No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka tiek apspriests projekts Pārlielupes cietumu reorganizēt par atklātā tipa cietumu.
No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka tiek apspriests projekts Pārlielupes cietumu reorganizēt par atklātā tipa cietumu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars «Ziņām» šāda projekta esamību gan noliedza.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis, kas par cietumu reorganizēšanas projektu uzzinājis no Pārlielupes cietuma administrācijas, «Ziņām» sacīja, ka pašvaldība darīs visu, lai nepieļautu tā īstenošanu. Jau vakar viņš Iekšlietu ministrijai (IeM) nosūtījis vēstuli, kurā lūdz cietumu atstāt pašreizējā slēgtā tipa statusā.
J.Kaminskis pauda viedokli, ka kārtības sargātāji Jelgavā, kur atrodas divi cietumi, psihoneiroloģiskā slimnīca un narkoloģiskais dispansers, nespēs izsekot visiem atklātā tipa cietuma iemītniekiem. Caur Jelgavu iet tranzīta ceļi uz visdažādākajām Latvijas pilsētām, turklāt tā atrodas ļoti tuvu Lietuvas robežai. Neviens nevarēs garantēt, ka cietumnieks, kas it kā iet uz veikalu, pēkšņi neiekāpj vilcienā un nepazūd bez pēdām, tā Domes priekšsēdētāja vietnieks.
Kā piemērs bažām ir Vecumnieku atklātā tipa cietums, kur vienlaikus uzturas 70 ieslodzīto, bet sešus no viņiem pašlaik meklē policija. Pārlielupes cietumā vienlaikus var uzturēties 850 cilvēku, un šādā situācijā arī kontrole būs daudz sarežģītāka, uzskata J.Kaminskis.
Atklātā tipa cietums nozīmētu daudz vairāk darba gan Valsts, gan arī Municipālai policijai.
Pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs informē, ka Jelgavā noziedzības līmenis visu laiku «turas» pirmajā trijniekā, bet šogad esot pat bijuši brīži, kad tas procentuāli pārsniedzis Rīgu. Tiesa, Jelgavā ir arī augsts atklāto noziegumu skaits, tomēr joprojām Jelgavas policijas pārvaldes darbinieki ir pārslogoti un, ja netiks palielināts štata vietu skaits, ar vēl vairāk likumpārkāpumiem būs sarežģīti tikt galā.
Atklātā tipa cietumā sodu izcieš notiesātie: kuri sodīti par kriminālpārkāpumu izdarīšanu; kuri sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības; kuriem par tīšu noziegumu piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem; kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību. Vienā atklātajā cietumā var turēt gan vīriešus, gan arī sievietes. Atklātā tipa cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņojuma ar ieslodzījuma vietu pārvaldi. Ieslodzītie atklātā tipa cietumā drīkst valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem, nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu, kā arī uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.
Pēc Iekšlietu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir 15 brīvības atņemšanas iestādes, no kurām divi ir atklāta tipa, divi daļēji slēgti, astoņi slēgta tipa cietumi, kā arī viena nepilngadīgo audzināšanas iestāde un divas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes. Ieslodzīto skaits ir vairāk nekā 9400. Latvijā no katriem simts tūkstošiem iedzīvotāju 374 ir ieslodzījumā. Vidējais brīvības atņemšanas termiņš Latvijā vīriešiem ir četri gadi un seši mēneši, bet sievietēm trīs gadi un seši mēneši. Viena cietumnieka uzturēšana diennaktī izmaksā 3,15 latu. Pēc ieslodzīto skaita Latvija ir 11. līdz 12. vietā pasaulē.
