Bērniem ar speciālista nosūtījumu ķirurģiskās manipulācijas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) joprojām ir valsts apmaksātas, un, ja kāds pieprasa par to naudu, to var uzskatīt par kukuļa gaidīšanu. Vai tā bija arī šajā gadījumā?
Nepatīkamajā situācijā pēc tam, kad viņas bērnam tika konstatēta bruka, nonāca jaunā māmiņa Santa Mušinska. «Jelgavas bērnu poliklīnikas ķirurģe Ārija Ozoliņa sacīja, ka būšot nepieciešama operācija, bet to viņa ar dakteri Rīgā sarunāšot pati. Ārste gan piebilda, ka par to vajadzēs samaksāt ap 20 latu. Mana ģimenes ārste gan par to bija ļoti izbrīnīta, jo bērniem par operācijām neesot jāmaksā. Ar bērnu iestājāmies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Vēlāk noskaidroju, ka ārsts, kas viņu operēja, ir dakteres Ozoliņas dēls, bet ne viņš, ne cits medicīnas personāls par operāciju mums maksāt nelika. Pēc ārstēšanās Rīgā atkal bija jādodas uz bērnu poliklīniku Jelgavā, lai izņemtu diegus un apstrādātu brūci. Taču daktere acīmredzot bija informēta, ka pēc operācijas nedevām naudu un pārmeta mums, ka neesam samaksājuši. Turklāt viņas attieksme kļuva izteikti negatīva. Kad vīramāte bija gatava maksāt pašai dakterei Ozoliņai, viņa atbildēja, ka tam vairs neesot nozīmes. Un mēs nesamaksājām, bet atkārtotā vizītē pie šīs ķirurģes nebraucām – palīdzību meklējām pie ģimenes ārsta,» stāsta S.Mušinska.Varēju rīkoties pareiziSarunā ar «Ziņām» daktere Ā.Ozoliņa atzina, ka šī nav pirmā reize, kad viņa savam pacientam personīgi sarunājusi operācijas laiku. «Gribēju tikai, kā labāk, bet paciente mani pārpratusi. Pareizi būtu bijis, ja es slimnieku nosūtītu uz bērnu slimnīcas poliklīniku, kur viņam būtu jāgaida pieņemšana pie ķirurga, kurš noteiktu operācijas laiku. Tur ir rindas, un dažkārt var nākties gaidīt pat vairākus mēnešus. Šajā gadījumā operāciju bija iespējams veikt uzreiz. Nenoliegšu, ka to darīja mans dēls, kas pēc specialitātes ir kardioķirurgs, bet, ja vien iespējams un nepieciešams, viņš neatsaka arī citas operācijas. Šajā gadījumā šāda nepieciešamība bija,» skaidro Ā.Ozoliņa. Viņa gan neatminoties, ka pacientei būtu minējusi konkrētu summu. Vecāki gan bieži jautājot, vai par operāciju būs jāmaksā: «Un tad es saku, ka ārstam pēc operācijas var pateikties, kā katrs vēls, – cits ar honorāru, cits kādu konfekšu kasti vai citādi, jo arī šajā gadījumā dakteris operāciju veica savā brīvajā laikā.»Daktere Ozoliņa atzīst, ka turpmāk pacientiem nenāks pretī un rīkosies «pēc reglamenta», nosūtot slimnieku uz BKUS poliklīniku, kur viņam būs jāgaida rindā, lai cik ilgu laiku tas arī prasītu. Rinda atkarīga no situācijasBKUS Ķirurģijas nodaļā «Ziņām» paskaidroja, ka rindas uz operācijām mēdz būt, bet, cik ilgi pacientam jāgaida, atkarīgs no viņa veselības stāvokļa un situācijas. Kāda cita māmiņa, kuras četrgadīgajam dēlam brukas operācija bērnu slimnīcā veikta pirms diviem mēnešiem, stāsta, ka gaidīt rindā uz operāciju nācies vien pāris nedēļu.
