Evija Mākulēna ir ceļā. Nākotnē viss var noderēt. No septiņu gadu vecuma spēlējusi klavieres. Pēc mūzikas skolas beigšanas izvēlējusies mācības 1. ģimnāzijā. Šogad kļuvusi par 6. skolēnu domes deputāti.
Evija Mākulēna ir ceļā. Nākotnē viss var noderēt. No septiņu gadu vecuma spēlējusi klavieres. Pēc mūzikas skolas beigšanas izvēlējusies mācības
1. ģimnāzijā. Šogad kļuvusi par 6. skolēnu domes deputāti.
Deviņus gadus mācījusies mūzikas skolā. Kad bija jāizvēlas starp parasto un mūzikas vidusskolu, Evija nebija pārliecināta par piemērotāko. Tagad reizēm aizdomājas, kā būtu, ja izvēlētos mūzikas vidusskolu: “Tad es darītu to, kas man patīk, ne tikai brīvajā laikā, bet visu dienu – mācībās.”
Tagad viņa turpina muzicēt, sevi pilnveido pašmācības ceļā. “Es labprāt vēlreiz ietu mūzikas skolā,” atzīst Evija, tomēr uzsver, ka izvēle izdarīta un to viņa nenožēlo. Mūzika ir relaksācija. Tā ir pāri visām ikdienas problēmām, raizēm vai notikumiem. Viņai patīk gan klaviermūzika, gan simfoniskā – romantisms kā virziens. Nav arī nekādu iebildumu pret mūsdienu mūziku: “Akadēmiskā ir sirdij, dvēselei, izjūtām un to bagātināšanai. Tā ir emociju gamma, ko nevar iegūt, klausoties masu (ikdienas radio fons) mūziku.”
Kustība, idejas, impulsi
Evija vēlas, lai viņas nākotnes darbs būtu hobijs, bet hobijs – darbs. (To visi vēlas, bet ne visi zina, kā sasniegt.) “Man ir nojausma sapņu līmenī,” viņa saka. Jāpiekrīt, ka nojausma arī ir gudrības veids, kas var virzīt pareizajā ceļā.
Interesantākā domniecei šķiet sabiedrisko attiecību joma. Viņa vēlas drīzāk radošu darbu. Ko tas nozīmē? “Radošs darbs – kustība, idejas, impulsi. Ne tikai grafiks, rutīna, nosacījumi, kurā trūkst improvizācijas,” paskaidro sava ceļa gājēja.
Mazliet kompromisu ar sevi
Kādas ir tavas trīs svarīgākās rakstura iezīmes? “Mērķtiecība. Ārprāts, nekad tā neesmu atbildējusi! Un jūs tā arī rakstāt? Un tas būs avīzē?” Tad Evija domā tālāk un kā otro min iejūtību. “Cenšos iedomāties sevi cita vietā. Tas ir grūti. Jāpadomā par cita cilvēka izjūtām. Man negribas teikt neko šablonisku, tāpēc nekas vairāk nenāk prātā.” Pēc laiciņa viņa min atklātību, bet… atklāti arī piebilst, ka nemaz nezina, cik lielā mērā tā tiešām ir ļoti vērtīga.
Ko tu izvēlētos ceļā uz pilnību un laimi – nelielu kompromisu ar sevi un daudz aplausu, atzinības vai bezkompromisa attiecības ar sevi, zaudējot citu atzinību?
“Drīzāk izvēlētos kompromisu ar sevi. Bet tas ir tikai pagaidām. Kaut kur esmu lasījusi, ka svarīgi paturēt sev tiesības rīt domāt citādi.”
Uh un ah, bet vairāk nekas
Evija mācās franču valodu. “Kad biju ārzemēs, sabijos izmantot savas zināšanas. Šī valoda ir ļoti interesanta. Vārdiņi paši kāpj pa ausīm.”
Evija ir grupas “Cosmos” fankluba vadītāja. Tajā pašlaik iesaistījušies 140 cilvēku.
Domniece uzskata, ka Skolēnu dome ir laba iespēja iemācīties ko jaunu, strādāt komandā un mēģināt pilnveidot un padarīt interesantākas starpskolu attiecības. Kā skolēnu deputāte bijusi Briselē. “Daudziem pirmais lielais ceļojums, pirmais lidojums. Ja man būtu balsstiesības, brauciens, kuru organizēja kāda partija, izvēli vēlēšanās neietekmētu. Bet brauciens kā dāvinājums ir labs veids parādīt iespējas. Daudzi varbūt iedomājas, ka varētu turpināt savu karjeru diplomātiskajā jomā. Biju tur pārāk īsu laiku, lai varētu kaut ko pateikt. Trīs dienas Briselē – maz. Uh un ah, bet vairāk nekas. Bijām arī Latvijas pārstāvniecībā. Jaunieši, kas uzdeva pārdomātus jautājumus, saņēma pārdomātas atbildes. Vairāk diskusijās iesaistījās tie, kurus politika interesē kā joma.
