Realizējot mežu reformu un atdalot apsaimniekošanas funkcijas no uzraudzības, Valsts meža dienesta pārziņā nodota normatīvo aktu ievērošanas kontrole un tas kļuvis par Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošu valsts civiliestādi.
Realizējot mežu reformu un atdalot apsaimniekošanas funkcijas no uzraudzības, Valsts meža dienesta pārziņā nodota normatīvo aktu ievērošanas kontrole un tas kļuvis par Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošu valsts civiliestādi.
2000. gada 1. janvārī stājies spēkā Valsts meža dienesta likums, kas regulē iestādes darbu, bet, sākot strādāt pa jaunam, arī šeit, līdzīgi kā akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži», dažos jautājumos rodas neskaidrības.
Dienests sastāv no centrālā aparāta, ko vada ģenerāldirektors, un teritoriālajām struktūrvienībām – 26 virsmežniecībām, kas pilda Valsts meža dienesta funkcijas noteiktā teritorijā. Jelgavas virsmežniecības virsmežzinis Ardis Puišelis cer, ka lietu sakārtošanu veicinās jaunā Meža likuma pieņemšana. Tagad virsmežniecība aptver tikai Jelgavas rajona administratīvās robežas un uzraudzīs valsts, privātos un pašvaldību mežus, kontrolēs saimnieciskos pasākumus un konsultēs.
Mežsargu apgaitas – divreiz lielākas
Pagaidām kolektīvs nav nokomplektēts vienīgi Jelgavas virsmežniecības centrālajā aparātā. Taču ir izsludināts konkurss, un aktīvi piesakās pretendenti. Pavisam šeit paredzētas 13 štata vietas. Garozas un Klīves mežniecībā vēl nav mežziņa vietnieku, taču pārējie kadri – mežziņi un mežsargi – jau strādā. Reformu rezultātā mežsargiem ir divreiz lielākas apgaitas. Līdzšinējo 1500 hektāru vietā tagad katram būs jāapseko no 2500 līdz 3000 hektāru. Vislielākā teritorija ir Svirlaukas mežniecībai, jo tai ir nākusi klāt Vilces mežniecība, kas līdz šim bija sadalīta vairākiem rajoniem. Svirlaukas mežniecībā strādā seši mežsargi, Klīves – četri, bet Līvbērzes un Garozas – katrā pa trim.
Jelgavas virsmežniecībā samazināta gandrīz puse štatu. Taču, kā stāsta virsmežzinis, paredzēta amatu apvienošana – tā, lai tas negatīvi neietekmētu algu fondu.
– Mūsu finansiālās iespējas ir ļoti ierobežotas, tāpēc būs jādomā, kur un kā tērēsim valsts budžeta latus, – atzīst Ardis Puišelis.
Pašlaik viņu neapmierina sakaru kvalitāte, tāpēc vajadzētu papildus iegādāties mobilos telefonus darbiniekiem. Taču viss atkarīgs no budžeta iespējām.
Kontrolēs medības un kokmateriālu kravas
Mežsargs kontrolēs gan medību norisi, gan kokmateriālu kravu kustību sava apgaitas iecirkņa robežās. Viņam ir tiesības pārbaudīt pārkāpēju personu apliecinošus dokumentus, nogādāt viņus policijas vai pašvaldības institūciju dienesta telpās, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārbaudīt personīgo mantu un transportlīdzekļus. Amatpersona drīkst pārbaudīt nelikumīgās produkcijas ieguves, glabāšanas, pārstrādes un realizācijas vietas, rīkus, ar ko tā iegūta, un citus pierādījumus, kā arī izņemt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju un pārkāpumā lietotos rīkus. Dienesta amatpersonas var pārbaudīt kokmateriālu transportēšanas dokumentāciju.
Virsmežniecībā strādās jurists, kas risinās strīdus situācijas un pārstāvēs tiesā Valsts meža dienesta intereses. Pagaidām meža dienesta darbinieki valkās līdzšinējos formas tērpus, bet viņiem būs jauna parauga dienesta apliecības. Iespēju robežās tiks iegādāti dienesta ieroči. Virsmežzinis atgādina, ka pārkāpējiem, kas patvaļīgi izcirtīs mežu, turpmāk var klāties plāni, jo tieši šim pārkāpumam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Pašlaik viena mežsarga pārziņā ir divi trīs medību kolektīvi, tāpēc viņa klātbūtne medībās ne vienmēr būs iespējama. Atļaujas un licences izsniegs akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži», bet virsmežniecība sekos dzīvnieku skaitam mežā un noteiks nomedīšanas limitus.
Konsultēs mežu īpašniekus
Virsmežniecībā darbā pieņemts konsultants koordinators, kurš sniegs konsultācijas privāto, pašvaldību un citu īpašumā esošo mežu īpašniekiem un lietotājiem. Paredzēts, ka speciālists ieradīsies katrā pagastā, tur viņam būs savs pieņemšanas laiks, bet par konsultācijām norēķināsies valsts. Taču, ja īpašnieks vēlēsies konsultantu uzaicināt izbraukt uz savu mežu, tas jau būs maksas pasākums, un pašlaik Zemkopības ministrija izstrādā pakalpojumu cenrādi. Ar to varēs iepazīties mežniecībās. Bet īpašnieku konsultēšana pagastu telpās varētu sākties jau šomēnes.
Tomēr valsts meža dienesta pamatnodarbošanās būs uzskaite un statistika par mežsaimniecības darbiem un mežu atjaunošanu. Sākot no mežsarga apgaitas līmeņa, tiks veikta pēc iespējas objektīvāka meža dzīvnieku uzskaite. A.Puišelis uzskata, ka situācija ar dzīvnieku skaitu Jelgavas virsmežniecībā ir līdzīga kā citviet Latvijā – tas ļoti samazinās. Visvairāk samazinājies ir mežacūku skaits, un tam iemesls ir gan cūku mēra izplatība, gan šaujamieroču skaita palielināšanās. Cerības vieš iesāktā mežacūku orālā imunizācija (vakcinācija) pret cūku mēri, kā rezultātā to skaits varētu ievērojami palielināties.
Likums paredz, ka meža dienesta pārziņā būs mežu aizsardzība no uguns. Virsmežzinis cer, ka mežu ugunsdrošības uzraudzību varēs veikt kopīgi ar akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži», bet ugunsgrēku dzēšanā sadarboties ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu un Zemessardzi. Pildot citas kontroles funkcijas, būs vajadzīga Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta palīdzība.
Sākoties jaunajai tūkstošgadei, virsmežzinim bijis mazliet neparasti, ka mežu apsaimniekošana ir nodalīta no kontroles, atstājot Valsts meža dienesta pārziņā tikai uzraudzību. Taču šo dienestu dēvēt par meža policiju arī neesot īsti pareizi, jo tā ir patstāvīga, reģionāla uzraudzības iestāde.
– Neskaidrību vēl ir daudz, bet tās visas ir atrisināmas, tāpēc jābūt optimistiem, – spriež Ardis Puišelis.
