliekamiem ieņēmumiem. Tas patiesībā nepalielinās kopējo nodokļu summu, bet no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 7,1 procents tiks novirzīts veselības aprūpei. Iedzīvotāju ienākuma nodokli atskaita no darba ņēmēja vai bezdarbnieka ieņēmumiem, taču nav skaidrs, kā būs ar tiem cilvēkiem, kas nekur nestrādā un nav nodarbinātības dienesta uzskaitē. Jautājums nav līdz galam pārdomāts.
Koncepcijā atzīts, ka mūsu valsts ieguldījums veselības aprūpes finansējumā līdz šim bijis viens no zemākajiem Eiropā, nav nostiprināts un attīstīts solidaritātes princips, kad vesela un maksātspējīga persona veic iemaksas, no kurām tiek segti veselības aprūpes izdevumi personai, kas saslimusi.
Pašvaldībām rūp arī slimokasu tālākais liktenis. Jaunajā koncepcijā paredzēts likvidēt pašvaldību veidotās slimokases. «Veselības ministrija nav tās dibinājusi, un pirms likvidācijas vajadzēja notikt dialogam ar pašvaldībām. Slimokases izveidotas ar mērķi administrēt un apsaimniekot veselības aizsardzībai paredzētos valsts līdzekļus, bet jaunā koncepcija paredz, ka atbilstoši Obligātās veselības apdrošināšanas programmai valsts to var nodot privātām apdrošināšanas sabiedrībām. Šajā gadījumā augs administrēšanas izmaksas. Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūra kopā ar filiālēm un slimokasēm savas darbības nodrošināšanai patērē līdz diviem procentiem no kopējā veselības budžeta, turpretī privātās apdrošināšanas kompānijas min no pieciem līdz septiņiem procentiem,» I.Škutāne ir neizpratnē, kādēļ vajadzīgs radīt konkurenci valsts līdzekļu administrēšanai. Turklāt šāda modeļa gadījumā pastāv risks par apdrošinātāju finansiālo stabilitāti, kur iespējamo seku likvidēšana būs jāuzņemas valstij jeb nodokļu maksātājiem.
Pašvaldības apšauba koncepcijas autoru izpratni par līdzšinējiem nozares attīstības plāniem, kā arī satrauc Pasaules Bankas kredīta atdošana un veselības aprūpes sistēmas optimizācija, saskaņā ar kuru paredzēts slēgt mazās slimnīcas un pacientu plūsmu novirzīt uz lielajiem centriem. No ekonomiskā viedokļa tas attaisnojas, taču arī lauku slimnīcas ir jāattīsta, jo ne visi pacienti ārstēsies tikai Rīgā. Pašvaldības piekrīt, ka veselības aprūpei nepieciešams palielināt finansējumu, jo tieši no tā lielā mērā atkarīgas izmaiņas sistēmā.
Diskusijas par koncepciju turpināšoties aprīlī.
