Hansabanka aprīļa sākumā veikusi pašvaldību aptauju par ES struktūrfondu apgūšanas iecerēm.
Hansabanka aprīļa sākumā veikusi pašvaldību aptauju par ES struktūrfondu apgūšanas iecerēm. Rezultāti liecina, ka lielākajai daļai pašvaldību jau ir zināmi projekti, kam piesaistīt ES finansējumu.
Aptaujā piedalījās 43 pašvaldības no visiem novadiem (visvairāk no Zemgales – 21), tostarp 17 pilsētu Domes un 26 pagastu Padomes. Lielākā daļa pašvaldību (40) norādījušas, ka plāno pieteikt savus projektus ES struktūrfondu finansējuma iegūšanai, nedaudz mazāk (29) atbildējušas, ka ir sākušas gatavot vai jau sagatavojušas konkrētus projektus. Tātad tās zina, kā izmantot ES finansējumu, un ir gatavas to darīt, lai uzlabotu vides un sociālo infrastruktūru, norāda bankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrmanis.
Pašvaldības plāno piedalīties gandrīz visās Attīstības plānā noteiktajās prioritātēs, kuru pasākumos un aktivitātēs kā gala saņēmēji paredzētas pašvaldības, taču vislielākā interese pausta par dalību līdzsvarotas attīstības veicināšanas prioritātes pasākumā, kas vērsts uz vides infrastruktūras uzlabošanu un tūrisma veicināšanu. Finansējums, ko pašvaldības cer iegūt no ES fondiem, svārstās no dažiem tūkstošiem latu pagastos līdz vairāk nekā desmit miljoniem latu lielajās pilsētās.
Jelgavas Dome aptaujā norādījusi, ka uz struktūrfondu finansējumu pretendēs ar transporta sistēmas organizācijas un vadības un vairākiem citiem projektiem. Finansējums, ko mūsu pašvaldība plāno piesaistīt no ES, pēc Domes Investīciju biroja vadītāja Jurija Stroda vārdiem, svārstās no astoņiem līdz divdesmit miljoniem latu. Visiem projektiem pašvaldība pieļauj līdzfinansējumu līdz desmit miljoniem latu. Jelgavas rajona pagasti aptaujā šoreiz nav iesaistīti. Vairāk nekā puse aptaujāto pašvaldību (24) plāno izmantot bankas kredītu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Aptauja pauž arī vietējās varas viedokli par struktūrfondu radīto iespēju ietekmi uz reģionālo attīstību, aptuveni trešā daļa respondentu atzīst, ka ietekme būs pozitīva un veicinās izaugsmi, savukārt gandrīz puse norāda, ka ietekme nebūs līdzsvarota.
Virkne pašvaldību, it īpaši lielajās pilsētās, norādījušas uz trūkumiem atbildīgo valsts institūciju darbībā, gatavojot normatīvo pamatu struktūrfondu apgūšanai. Tikpat liela daļa arī piemin, ka pašvaldībās valda iekšējas šaubas par savu kapacitāti fondu apgūšanā gan projektu sagatavošanā, gan līdzfinansējumā. Proti, tās skaidri apzinās savas vajadzības un to, ko varētu panākt ar ES naudu, taču vēl nepieciešams kliedēt gan normatīvā pamata neskaidrības, gan palīdzēt pašvaldībām projektu sagatavošanā.
