Aprīlī Jelgavas Domes pašvaldības uzņēmumu ekonomiskās darbības pārraudzības komisija atjaunotā sastāvā izvērtējusi pašvaldības uzņēmumu pagājušā gada darbības pārskatus.
Aprīlī Jelgavas Domes pašvaldības uzņēmumu ekonomiskās darbības pārraudzības komisija atjaunotā sastāvā izvērtējusi pašvaldības uzņēmumu pagājušā gada darbības pārskatus. Par rezultātiem «Ziņām» stāsta Domes priekšsēdētāja vietniece un komisijas priekšsēdētāja Irēna Škutāne. Šajā numurā iepazīstinām ar Autobusu parka un Nekustamā īpašuma pārvaldes darbības rezultātiem.
Pilsētas pašvaldības ieguldījums visos savos uzņēmumos nav mazs un sasniedz 20,3 miljonus latu. Uzņēmumi nodrošina darbu 1500 iedzīvotājiem. Vidējais atalgojums tajos ir 167,81 lats mēnesī, kas Jelgavas līmenim ir samērā pieklājīga alga. Lielākais atalgojums ir Jelgavas Autobusu parkā – 268 lati mēnesī –, bet tas attiecināms uz 63 remontzonas un administrācijas darbiniekiem. 180 autobusu vadītāji strādā kā pašnodarbinātās personas, kas pasažieru pārvadājumus veic, iznomājot uzņēmuma transporta līdzekļus.
Veiks padziļinātu pārbaudi
Pārvadājumu uzņēmums pagājušo gadu noslēdzis ar 80,7 tūkstošiem latu zaudējumu. Tas pašvaldību dara uzmanīgu, jo iepriekšējā atskaites periodā bija strādāts ar simbolisku un tomēr peļņu (760 latu). Pērn par 67 tūkstošiem latu jeb 20 procentiem augušas uzņēmuma īstermiņa kredītsaistības, kas kopumā sasniedz gandrīz 398 tūkstošus latu. Savukārt ilgtermiņa saistības samazinājušās par 45,8 procentiem jeb 158,6 tūkstošiem latu un šā gada sākumā bija 187,6 tūkstoši latu. Ar bankām Autobusu parks norēķinās regulāri, jo uzņēmumam ir ātra naudas aprite – autobusu vadītāji ar parku norēķinās katru dienu. Tomēr Autobusu parkam pietrūkst līdzekļu, lai norēķinātos ar degvielas un citu materiālu piegādātājiem.
Debitoru parādi pagājušā gada beigās bija nedaudz virs 39 tūkstošiem latu jeb par 30 procentiem vairāk nekā gada sākumā. 70 procentu no tiem veido pircēju un pasūtītāju parādi.
Autobusu parka kopējie ieņēmumi pērn auguši tikai par 1,2 procentiem jeb 15,7 tūkstošiem latu, sasniedzot 1,29 miljonus latu. Neto apgrozījums palielinājies par 92,5 tūkstošiem latu jeb 7,7 procentiem un sasniedza 1,294 miljonus latu. Savukārt izmaksas augušas par 97,25 tūkstošiem latu jeb 7,6 procentiem, sasniedzot 1,374 miljonus latu. Degvielas un ražošanas izmaksas palielinājušās par 67,5 tūkstošiem latu, samaksātā nomas maksa augusi no 55 latiem 2000. gadā līdz 30 137 latiem pērn. Darba alga palielinājusies vidēji par 13 procentiem jeb gandrīz par 32 latiem mēnesī.
Pagājušajā gadā uzņēmums iegādājies pamatlīdzekļus 167 tūkstošu latu vērtībā, tostarp divus «Neoplan» un vienu «Otoyol Iveco» autobusu un divus «Mercedes» mikroautobusus maršruta Jelgava – Rīga apkalpošanai. Līdz ar to auguši amortizācijas atskaitījumi. Uzņēmuma apgrozījumu un ieņēmumus negatīvi ietekmējis Lielupes un Iecavas tiltu remonts. Transporta kustība pār Iecavas tiltu bija slēgta četrus mēnešus. Lielākā daļa pārvadājumu bija organizēta atsevišķi katrā tilta pusē par iepriekšējo cenu. Rajona Padome kompensēja mikroautobusa un tā autovadītāja algas izmaksas, kas Iecavas tilta labajā pusē veica pārvadājumus uz Valgundi, bet tas nesedza visus zaudējumus, kas mēnesī bija apmēram 2000 latu. Savukārt Lielupes tilta remonta dēļ notika būtiski grozījumi autobusu kustības grafikā – lielās ietilpības autobusi kursēja tikai pilsētas Lielupes kreisā krasta daļā, kas tajos nenodrošināja pietiekamu pasažieru plūsmu. Tā samazinājās arī maršrutos, kuri šķērsoja Lielupi un kuros tika izmantoti mazas ietilpības autobusi. Tas kopumā sadārdzināja pārvadājumu pašizmaksu, zaudējumi pārsniedza 3000 latu mēnesī.
