Goda, slavas un varonības lieta – tā padomju propaganda dēvēja dienestu PSRS armijā. Taču, kad atmodas, «perestroikas» laikā šie paši goda, slavas un varonības nesēji tika iesaistīti represijās pret demokrātiski noskaņotajiem civiliedzīvotājiem Viļņā, Rīgā, Maskavā, Tbilisi, Baku un citur, parādījās cita nostādne. Proti, armija ir skumja sociāla nepieciešamība, kas vērsta pret valsts ārēju apdraudējumu, piemēram, no terorisma vai cita veida agresijas un ko nekad nedrīkst izmantot pret pašu tautu. Pirms dažiem gadiem man gadījās uzklausīt admirāļa Gaida Zeibota domas par to, ka daļa NATO partneru nekādi nesaprotot, kas latviešiem ir Jaunsardze. Līdzīgs veidojums ir Lielbritānijā, taču lielākoties vien totalitārās valstīs karavīriem tiekot atvēlēti līdzekļi jaunatnes audzināšanai. Rietumos patriotismu, izpalīdzību, sadarbību grupā jaunatnei audzina skauti un gaidas, kas daudz ko dara līdzīgi karavīriem, tomēr darbojas ar citu filosofiju. Arī Latvijā atjaunotas skautu un gaidu vienības, tomēr kā masveidīgākā jaunatnes organizācija ar vairāk nekā septiņiem tūkstošiem dalībnieku izveidojusies Jaunsardze ar savu devīzi «Augsim Latvijai!» un militāro mācību. Būtu ļoti sāpīgi, ja tagad krīzes laikā kā ar nazi nogrieztu līdzekļus vairāk nekā simts jaunsargiem Elejā, Sesavā, Staļģenē, Kalnciemā, kā arī Jelgavā. Taču, cerot uz finansējumu no valsts aizsardzības budžeta, diemžēl jārēķinās, ka kāds var arī nesaprast, ka māte, kas, kā jau latvju dainās teikts, savu dēlu audzināja par karavīru, nekad nav domājusi apkarot demokrātiju. Lai Rietumos būtu mazāk ko brīnīties, skautiem, gaidām un jaunsargiem vajadzētu tuvināties ar jaunsargiem, kā tas neviļus jau gadiem notiek, pieminot latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas Ložmetējkalnā, kur dažu kilometru attālumā atrodas gan vienas, gan otras organizācijas nometnes, kas pagaidām nesadarbojas.
