Deju uzvedumam «Lec, saulīte!» līdz ar pieciem citiem Jelgavas kolektīviem gatavojas arī Elitas Simsones vadītā «Lielupe»
«Lielupes» dejotājiem (un vairākiem tūkstošiem citu Latvijas labāko Tautas deju ansambļu dalībnieku) kopā ar to tautas daļu, kas 21. un 22. jūnijā (ģenerālmēģinājums 20. jūnijā) būs pulcējušies Mežaparka Lielajā estrādē, Jāņu nakts mistēriju būs izdevība piedzīvot agrāk, nekā kalendārā ierakstīts. Toties īstajos astronomiskajos saulgriežos, jo laika gaitā oficiālie Jāņi dažādu kosmisku sakarību ietekmē pabīdījušies dažas dienas uz rudens pusi.Iespēju piedalīties uzvedumā «Lec, saulīte!» Elitas Simsones vadītie dejotāji saņēma nevis kā dāvanu par iepriekšējiem sasniegumiem, bet nopelnīja Vispārējo Dziesmu un Deju svētku skatē. «Deju skates ir katru gadu, tikai nu jau sāk veidoties tradīcija, ka vadošie kolektīvi nepiedalās pilsētu un novadu pārbaudījumos, bet uzreiz skatē Rīgā,» skaidro Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» Tautas deju ansambļa «Lielupe» vadītāja E.Simsone.
– Vadošie, tas ir, tādi kolektīvi kā jūsu «Lielupe»?Arī. No mana kolektīva Rīgas skatē piedalījās divas grupas – A un D. Abi dabūja augstākās pakāpes vērtējumu. Bet lasītājam vai skatītājam šos burtus nemaz nevajag par katru cenu censties iegaumēt. Principā svarīgi, ka Tautas deju ansamblis – vai jaunās, vai vidējās paaudzes – ir kolektīvs ar lieliem uzdevumiem, ar savu repertuāru, ar regulāru koncertdarbību. A – tie ir spēcīgākie jaunieši. Bet D grupa jau ir vidējā paaudze, kas var būt ne sliktāka par A. Manā kolektīvā Tautas deju ansambļa (TDA) goda nosaukumu izcīnīja tieši vidējās paaudzes dejotāji, mēs tādi Latvijā bijām pirmie. Skatoties no šodienas mērauklas, tagad tādi ir A grupas «spicākie» dejotāji. Spēcīgi vidējās paaudzes dejotāji ir ne tikai «Lielupē», jo D grupu lielākoties veido tie, kas savulaik dejoja elites Tautas deju ansambļu («Dancis», «Liesma», «Rotaļa», «Vektors», «Kalve» u.c.) pamatsastāvos.Uzvedumā «Lec, saulīte!» piedalās pat ne visi, bet tikai augstākās pakāpes kolektīvi, jo, piemēram Latvijā ir ap 120 vidējās paaudzes deju kolektīvu, kas atbilst D kategorijai, bet augstākajā pakāpē esam ap trīsdesmit.- Un Jelgavā tie būtu?Divi – mēs un «Kalve Zelta smiltis». Savukārt no jauniešu ansambļiem pārstāvēt Jelgavu lielajā Mežaparka Jāņu mistērijā izcīnīja «Lielupes» A sastāvs, «Kalve», «Diždancis» un «Jaunība». Ar mums kopā, tāpat kā ne tik senajā jubilejā, būs arī grupa «Vēja zirdziņa» bērnu.
– Martā «Lielupes» 55 gadu jubileja, pēc daudzu vērtējuma, izvērtās par horeogrāfiski, muzikāli un skatuviski vērienīgu šovu. Ar uzvedumu «Zvaigžņu rakstu kalējiņi» otrajā daļā.Man un «Lielupei» patīk nopietni un skaisti koncerti, lieli uzvedumi, kā «No zobena saule lēca» (Ķīpsalas hallē 2013. gada novembrī piedalījāmies atkārtotajā uzvedumā). Man ļoti svarīgi, lai būtu līmenis un kvalitāte, un domāju, ka tāpat ir maniem dejotājiem.Radās ideja, ka uzvedumu noteikti vajag arī šā pavasara mūsu jubilejas koncertā. Pieslēdzās režisors Uģis Brikmanis un horeogrāfs Agris Daņiļēvičs, un tapa uzvedums par kalējiņu bāleliņu un Zemgali. Piedalījās vai visi dažādu vecumu «lielupieši», piepalīdzot Aldas Skrastiņas «Vēja zirdziņam». Pateicoties Kasparam Bārbalam, Edgaram Kārklam, Ilzei Gruntei, Kristīnei Kārklei-Puriņai un citiem savā nozarē atzītiem mūziķiem, izrādījās, tas ir mīts, ka vairums dziesmu ir par Kurzemi vai Latgali, atradām ļoti daudz tieši par Zemgali.
