18 pašvaldības uzņēmumi, kas ir Jelgavas Domes pakļautībā, pagājušajā gadā strādājuši ar kopējiem zaudējumiem, kas pārsniedz pusmiljonu latu. Uzņēmumu parādi pārsniedz 20 miljonu latu.
18 pašvaldības uzņēmumi, kas ir Jelgavas Domes pakļautībā, pagājušajā gadā strādājuši ar kopējiem zaudējumiem, kas pārsniedz pusmiljonu latu. Uzņēmumu parādi pārsniedz
20 miljonu latu.
Būtībā vienīgie ar peļņu ir strādājuši Jelgavas tirgus (Ls 73 788), Jelgavas poliklīnika (Ls 13 118) un Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmums (Ls10 109). Bez zaudējumiem gads pagājis Bērnu poliklīnikai (kuras pelņas – zaudējumu aprēķins ir apaļa nulle), Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijai (peļņa – Ls 213) un uzņēmumam «Sfēra» (Ls 6). Pārējo pašvaldības uzņēmumu zaudējumi ir no dažiem simtiem latu līdz vairāk nekā 400 000 latu Jelgavas Siltumtīkliem.
Ja vien mēs nedzīvotu Jelgavā ar tās savdabīgajiem deputātiem un administrāciju, izbrīnu radītu fakts, ka uzņēmums, kura vadība saņem visaugstāko atalgojumu, strādā ar būtiskiem zaudējumiem. Kā jau «Ziņas» rakstīja, Jelgavas Autobusu parka direktora Arņa Jansona darba alga pagājušajā gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, gandrīz dubultojās. Kopā direktors pagājušajā gadā nopelnījis 8211,12 latu, bet viņa vietnieks Kaspars Vecels – 7582,33. No pašvaldības uzņēmumu 1999. gada darbības pārskata, ko deputāti iecerējuši apstiprināt ceturtdienas Domes sēdē, izriet, ka Jelgavas Autobusu parks strādājis ar zaudējumiem un tie, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gandrīz dubultojušies. Uzņēmumam ir nodokļu parādi, tas ņēmis jaunus kredītus, kaut arī vecie nav atmaksāti. Samazinājusies arī Jelgavas Autobusu parka nosacītā cena un rezerves fonds. Visai savdabīgi, ka, sarūkot strādājošo skaitam un viņu algām, uzņēmuma vadītāji spējuši «nodrošināt» sev tā finansiālajai situācijai pilnīgi neatbilstošu algas paaugstinājumu. Kā zināms, pašvaldības uzņēmumu vadības atalgojumu nosaka Dome.
Kaut arī saņēmusi pieklājīgas pašvaldības finansu «piešprices», ar zaudējumiem pagājušajā gadā strādājusi arī Kapu saimniecība. Turklāt tie palielinājušies 30 (!) reižu, četras reizes auguši īstermiņa kredīti – Domes aizdevums, kas vēlāk tika «pārformēts» par subsīdijām. Arī šajā pašvaldības uzņēmumā strādājošo algas ir samazinātas. Savukārt izdevumi palielinājušies uz «biroja kosmētiskā remonta» un «telpu nomas» rēķina.
Jau rakstījām, ka Jelgavas pilsētas Kinodirekcijas direktora Edgara Fridberga alga pagājušajā gadā vidēji palielinājās par 59%, salīdzinot ar 1998. gadu. Savukārt viņa vadītā uzņēmuma zaudējumi salīdzinājumā ar 1998. gadu palielinājušies gandrīz četrkārtīgi par spīti tam, ka ražošanas izmaksas samazinātas par 12%. Uzņēmums toties spējis vairāk nekā trīs reizes «palielināt» īstermiņa kredītus, kurus atdot jau vairs nebūs kam, jo kinodirekcija ir nodota privatizācijai. Arī neveiksmīgi.
Savu darbību pārtraucis pašvaldības uzņēmums «Elipse»,
kas 1999. gadu beidza ar zaudējumiem – 68 santīmi uz katru pamatkapitālā ieguldīto latu. Trīskāršojušās kredītsaistības, un uz pusi samazinājusies nosacītā cena pašvaldības uzņēmumam «Sfēra».
