Pašvaldībām samazina budžetu, bet palielina pienākumus. Administratīvi teritoriālajai reformai nav ekonomiskā pamatojuma.
Pašvaldībām samazina budžetu, bet palielina pienākumus. Administratīvi teritoriālajai reformai nav ekonomiskā pamatojuma. Kā ar šīm problēmām cīnīties, Latvijas pagastu vadītāji sprieda kārtējā sapulcē Mālpilī.
Valdība, izstrādājot 2000. gada valsts budžetu, kārtējo reizi paredzējusi samazināt pašvaldību ieņēmumu bāzi. 1999. gadā vairāk nekā 50 pašvaldībām ieņēmumi bija mazāki, salīdzinot ar 1998. gadu, bet 2000. gadā prognozēts, ka 95 pašvaldībām ieņēmumi būs mazāki nekā šogad.
Pagastu padomju vadītāji uzskata, ka valdība nav iedziļinājusies problēmās un izpratusi, kādas sekas uz pašvaldības funkciju izpildi atstās budžeta samazināšanās. Tāpēc viņi aicina Saeimas deputātus, pieņemot 2000. gada budžetu, ievērot šādus priekšlikumus:
– pašvaldības kopējo finansu budžetu noteikt 218 miljonu latu apmērā, ņemot vērā trīs procentu inflāciju valstī;
– mērķdotācijām izglītībai papildus paredzēt 24,3 miljonus latu, lai varētu nodrošināt piecu un sešu gadu veco bērnu apmācību;
– ar 2000. gadu nodrošināt pašvaldībām informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem no teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem;
– tām pašvaldībām, kurām 2000. gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti mazāki nekā 1999. gadā, kompensēt starpību.
Pašvaldību vadītājus satrauc arī fakts, ka tām tiek ierobežota iespēja saņemt aizdevumus. Šāda situācija var radīt virkni gadījumu, kad pašvaldība nevar pabeigt remontdarbus un uzsākt apkures sezonu. Tāpēc vadītāji ierosina valdībai noteikt ikgadējo pašvaldības aizņēmuma un garantiju maksimālā apmēra pieaugumu 30 miljonu latu apmērā.
Spriežot par administratīvi teritoriālo reformu, pašvaldību vadītāji paredzēja sagatavot un iesniegt Saeimai grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, atzīstot pašvaldību sadarbību par pilnvērtīgu reformas variantu, kas līdzvērtīgs brīvprātīgai teritoriju apvienošanai. Viņi arī nolēma neforsēt neapdomātas reformas un turēties pie likumā noteiktajiem termiņiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka skaidri ir jāapzinās: reformas laikā paredzētā pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanās nav īstenojama bez lielākām izmaksām un valdības līdzekļu pārdalīšanas par labu pagastu un pilsētu pašvaldībām.