Pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija Latvijā tika uzsākta 1991. gadā, realizējot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 20. marta lēmumu «Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem».
Pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācija Latvijā tika uzsākta 1991. gadā, realizējot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 20. marta lēmumu «Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem». Kopš 1991. gada novembra strauji attīstījās tirdzniecības uzņēmumu, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizācija. Līdz 1994. gada augustam tie tika privatizēti, izmantojot izsoles, piedāvājumu konkursus, kā arī nomu fiziskām un juridiskām personām. Šajā laika posmā izsolēs un konkursos tika pārdoti 518 tirdzniecības, 111 sabiedriskās ēdināšanas un 646 sadzīves pakalpojumu objekti.
1994. gada 17. februārī Saeima pieņēma likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju», kas noteica vienotu privatizācijas procesa kārtību. No likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1999. gada 31. aprīlim Ekonomikas ministrija ir izskatījusi un pieņēmusi zināšanai 918 privatizācijas projektu par kopējo summu 38,9 milj. latu (tai skaitā privatizācijas sertifikāti 21,6 milj. latu nominālvērtībā jeb 55,5%).
No Latvijas lielākajām pilsētām visstraujāk privatizācijas process attīstījies Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rīgā un Ventspilī. No rajoniem vissekmīgāk tas noritējis Cēsu, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Rīgas rajonā, savukārt privatizācija ieilgusi Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Saldus, Valkas un Ventspils rajonā.
1997. gadā pašvaldības sāka privatizēt zemesgabalus, uz kuriem atrodas privatizētie un privatizējamie pašvaldību īpašuma objekti. Līdz 1999. gada 1. aprīlim Ekonomikas ministrijā akceptēti 138 apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas projekti. Pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu ieņēmumi no privatizācijas procesa, piemēram, 1998. gadā bija 4,75 miljoni latu, bet izdevumi – 3,48 miljoni latu.
Savukārt Privatizācijas aģentūra pārdod valsts zemi privatizēto ēku (būvju) īpašniekiem likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» noteiktajā kārtībā. Līdz 1999. gada 1. aprīlim saņemti 1495 zemes privatizācijas ierosinājumi un apstiprināti 234 zemes privatizācijas noteikumi. Arī pašvaldības privatizē zemesgabalus un ir nodevušas privatizācijai zemi ar kopējo kadastrālo vērtību 2,4 miljoni latu apmērā. Atbilstīgi likumam «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos» un likumam «Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību» apbūvētos valsts zemesgabalus pārdod arī VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» un VAS «Valsts nekustamā īpašuma aģentūra».
Likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» un likumā «Par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos» noteiktajā kārtībā pamatā izskatīti visi lauku apvidu zemes pieprasījumi un pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu par samaksu vai nodošanu lietošanā. 98 tūkstoši lauku zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši un nav izpirkuši 600 tūkstošu hektāru. Pagaidām noteiktajā kārtībā šīs īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši arī 40 tūkstošu pilsētu zemes pieprasītāju. Turpinās lēmumu pieņemšana par zemes pirkšanu īpašumā gan lauku apvidos, gan pilsētās.
Turpinājums sekos.
