Šodien, 26. martā, tiek suminātas Ženijas un Eiženijas – sievietes ar samērā retiem vārdiem.
Šodien, 26. martā, tiek suminātas Ženijas un Eiženijas – sievietes ar samērā retiem vārdiem.
Ženija Stalidzāne 28 gadus strādā Jelgavas Dienvidu elektriskajos tīklos, 20 gadu veicot arodbiedrības komitejas priekšsēdētājas amatu. Dzimusi 1944. gadā Kārsavas rajona Gavaru pagastā. Tas ir viens no tiem pieciem pagastiem, kurus savā laikā vienas nakts laikā pievienoja lielajai Krievzemei, iedzīvotājus izdzenot no mājām.
Patiesībā Stalidzānes kundzei pasē rakstīts vārds Jevgeņija, taču tas esot bijis tālaika pirksts:
Kad piedzimu, mamma ļoti gribēja mani saukt par Ženiju. Aizejot uz ciema padomi mani reģistrēt, tur skaidrā un gaišā krievu valodā pateikts, ka tāda vārda sievietēm nav, un dzimšanas apliecībā ierakstīts «Jevgeņija», stāsta Stalidzānes kundze.
Ģimenē, skolā, draugu un kolēģu vidū viņa vienmēr saukta tikai par Ženiju. Arī savu vārdadienu katru gadu Ženija svin martā. Retu reizi arī novembrī, ja kāds viņu sadomā apsveikt pēc pases vārda.
Jau no bērnības bijusi liela patriote. Kādā no vēstures stundām viņa skolotājai sacījusi, ka viņas dzimtene esot nozagta. Par tādiem vārdiem ģimenei varēja iznākt lielas nepatikšanas.
Brīvajā laikā Ženija Stalidzāne saimnieko savās lauku mājās Zaļeniekos, labprāt apmeklē koncertus un teātra izrādes. Ir precējusies ar vīru Albertu. Ženijas sirdi priecē dēli Ēriks un Ivars, vedeklas Inga un Ieva, kā arī trīs mazmeitiņas Agnese, Marta un Liene.