– Pēc jubilejas esot notikušas vairākas pārmaiņas?Izrādījās, ka izveidojušās jaunas ģimenes, vairākas no vadošajām dejotājām kļuvušas par topošajām māmiņām. Tas nozīmēja arī to, ka vairākiem B grupas dejotājiem radās iespēja jau no pavasara dejot kopā ar A grupu. Ja tu mācies un darbojies, iespēja vienmēr atradīsies. Pat nokļūt pašā virsotnē.Lai tikai nāk jauni dejotāji, kuri grib dejot. Labi dejot. Jubilejas koncertā uz skatuves bija 99 (pa visām četrām grupām kopā), tā ka vismaz viena pietrūkst…Mēs jau galvenokārt esam ilgdzīvotāji – retais nodejo pie mums mazāk par pieciem gadiem. Man pašai jau kopā ar «Lielupi» būs trīsdesmit. (E.Simsone uz Vēsmas Puriņas dibināto un kādu brīdi Viļa Ozola vadīto «Lielupi» atnāca pēc Latvijas Valsts konservatorijas Horeogrāfijas nodaļas absolvēšanas. Tajos laikos diplomdarbā bija jānodod vesela koncertprogramma, un 1989. gadā tika izveidots divdaļīgs uzvedums Daces Vilnes režijā «Kā mīlē pilsētā, kā laukos». Diplomdarba vadītāja bija Ingrīda Saulīte, žūrijā – viss toreizējais Latvijas deju ansambļu vadītāju un horeogrāfu zieds. Par šo uzvedumu «Lielupe» izpelnījās Tautas deju ansambļa nosaukumu – red.)
– Gadā, kad nenotiek Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, «Lec, saulīte!» dejotājiem paredzēts kā galvenais pasākums?Latvijā jā. To piedāvā Rīga kā šāgada Eiropas kultūras galvaspilsēta, līdzīgi kā dziedātājiem tāds projekts būs jūlijā paredzētā astotā koru olimpiāde.«Lec, saulīte!» mēģinājumi jau bija maija beigās Ķīpsalā, nu ir klāt fināls, rīt 6.45 braucam uz Rīgu, atgriežamies tikai agri pirmdienas rītā.Uzskatu, ka koncertā noteikti būs ko redzēt, aicinu skatītājus izmantot jebkuru iespēju skatīt Latvijas labākos deju ansambļus tik interesantā programmā. Šī nu ir tā reize, kad arī dejotāji paši stāsta par savām fantastiskajām izjūtām.
– Koncerti notiks Mežaparka Lielajā estrādē?Jā, tikai skatītāji sēdēs koristu vietās, bet dejotāji tur, kur Dziesmu svētkos klausītāji.
– Vai tad soli netraucēs?Nekādu solu nebūs, būs viena liela pļava, kurā pat, iespējams, ganīsies dzīvi zirgi. Jaunais režisors Elmārs Seņkovs kopā ar scenogrāfu Reini Suhanovu visu smalki izdomājuši, ieskaitot dažādus gaismas un skaņu efektus.
– Tautu nedaudz mulsina, ka uzvedums nav ieteicams bērniem līdz 14 gadu vecumam.Tas tikai tāpēc, ka koncerti sākas desmitos vakarā un beigsies krietni pēc pusnakts. Protams, tiks apspēlēts arī Jāņu auglības rituāls, bet nekā tāāāda nudien nebūs. Toties būs dzīvā mūzika, ko īpaši šim uzvedumam sacerējis Raimonds Tiguls un izpildīs speciāls orķestris, kā arī bungu un dūdu grupa «Auļi».
