“Mums ir svarīgi iet visiem balsot un panākt, ka apvienotajā Jelgavas novadā vairāk ievēl deputātus, kuri ir no Ozolnieku novada. Saprotams, ka Jelgavas novads ir lielāks, un, visticamāk, arī deputātu no turienes būs vairāk. Taču ir jāpanāk, ka cilvēki, kas pārzina Ozolnieku novadu, Jelgavas novada domē būtu pietiekamā skaitā,” mudina Ozolnieku novada bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe.
Viena no šīs bibliotēkas lielākajām lasītājām Aija Veide piebilst, ka viņa deputātu kandidātu listēs pievērš uzmanību pretendentu izglītības līmenim: “Turklāt skatos ne tikai tos, kuri ir listes galvgalā, bet arī sarakstu noslēdzošos. Ir taču teiciens – kāds ir tavs draugs, tāds esi tu pats.”
Par pašvaldības sasniedzamību neuztraucas
Savukārt Aivaru Liepiņu, kura saimniecība “Līcīši” ir pazīstama kā kazu piena produktu ražotāji, Jelgavas un Ozolnieku novada apvienošana neuztrauc. “2003. gadā jau piedzīvojām to, ka Cenu pagastu apvienoja ar Ozolnieku pagastu. Neesmu manījis, ka kāds no Brankām būtu žēlojies, ka jāiet uz pašvaldību Ozolniekos. Daudziem ir automašīnas. Kam nav, tas var sarunāt, ka aizved kaimiņš, bet turpmāk uz pašvaldību Jelgavā taču varēs tikt,” spriež A.Liepiņš. Viņš atzīmē to, ka arī vecajā Cenu pagastā tiek uzlaboti ceļi, un nesūrojas par gaidāmo Cenu stacijas slēgšanu. “Es tajā stacijā esmu bijis labi ja trīs reizes. Bet tas, ka vilciens ar pasažieriem no Jelgavas un Ozolniekiem nobrauks vecajai stacijai garām neapstājoties, būs ieguvums – kaut par dažām minūtēm tiks ātrāk Rīgā.”
Svarīgākā šķiet kandidātu atpazīstamība
LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docents Voldemārs Bariss par sestdien gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām spriež, ka tās būs “mazliet neparastas”. Viņam ir lielas bažas, ka vēlētāju līdzdalības procents būs zemāks nekā iepriekšējās vēlēšanās. Pirmkārt, tā vedina domāt Covid-19 pandēmijas psiholoģiskā situācija. “Cilvēki ir pieraduši turēties vairāk savrupi, mazāk iesaistīties publiskos pasākumos. Mēs esam sākuši dzīvot mazliet citādā dzīves ritmā,” vērtē V.Bariss. “Protams, būs arī cilvēki, kas atturēsies iet uz vēlēšanām, jo taču pastāv kaut kāds inficēšanās risks,” viņš uzskata.
Otrs faktors, kas varētu mazināt vēlētāju aktivitāti, ir administratīvi teritoriālā reforma. “Jaunizveidotajās pašvaldībās deputātu kandidāti ir mazāk pazīstami. Jaunā situācija vēl nav aprasta. Es viņus tāpat nepazīstu! Ko tad man uz tām vēlēšanām iet! – tā varētu padomāt ne viens vien,” spriež V.Bariss. Pēc viņa domām, Jelgavas un Ozolnieku novada apvienošana vēl nav pats dramatiskākais gadījums, jo pirms tam taču pastāvēja Jelgavas rajons. “Ja paņem Vidzemē Raunas novadu, kurš ir tuvu Cēsīm, bet tiek pievienots Smiltenei… Cilvēki Raunā neizpratnē: “A, par ko es tur Smiltenē balsošu?” Taču balsot ir jāiet vismaz par tiem cilvēkiem, par ko esam pārliecināti,” uzsver V.Bariss. Viņš domā, ka vēlēšanās joprojām darbosies personu atpazīstamības faktors. “Tie aģitācijas materiāli, ko iemet pastkastītē, mani kā vēlētāju īpaši nestimulē. Visi piedāvā diezgan līdzīgus dzīves uzlabojumus. Vēlētājam svarīgākais ir tas, vai viņš pazīst un uzticas deputātu kandidātiem,” tā docents V.Bariss.
Mazāk izpaužas vēlētāju viedoklis
Docents uzskata, ka vēl viena šo vēlēšanu kampaņas īpatnība ir tā, ka pandēmijas apstākļos, kad pastāv pulcēšanās ierobežojumi, vēlētājiem ir mazāk iespēju izteikt savu viedokli, ko tad viņi no savas pašvaldības grib. Tāpēc politiķiem, jaunievēlētajiem deputātiem, vēl jo vairāk svarīgi būtu to apzināties un izzināt savu vēlētāju vēlmes.
V.Barisa kolēģis docents Jānis Ķusis teic, ka vēlētāju aktivitāti sekmē jaunu deputātu kandidātu balotēšanās: “Tad aktivizējas gan tie, kas vēlas aizstāvēt līdzšinējos, gan arī tie, kuri ir par jaunajiem.” J.Ķusis spriež, ka, esot mazai vēlētāju aktivitātei, uzvar tie, kuru elektorāts ir vairāk organizēts, stingrāk pārliecināts par savām politiskajām simpātijām. Viņš aicina partijas būt aktīvām un radošām, jo tad ir lielākas cerības, ka vēlētāji būs aktīvi.
