Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par partiju finansēšanas modeli – lai tas būtu maksimāli «caurspīdīgs» un mazinātu korupcijas iespējas.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par partiju finansēšanas modeli – lai tas būtu maksimāli «caurspīdīgs» un mazinātu korupcijas iespējas. Politisko partiju finansēšanas sistēmu vajadzētu pamatīgi izstrādāt, izvērtēt un apstiprināt vēl pirms pašvaldību vēlēšanām, tādējādi radot vēlētājiem skaidrus un visām partijām vienādus «spēles noteikumus». Domājams, vienotas starta pozīcijas starp politiskā maratona dalībniekiem sekmētu arī politiskās elites un tradīciju veidošanos Latvijā.
Pašreizējie notikumi vedina domāt, ka vismaz pagaidām Latvijā ir ļoti grūti runāt par politiskās elites esamību, jo otrās republikas vēsture ir par īsu, lai varētu strikti izdalīt kādu politisku spēku ar konsekventu ideoloģiju, mērķiem un metodēm to sasniegšanai. Uzskatāms piemērs ir pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums par atļauju izdot kriminālvajāšanai deputātu Jāni Ādamsonu. Tā rezultātus var izskaidrot ar jebko, tikai ne ar ideoloģiskām konsekvencēm. Jādomā, ka izdevīgums (personiskais vai partejiskais) un politiskā konjunktūra bieži ir galvenie «virzītājspēki» deputātu balsojumā par vienu vai otru jautājumu. Protams, te paveras iespējas korupcijai, un ne velti starptautiskie eksperti Latviju uzskata par augsti korumpētu (nevis attīstītu) valsti un pielīdzina Latīņamerikas zemēm, kas, jāatzīmē, tomēr nav izteikušas vēlēšanos agrāk iestāties Eiropas Savienībā.
Par politiskās elites esamību klasiskās demokrātijas izpratnē neliecina arī vairākas detaļas starp Latvijas valdību un «Tilts Communication», Lielbritānijas kompānijas «Cable