– Vai šo pasākumu var salīdzināt ar lielajiem deju koncertiem «Daugavas» stadionā?Tās ir nesalīdzināmas lietas. Tur ir citi mērķi un uzdevumi – aizpildīt visu telpu. Toties ir daudz citu priekšrocību, ko ar tik lielām masām, kā stadionā, nevar izdarīt. Kaut vai tā pati dzīvā mūzika (kaut gan savā laikā Dziesmu svētkos arī esot spēlēts dzīvajā).Deju svētkos tomēr galvenais ir deja, zīmējums, šeit galvenais uzsvars likts uz saturu, rituālu, īstu latviešu rituālu. Arī visas horeogrāfijas ir pilnīgi jaunas, speciāli veidotas uzvedumam «Lec, saulīte!», nebūs nevienas zināmas un iepriekš dejotas dejas. Bet «Lielupei» tas nav jaunums, jo mēs katru gadu savā dzimšanas dienas koncertā esam veidojuši uzvedumus un dejojuši jaunas dejas.
– Laikam jau nevar teikt, ka gads bez Dziesmu svētkiem «Lielupei» sanācis atpūtas gads?Man šķiet, ka tik grūta sezona sen nav bijusi. Ja dejotājam jāiemācās pilnīgi jaunas 16, 17 dejas, tur ir ko turēt. Arī «No zobena saule lēca» atkārtotajā uzvedumā rudenī Ķīpsalā dejoja lielākoties tie, kas to nebija darījuši pirms četriem gadiem. Vēl bija Valmieras jaunrades deju skate, kur mēs piedalījāmies ar visiem sastāviem. Drīzāk šī būs pirmā reize, kad mēs nedejosim vasarā un atpūtīsimies. Līdz septembrim, kad esam uzaicināti dejot Sanktpēterburgā. Daudzi Krievijā būs pirmo reizi, tā ka pārdzīvojums varbūt nebūs mazāks kā Brazīlijā pērn novembrī, kur viesojāmies kopā ar «Teiksmu». Arī 2015. gads solās būt darba pilns, jo Jelgava svinēs 750. gadskārtu, un gan jau arī mēs tiksim iesaistīti. Mūsu pilsētā taču notiks arī Latvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu salidojums. ◆
Jāņu nakts mistērija «Lec, saulīte!»Deju uzveduma «Lec, saulīte!» stāsta galvenā varone ir meitene, kas simbolizē divas tematiskās līnijas – tradīciju un mīlestību. Saulgrieži ir apliecinājums nācijas vitalitātei, savu sakņu apzināšanai, tāpēc uzveduma pamatā ir stāsts, kuru dzirdot, redzot un izdzīvojot ikviens uz brīdi nonāks gaismas daudzināšanas un tautas vitālo svētku rituālu pasaulē. Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukums tiks pārvērsts par Jāņu kalnu, bet skatītāji izvietosies neparasti – Dziesmu svētku kopkora vietās. Uzvedumā skanēs īpaši šim nolūkam radīta mūzika. Radošo grupu veido mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis, režisors Elmārs Seņkovs, komponists Raimonds Tiguls, scenārija un tekstu autore Rasa Bugavičute, deju horeogrāfi Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, scenogrāfs Reinis Suhanovs, tērpu māksliniece Evija Dāboliņa. Piedalīsies vairāki tūkstoši dejotāju no Rīgas un Latvijas labākajiem kolektīviem, kori, solisti, «Lec, saulīte!» orķestris un bungu un dūdu grupa «Auļi». Deju uzvedums notiks 21. un 22. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē pulksten 22 (ieeja no 20).Uzmanību! Uzveduma skatītāju zonā nebūs iespējams pārvietot bērnu ratus, kā arī tā nebūs pieejama skatītājiem ar mobilitātes problēmām. Tāpat uzvedums nav ieteicams bērniem līdz 14 gadu vecumam, un ikvienam apmeklētājam neatkarīgi no vecuma jāiegādājas biļete. Nepilngadīgajiem ieeja pasākumā tikai vecāku/pilngadīgas personas pavadībā.
