Uz
“Zemgales Ziņu” lasītāju uzdotajiem jautājumiem atbildes
sniedz Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Jelgavas
novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
– Lasītāji
sūdzas par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Jelgavas
Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklim Jurim Vidžim
piederošajā māju apsaimniekošanas uzņēmumā Ozolnieku novadā
Ānē tika piemērots negodīgas komercprakses pārtraukšanas
likums. Vai jūs varat teikt, ka Jelgavas NĪP, kas apsaimnieko
piecsimt jelgavnieku māju, viss norit pieņemamā kārtībā?
Andris
Rāviņš (A.R.): Pilsētas pašvaldībā izveidotas iekšējā
audita grupas, un auditi aptver visas pašvaldības
kapitālsabiedrības. Auditoru ziņojumi regulāri tiek izskatīti
attiecīgo komisiju sēdēs. Ja tiek atklāti kādi trūkumi vai
nepilnības, tie tiek novērsti. Šobrīd nav nekādas informācijas
par nepareizām lietām.
–
Priekšvēlēšanu programmā tiek solīts pievērsties daudzdzīvokļu
māju iekšpagalmiem, māju siltināšanai, kā arī vairākām
nomales ielām. Kāpēc līdz šim ar pagalmiem nav sevišķi
veicies?
A.R.:
Izskatās, ka šogad būs labi. Pagājušajā gadā realizējām
projektu, kur pusi summas, kas tika ieguldīta pagalmu sakārtošanā,
sedza dzīvokļu īpašnieki, bet otru pusi pilsēta. Tā naudiņa
netika izlietota. Ja dzīvokļu īpašnieki neuzskata par vajadzīgu
piedalīties un sakārtot savu vidi, ko pašvaldība var darīt?
–
Varbūt šī ieguldījumu proporcija nebija iedzīvotājiem
draudzīga?
A.R.:
Domājat, ka vajadzīgs simtprocentīgs domes finansējums?
–
Daudzdzīvokļu māju pagalmos ir diezgan daudz arī pašvaldībai
piederošas zemes.
A.R.:
Pašvaldības zemi mēs kopjam tik, cik atļauj finansējums. Taču
tā nav vienīgā problēma Jelgavā. Mēs varbūt varējām par ES
naudu netaisīt lielās tranzītielas, nedarīt daudzas citas lietas,
bet vai pilsētnieki par to būtu priecīgi?! Vai būtu tāda biznesa
attīstība, kādu pašlaik redzam? Jelgavā ir viens no zemākajiem
bezdarba līmeņiem.
–
Bezdarba līmeni Jelgavā zināmā mērā mazina tas, ka atrodamies
tuvu Rīgai, kur strādā 12–13 tūkstoši jelgavnieku.
A.R.:
Taču uz Jelgavu brauc strādāt arī no Valmieras, Daugavpils un
citām pilsētām.
–
Lasītāja sūdzas par Rūpniecības ielai paralēlo kaļķaini
akmeņaino ceļu, pa kuru tiek nodrošināta piekļuve privātmājām
posmā no Tērvetes līdz Filozofu ielai. Bija solīti uzlabojumi,
taču nav izdarīts.
A.R.:
Izprojektējot atklājās, ka nepieciešamās summas ir neadekvāti
lielas. Atmodas ielas posma no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai un
Rūpniecības ielas posma no Filozofu ielas līdz Tērvetes ielai
asfalta seguma atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 1,8 miljoni
eiro. Mūsu līdzfinansējums – gandrīz 429 tūkstoši. Paralēlo
ielu sakārtošanai varam izmantot tikai pašvaldības līdzekļus,
un to šobrīd nevaram atļauties.
–
Iedzīvotāji uztraucas arī par autoostas pārcelšanu pie dzelzceļa
stacijas. Cilvēki pieraduši, ka autoosta bija pašā pilsētas
centrā. Domā, ka būs papildus jātērējas, braucot no jaunās
autoostas uz centru.
A.R.: Protams, autobusiem būs pietura centrā, tikai pati autoosta atradīsies
tālāk no tā.
– Kāds
lasītājs no Jelgavas novada jautā: “Kāds ir iedzīvotāju
labums no novada SIA “Jelgavas novada KU”, ja tas pastāvīgi
strādā ar zaudējumiem un tiek subsidēts no iedzīvotāju
samaksātajiem nodokļiem? Tos pašus darbus un pakalpojumus, ko par
dārgu naudu sniedz “Jelgavas novada KU”, var veikt komersanti,
ko izvēlas iepirkumos.”
Dace Kaņepone, Jelgavas
novada domes pārstāve: Apgalvojums, ka “Jelgavas
novada KU” strādā ar zaudējumiem, neatbilst patiesībai.
Piemēram, 2016. gadu uzņēmums beidza ar peļņu – vairāk nekā
45000 eiro apmērā. Tiesa, iepriekšējos gados “Jelgavas novada
KU” strādāja ar zaudējumiem, taču tam bija objektīvi iemesli,
tai skaitā reorganizācijas rezultātā ieguldīto pamatlīdzekļu
pārvērtēšana un atsevišķu tarifu neatbilstība faktiskajai
situācijai. Pašvaldība nekādā veidā nesubsidē “Jelgavas
novada KU”. Uzņēmums strādā stabili, tam nav problēmu ne ar
naudas plūsmu, ne maksājumiem. Dotācijas, ko ik gadu pašvaldība
piešķir “Jelgavas novada KU”, ir saistītas ar pašvaldības
deleģēto funkciju izpildi, piemēram, kapsētu apsaimniekošanu,
teritorijas kopšanu un publiskās pirts pakalpojumiem.
Pieņemot
lēmumu par konkrētu funkciju deleģēšanu pašvaldības
kapitālsabiedrībai, Jelgavas novada pašvaldība ir vērtējusi
iespējamos piedāvājumus tirgū un iepirkumu lietderību šajās
jomās. Diemžēl novada plašā teritorija, vienotās kvalitātes
prasības un citi faktori acīmredzot ir par pamatu tam, ka nav
nopietnu pretendentu, kas spētu operatīvi nodrošināt pašvaldības
funkciju izpildi. Par to uzskatāmi liecina arī, piemēram, nesenais
iepirkums par ceļu attīrīšanu no sniega ziemas periodā, kurā
atsaucība bija ļoti zema, un atsevišķos pagastos piedāvājumu
nebija vispār. Turklāt, arī pats “Jelgavas novada KU”, veicot
iepirkumus, to skaitā pašvaldības deleģēto funkciju izpildei,
piemēro likumā noteiktās iepirkumu procedūras.
“Jelgavas
novada KU” gadu gaitā ir ievērojami paaugstinājusi savu
kapacitāti, ir iegādāta jauna specializētā tehnika, darbā tiek
pieņemti Jelgavas novada iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējiem
gadiem, ir ievērojami uzlabojusies gan kapsētu apsaimniekošanas,
gan teritorijas kopšanas kvalitāte, daudzdzīvokļu māju
remontdarbi un citi darbi.
Attēls: cvk.lv
