Uz jautājumiem atbild Ralfs Kokins, mācītājs un LU Teoloģijas fakultātes docents Dr.theol.
Uz jautājumiem atbild Ralfs Kokins, mācītājs un LU Teoloģijas fakultātes docents Dr.theol.
Vai no Bībeles viedokļa homoseksualitāte ir grēks?
Bibliski raugoties, homoseksualitāte, tāpat kā zagšana, melošana, laulības pārkāpšana Vecajā un Jaunajā Derībā ir grēks. Var jau bībeliskos tekstus saprast un interpretēt citādi, bet tad tā ir mūsu priekšstatu ietulkošana Bībelē. Normāla kristīga baznīca tāpat uz to raudzīsies arī nākotnē. Baznīcai ir jāsludina nesagrozīts Dieva Vārds, vienalga, cik tas nepieņemams vai neērts kādam būtu. Homoseksualitātē ir jāatdala izlaidība no orientācijas. Dažreiz māksliniekiem homoseksuāls dzīvesveids pieder pie bohēmas – tad tā ir amorāla izlaidība. Citādi ir, ja cilvēks tāds vienkārši ir. Vai tad labāk izlikties un nedzīvot savu dzīvi?! Ir veikti akadēmiski pētījumi – orientāciju nav iespējams «ārstēt» vai mainīt, var tikai līdz kroplībām apspiest savu seksualitāti un nokaut sevī to, kas īstenībā esi. Domāju, ka Dievs to nevēlas. Un runa jau nav par seksualitāti, runa ir par mīlestību, kas varbūt vairs neiekļaujas visu kontrolētā pareizību kataloga rāmjos. Vai tā ir kristīga sabiedrība, kur cilvēki izliekas, melo un «atdzīvo» savu pliekano, nelaimīgo dzīvīti, domājot, ka būt pašam un dzīvot saskaņā ar īstenību ir grēks?! Mūsu ienaidnieks nav orientācija, bet gan tas, ka esam augstās domās par sevi, īstenībā būdami neizglītoti, stulbi, izlaidušies un nodzērušies.
Kāda ir jūsu attieksme pret Māra Santa atstādināšanu?
Es nepiekrītu izslēgšanai no baznīcas. Sv.Vakarēdiens taču ir žēlastības līdzeklis, kas cilvēkam nes palīdzību, dziedināšanu, kas vieno ar Kristu un Viņa draudzi. Mēs runājam par iespējām, bet paši tās liedzam. Par atstādināšanu var diskutēt, baznīcai ir tiesības to darīt, tā rīkotos ikviena no lielajām kristīgajām konfesijām. Manā izpratnē seksuālā orientācija nav šķērslis, lai kalpotu par mācītāju. Jo viņš taču nesludina savu orientāciju vai pārliecību, bet gan skaidro Dieva Vārdu un pēc Kristus pavēlēm pārvalda sakramentus. Ja kādu diskriminē orientācijas dēļ, tas ir fašisms.
Vai izslēgšana no baznīca veicina cilvēku godīgumu sabiedrībā un baznīcā?
Tas neveicina ne godīgumu, ne atklātību. Tā ir mūsu sabiedrība, kurā lomu spēlēšana un izlikšanās ir norma. Viss ir labi, kamēr tas ir ārēji pareizi un glīti. Kad cilvēks atklāti pasaka, ko viņš īstenībā domā, visi ir šokēti. Sabiedrība ir totāli liekulīga, un tas ienāk baznīcā. Bet atklātums un godīgums ir pamats, lai Dievs varētu darboties pie cilvēka, un patiesība dara brīvu.
Māris pateica, kas viņš īstenībā ir, un tika izslēgts. Katrs mācītājs kādā dzīves jomā dzīvo ar kādu morāli ētisku problēmu, bet, kamēr viņš to nesaka, viss ir kārtībā. Ja ikviens godīgi atzītos savā problēmā, laikam baznīca būtu bez mācītājiem. Tā ir liela baznīcas problēma – mēs cilvēkus tik bieži baidām, sodām, dzenājam, bet tik maz iedrošinām, iepriecinām, mierinām, aicinām.
Un vēl – kāds ir Dievs, ko apliecinām pasaules priekšā, truli nejūtīgs tiesnesis vai Dievs, kas žēlo grēcinieku, kas meklē cilvēku, piedod un dod iespēju? Vai mēs neapliecinām Dievu, kas meklē izstumtos, deklasētos, nesaprastos, aprietos? Manās baznīcās un draudzēs gaidīti ir visi cilvēki. Vārds tiek sludināts ticīgiem cilvēkiem, nevis kādām pārliecībām vai orientācijām. Mēs nedrīkstam būt soģi un tiesātāji. Attiecības ar Dievu nevienam nedrīkst liegt.
