«JCI Latvia» jeb Latvijas Jauno uzņēmēju palāta, sekojot iedibinātajai misijai, kopā sanākšanas reizēs allaž piedāvā saviem biedriem pilnveides iespējas.
“JCI Latvia” jeb Latvijas Jauno uzņēmēju palāta, sekojot iedibinātajai misijai, kopā sanākšanas reizēs allaž piedāvā saviem biedriem pilnveides iespējas. Tā tas bija arī pavasara konferencē, ko organizēja JCI Jelgavas nodaļa.
No izglītojošajiem pasākumiem nozīmīgākais bija starptautiski atzītā speciālista Rīgas Biznesa skolas vieslektora Mārča Ešmita seminārs par mārketinga stratēģijas veiksmes faktoriem. Lektors ar mārketinga vai tirgzinības jautājumiem strādājis visu mūžu. Pirmais darbs – pārdošanas jautājumu risinājumi firmā “Shell” Kanādā. Gandrīz desmit gadu Kanādas valdībā bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Pirms nepilniem 20 gadiem sācis savu konsultāciju biznesu par tirgzinības jautājumiem. Pašlaik viņam ir trīs konsultāciju firmas – Kanādā, Latvijā un Francijā – un nopietna pieredze starptautisko projektu vadīšanā.
Latvijā M.Ešmits pastāvīgi dzīvo pēdējos divus gadus, tāpēc uz jautājumu raksturot šejienes vidi teic, ka nav pietiekamas pieredzes, lai sniegtu detalizētāku saimnieciskās vides un mārketinga līmeņa vērtējumu, runātu par juku laiku izraisītajām ačgārnībām. Tās vērojamas visā pasaulē, citviet vairāk, citviet – mazāk izteiktas. Latvija uz vispārējā fona nav sliktākā situācijā, un no mārketinga viedokļa tā ir diezgan laba. M.Ešmits piekrīt, ka Latvijā galvenais centrs ir Rīga, tāpēc arī viņam ārpus galvaspilsētas darba jautājumus nav iznācis risināt – nav bijis pieprasījuma. Tas saistīts arī ar izmaksām, jo “Ticon Latvia” konsultāciju pakalpojumus var atļauties tikai Rietumu firmu pārstāvniecības.
No patērētāja viedokļa mārketinga speciālists kā pirmo uzkrītošo un kaitinošo lietu norāda apkalpošanas līmeni. Tas Latvijā vērtējams kā zems – attieksme pret pircēju daudzviet ir slikta, ienācēju neievēro, runāšanas vietā pamāj ar galvu, parausta plecus. Ar pircēju tā nedrīkst uzvesties. “Veikalā, kur eju iepirkties, pret pircēju izturas vienaldzīgi vai pat viņu ignorē. Tas vērojams daudzviet visu veidu tirgotavās.” Zinu daudzus firmu īpašniekus, kas cenšas uzlabot līmeni, sūta uz mācībām. Taču vienalga, ienākot kā klientam, nākas dzirdēt: “Atnāciet pēc dažām stundām, kad būs uz vietas speciālists, kas varēs pastāstīt par iekārtu…” Bet klientam tikmēr interese par konkrēto tirgotavu un iekārtu pārgājusi.
Kā to izārstēt? “Nezinu, nav ne mazākās jausmas. Domāju, gados 30 ar to izdosies tikt galā. Rietumos arī bijušas tādas kaites, bet ne tādos apjomos. Cilvēki tur zina, ka darbs un ienākumi atkarīgi no tā, ka pircējs atgriežas un kļūst par pastāvīgo klientu. Šeit pret ierindas patērētāju nav tādas attieksmes, nesaprot vai negrib saprast, kā tas ietekmē rezultātu.” M.Ešmits piekrīt, ka to varētu saistīt ar darba devēju attieksmi pret darbiniekiem. Ja nav sistēmas un darbinieka ienākumi nemainās no piesaistīto un pastāvīgo klientu loka, nav stimula domāt par klienta ērtībām. To pašu viņš apstiprina seminārā par mārketinga veiksmes faktoriem. Proti, kā vadība izturas pret darbiniekiem, tā darbinieki pret klientiem. Tiesa, ir cilvēki, kam apkalpošanas kultūru nevar un nevarēs iemācīt. Taču pamatā veiksmīgai klientu apkalpošanas plāna ieviešanai darba devējam svarīgi meklēt cilvēkus ar “pareizo” attieksmi pret klientiem, datora un citas zināšanas darbiniekiem var iemācīt, bet tās neko nedos, ja viņiem nebūs attieksmes. Savukārt, runājot par plānošanas procesu, izvirzot standartus, nepieciešams noteikt grūtāk sasniedzamus mērķus, lai darbiniekiem un arī vadībai pie iecerētā sasniegšanas būtu jāpiepūlas.
Protams, pārstāstīt M.Ešmita mārketinga veiksmes faktoru analīzi nav iespējams. Jauno uzņēmēju palātas biedri un citi interesenti semināru atzīst par saistošu, kur sausa teorija mijas ar sulīgiem praktiskiem piemēriem no paša pieredzes un diskusijām ar dalībniekiem. Sporta un atpūtas kompleksa “Zemgale” mārketinga direktore Aiga Dzendoletto teic, ka par M.Ešmitu dzirdējusi jau pirms laba laika, taču piedāvātie maksas semināri bijuši pārāk dārgi, bet pavērusies iespēja piedalīties JCI organizētajā konferencē.
Semināra dalībnieki no Jelgavas Gaļas kombināta, uzņēmuma “Kanclers Plus” un citiem atzinīgi novērtē mārketinga zinību pasniegšanas veidu. Taču, tā kā seminārā neiztikt bez mārketinga pamatzināšanu atkārtošanas, vēl nedzirdētu jaunumu un atziņu nemaz tik daudz nav bijis. Savukārt ieilgušo diskusiju dēļ pietrūcis laika, lai neforsējot iztirzātu visu semināra tēmu apjomu.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes lektore Irēna Baraškina lasa lekcijas mārketingā Ekonomikas fakultātes studentiem, viņa bija gandarīta par M.Ešmita atzinumu, ka mūsu studentiem tirgzinībās tiek dota iespēja apgūt tikpat labas, ja ne pat labākas zināšanas un prasmes kā citās komerczinību programmās Latvijas augstskolās.
Savukārt ražotāji atzīst, ka teorija ne vienmēr atbilst praksei. Aktīvākais diskusiju dalībnieks jūrmalnieks Jānis Polis no uzņēmuma “Poļa nams”, kas piedāvā saldu un gardu produkciju, ne reizi uzsvēra, ka divi lielie mazumtirdzniecības tīkli sākuši piegādātājiem diktēt nosacījumus neatkarīgi no tā, vai viņi paši iecerējuši veikt kādas mārketinga aktivitātes vai ne. Burtiskā nozīmē ražotājs it kā ar cēlu mērķi – “iekustināt” produktu – tiek piespiests piedalīties atlaižu akcijā. Taču faktiski produktam šī “iekustināšana” nav nepieciešama. Tādējādi pircēji akcijas laikā produkciju ar pietiekami ilgu derīguma termiņu iegādājas vairāk, taču pēc akcijas zināmu laiku pārdošanas apjomi samazinās. No šāda absurda ražotājam nav nekāda labuma.