Pašvaldība piekrīt, ka tiltu remonts radīja zaudējumus, tomēr tiem nevajadzēja būt tik lieliem. Kritiskā situācijā ir uzņēmuma parāda attiecība pret pašu kapitālu. Šis koeficients ir 2,72, lai gan tā kritiskā robeža ir 1. Uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi īstermiņa saistības spēj segt par 32 procentiem. Autobusu parka rentabilitāte pērn bijusi ar mīnus zīmi (– 6,24 procenti).
Tā kā bilance neatklāj pilnīgu priekšstatu par uzņēmumu, pašvaldība nolēmusi Autobusu parkā veikt padziļinātu auditorpārbaudi, pieaicinot transporta nozares speciālistus. Pašvaldība uzskata, ka autobusu nomas koeficientam jābūt tādam, lai segtu visus izdevumus un nodrošinātu administrācijas izmaksas, jo neviens saimnieks savu īpašumu ar zaudējumiem neiznomā.
Tarifs nesedz izmaksas
Arī Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) pagājušo gadu noslēgusi ar zaudējumiem 31 154 latu apmērā. Savukārt iestādes 2000. gada pārskata peļņa pārsniedza 253,5 tūkstošus latu.
NĪP apsaimnieko 15,7 miljonus vērtu pašvaldības mantu, par kuru amortizācijas atskaitījumi pērn sasnieguši 159,6 tūkstošus latu. Tiesa, šī aina bilancē nav atspoguļota pareizi, jo no tās nav izslēgti privatizētie dzīvokļi. Līdz šā gada beigām situāciju paredzēts sakārtot. Pērn NĪP ar darbu nodrošinājis 308 darbiniekus, kas ir par pieciem vairāk nekā 2000. gadā. Strādājošo vidējā alga bijusi 128,03 lati mēnesī jeb par 7 procentiem vairāk nekā 2000. gadā.
Lai gan uzņēmuma neto apgrozījums pērn audzis vairāk nekā par 149 tūkstošiem latu jeb 6 procentiem, pārsniedzot 2,5 miljonus latu, tomēr kopējie ieņēmumi samazinājušies par 9,7 procentiem jeb 279 tūkstošiem latu, veidojot 2,59 miljonus latu. NĪP to skaidro ar to, ka 2000. gadā saimnieciskās darbības ieņēmumos bija norakstīts bezcerīgais parāds pret Siltumtīklu uzņēmumu 0,5 miljonu latu apmērā.
Kopējās NĪP izmaksas pērn pārsniedz 2,6 miljonus latu un ir saglabājušās 2000. gada robežās, tomēr ražošanas (materiālu un izejvielu) izmaksas palielinājušās par 8,8 procentiem jeb 182 tūkstošiem latu. Administrācijas izmaksas augušas par 1,7 procentiem jeb par 4000 latiem un saistītas galvenokārt ar strādājošo apmācību.
Pērn būtiski par 187 tūkstošiem latu jeb 19,7 procentiem samazinājušies debitoru parādi, tomēr tie, vienalga, ir ļoti lieli un pārsniedz 760 tūkstošus latu. Iestādes kredītsaistības samazinājušās par 52 procentiem jeb vairāk nekā par 332 tūkstošiem latu un šā gada sākumā bija 306,26 tūkstošus latu. NĪP galvenokārt ir tikai īstermiņa saistības, ilgtermiņa kredīti nesasniedz 25 tūkstošus latu.
Uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi ļauj bez problēmām segt īstermiņa saistības, tomēr NĪP rentabilitāte (tīrās peļņas attiecība pret neto apgrozījumu) ir mīnus 1,24 procenti. Uzņēmums pagājušā gada zaudējumus skaidro ar novecojušā dzīvojamā fonda apsaimniekošanu, kur noteiktā maksa nesedz faktisko apsaimniekošanas un uzturēšanas pašizmaksu.
NĪP aktīvi darbojusies maksājumu uzraudzības jomā – 200 lietās pret ilgstošajiem nemaksātājiem ierosināta tiesvedība. «Tas gan nemazina pašvaldības problēmas, jo saskaņā ar likumu Dome maznodrošinātos iedzīvotājus nedrīkst atstāt bez dzīvojamās platības,» stāsta I.Škutāne. «Ne viens vien parādnieks pēc tiesas sprieduma par izlikšanu nāk uz pašvaldības Sociālo lietu komiteju, lai saņemtu atļauju slēgt vienošanos par parāda atmaksu, lai tik nevajadzētu atstāt līdzšinējo mitekli. Tas ir sāpīgi, diemžēl lielākā daļa līdz tiesas spriedumam nav domājusi par parāda pakāpenisku atmaksu, vienīgi spriedums piespiedis viņus domāt un rīkoties. Savukārt daļa cilvēku ar mazāku rocību ir aktīvi un pastāvīgi lūdz pašvaldībai pabalstu vai iespēju atstrādāt izveidojušos parādu. Kopumā šādiem pabalstiem pašvaldība atvēl 310 tūkstošus latu gadā.»