Būtiski peļņa samazinājusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijai (no 6944 latiem uz 213 latiem), taču šis ir vienīgais pašvaldības medicīnas uzņēmums, kuram palielinājusies nosacītā cena. Tiesa, tas noticis uz kredītu samazinājuma rēķina.
Kā jau «Ziņas» to iepriekš paredzēja, ar finansiālu katastrofu gadu beiguši Jelgavas Siltumtīkli – 424 000 latu zaudējumu –, kaut arī gada vidū savos papīros uzrādīja vairākus simtus tūkstošu peļņu. Jelgavas Siltumtīklu zaudējumi patlaban uz vienu pamatkapitālā ieguldīto latu ir 5,32 lati. Uzņēmumā, par spīti maksātnespējas pazīmēm, palielinājies vidējais darba algas līmenis. Pašlaik tas ir 204 latu uz vienu strādājošo. Palielinājušies uzņēmuma iedzīvotāju ienākuma nodokļa un PVN maksājumu parādi. Savdabīgi STU risina ilgtermiņa kredītu dzēšanu, novirzot tos uz īstermiņa kredītiem. Tas ir, lai spētu kārtot regulāros maksājumus (atdot kredītus), tiek ņemti jauni. Kas maksā procentus? «Laimīgie» Jelgavas iedzīvotāji. Interesanti lielos zaudējumus (ar «izmaksām audita firmai») skaidro direktors G.Dupužs.
Nekustamā īpašuma pārvalde spējusi 1999. gadā samazināt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa kredītus, tāpēc palielinājusies uzņēmuma nosacītā cena. Audzis arī rezerves kapitāls, un pašlaik tas ir 15,8 miljoni latu. NĪP iekasējums palielinājies līdz 95%, tomēr uzņēmums vēl strādā ar zaudējumiem.
Ar zaudējumiem strādājuši arī pašvaldības uzņēmumi «Komunālprojekts», kas patlaban nodots privatizācijai, un Jelgavas Tehniskā skola, kurai zaudējumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies par 52%.
Vismazākos zaudējumus – par katru pamatkapitālā ieguldīto latu trīs santīmi – pagājušajā gadā pašvaldībai nesis bezpeļņas uzņēmums «Jelgavas pilsētas slimnīca», kas neapšaubāmi ir niecīgi, salīdzinot ar ieguvumiem: pēc galvenā ārsta nomaiņas ierīkotas divas observācijas nodaļas – viena Bērnu nodaļā, otra Terapijas nodaļā. Slimnīcā ir samazinātas liekās štata vienības, izremontēta jaunā virtuve, izbūvēta aptieka, ierīkota autonoma apkure un nodota lietošanā jaunizbūvēta Ginekoloģijas nodaļa. Turklāt Jelgavas pilsētas slimnīca pilnībā atbilst visām valsts prasībām (ir sertificēta).
Krīzes situācijā nonākusi Sanitātā transporta bāze, kas, salīdzinot ar 11,4 tūkstošiem latu peļņas 1998. gadā, 1999. saimniecisko gadu beidza ar 2,4 tūkstošiem latu zaudējumu, kas uz vienu pamatkapitālā ieguldīto latu veido 0,29 latus zaudējumu un ir pats sliktākais rādītājs medicīnas uzņēmumu grupā.
Stabili pagājušajā gadā strādājis ŪKSU, kura peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies gandrīz piecas reizes. Lai arī uz vienu pamatkapitālā ieguldīto latu tā ir niecīga – pussantīms… Pašvaldībai peļņu nesis Jelgavas tirgus – tā palielinājusies 2,5 reizes. Uzņēmums spējis radīt arī 27 jaunas darba vietas.
Kopējie pašvaldības uzņēmumu zaudējumi gada laikā palielinājušies piecas (!) reizes. 1998. gadā tie bija 100 250 latu, bet 1999. gadā sasniedza 517 141 latu. Zaudējumu pieaugums – 416 891 latu. Šādai finansiālajai situācijai līdzīgu starp Latvijas lielajām pilsētām, domājams, nevarētu atrast. Vai deputāti spēs izdarīt vismaz kaut kādus secinājumus šajā sakarībā – jāšaubās.
