«LatRos Trans» prezidents Valentīns Kokalis, kopš 18. februāra saziņas līdzekļos «norādīdams virzienu» uz «īstajiem» pedofilijas skandāla organizatoriem, labi zina, ka atklāj daudziem ilgi gaidītas Dieva zīmes.
«LatRos Trans» prezidents Valentīns Kokalis, kopš 18. februāra saziņas līdzekļos «norādīdams virzienu» uz «īstajiem» pedofilijas skandāla organizatoriem, labi zina, ka atklāj daudziem ilgi gaidītas Dieva zīmes. Pēc to iezaurēšanas skandāla būtība vēl pirms prokuratūras atkal noskaidrosies visā Visumā, kur dažas Kokaļa «patiesības» klejojušas arī pirms 18. februāra.
Jau krietni sen viena Ventspils mēra Lemberga fiziskā persona ir mīklains juridisku personu kopums – Ventspils uzņēmumi. Savukārt pats Kokalis gan juridiski, gan fiziski ir Ventspils uzņēmumu daļa un vienlaikus vienīgais iespējamais Lemberga Ventspils Attīstības partijas sāncensis gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Viņš sen vairs neesot apmierināts ar to, kā viens pats Lembergs veido pilsētas uzņēmējdarbības vidi. Turklāt, ja pusvalstisko tranzītbiznesu reāli grib pārraudzīt valdībai pakļautas personas, «jāstrādā, lai gāztu pašreizējo valdību», kā atzīmē Kokalis.
To zinājām vēl pirms 18. februāra. Zinājām arī to, ka valdības gāšanas virzienā jau kopš vasaras «strādā» Bojāra un Ādamsona sociāldemokrāti, tikai, kā paši apgalvo, sociāli maznodrošināto darbaļaužu labad un likuma ietvaros. Piemēram, rīkojot pensiju referendumu, kuram Lembergs pavisam publiski iedevis pārsimts tūkstošu. Kokalis zina stāstīt, ka šī visnotaļ nevainīgā artava nav bijusi vienīgā. Piemēram, viens no minētajiem Ventspils uzņēmumiem «Kālija parks», par kuru jau labu laiku interesējas prokuratūra, ar Ventspils Domes žēlību Starptautisko attiecību institūtam, kuru vada Bojārs, pārskaitījis 60 000 dolāru. Arī pašam Kokalim kā juridiskai personai lūgts «palīdzēt Bojāram un Ādamsonam» ar simts tūkstošiem. Un nevis lai aizstāvētu darbaļaudis pret labējās valdības politiku, bet lai «virzītu jautājumu par tranzītbiznesu», kas, saprotams, ir fiziskā Kokaļa interesēs. Taču nule Kokalis pamanījis, ka Bojāram un Ādamsonam pārskaitītā nauda «izlietota citiem mērķiem», proti, pedofilijas skandāla organizēšanai, tātad provokācijām, kuru mērķis ir valdības gāšana. Šim pašam nolūkam Ventspils uzņēmumu naudu it kā par mārketingpakalpojumiem jau piecus gadus saņemot arī pedofilu lietas tribūns un tajā «iesaistītā» tieslietu ministra Birkava ilggadējs partijas biedrs Inkēns. Turklāt Kokalis zina arī, kā Lembergs «ietekmē prezidenti», kurai attiecības ar prokuratūru nav rožainas. Ietekmēšana notiekot, izmantojot prezidentes radiniekus kompromitējošus materiālus, kas Lembergam esot nodoti «caur Ādamsonu».
Gan jau Kokalis kā diplomēts jurists zina, ko solīt pierādīt un ko no saviem «pierādījumiem» nest uz prokuratūru. Ja viņam izdosies kaut ko pierādīt, nenoliedzami lietai tas nāks par labu. Vienlaikus «patiesā» Kokaļa tēls tiešām vīdēs uz Lemberga kauliem. Citādi nevar būt, ja patiesības mērķis attaisno līdzekļus.
Kokaļa, Inkēna un Ādamsona šķietami atšķirīgās «patiesības» tomēr ir no vienas pagales tēstas. Gan pēc izteiksmes veida, gan pēc būtības tiesiskā valstī tās kvalificējamas vismaz kā šantāža. Savu baumu plašajai publikai Kokalis palaidis ne tikai laikus, bet arī pēc ierastā scenārija, apejot tiesiskās institūcijas, kas nekādi nenāks par labu lietas īstajai būtībai, ko TP Bērziņš dēvē par «konstitucionālo krīzi».
Interesantākais Kokaļa «virzienā» nav vis Ventspils azimuts, bet tas, ka ar saviem atklājumiem ziņu aģentūras Kokalis bombardējis, izmantojot Privatizācijas aģentūras Nagļa mobilo telefonu. Pirms iedomāties, ka Naglis kādam «pa draugam» aizlienē savu gana konfidenciālo saziņas rīku, vēlams padomāt par mobilo tālruņu dekodēšanas iespējām. Tas var būt mēģinājums skandālā ievilkt personas, kas līdz šim turējušās patālu no publiski pagarinātas biznesa un varas attiecību kārtošanas un, kas zina, varbūt arī no paša Kokaļa. Interesanti ir arī tas, ka pirms «virziena norādīšanas» reportieriem «LatRos Trans» prezidents esot aprunājies ar premjeru, kuru pēdējā laikā daudz aizstāvējis. Šķēle gan apgalvo, ka Kokali sen neesot saticis, un, visticamāk, nav arī. Jo neilgi pirms tam pie mums viesojās «čekas» ģenerālmajors Pereligins. Persona, kuru Igaunijā nelaiž pāri robežai, kā stāsta premjers, šeit ticies ar pāris augstām amatpersonām. Viņu vārdi esot valsts noslēpums, tātad nav zināms, vai nebija arī tādi, kuri sludina, ka skandālu organizējuši ārzemju speciāldienesti.
