Vēl šur tur var pamakšķerēt, arī lomi ir, atliek vien piestrādāt.
Ziemu varētu jau aizmirst, ja vien nepastāvētu Peipuss, Pērnavas līcis un ezeri Latvijā, kur ledus biezums joprojām svārstās no 40 centimetriem līdz 1,2 metriem. Lielākie cipari gan pieder Peipusa ezeram, bet labi zinām, ka tieši pēdējais ledus dod tik fantastiskus rezultātus, ka stāstīt to citiem nozīmētu sevi uzlikt uz lielībnieka latiņas. Maz būs tādu, kas šādiem lomiem ticēs. Ziemas aprīkojumu jau esmu «ievasarojis», tāpēc šoreiz par gatavošanos brīvajiem ūdeņiem un inventāra atjaunošanu, pielabošanu, jaunu vai jau pazīstamu zīmolu iepazīšanu un tamlīdzīgām lietām.Vimbas, raudas un brekšiTās ir trīs pavasara zivju sugas, kas, ledum nozūdot, izrāda izteiktu aktivitāti, lai neteiktu vairāk. Piemēram, Daugavā zem Ķeguma HES, kur ūdens, pateicoties tam, ka palu «kafija» nav vēl sākusies, ir itin dzidrs, copmaņi sēd jau ar gruntsmakšķerēm uz raudām un brekšiem. Tas ir tikai viens piemērs. Ja visus minēšu, nepietiks vietas aprakstam. Mūsa, Mēmele, Venta, Daugava, Salaca, Gauja, Mazā un Lielā Jugla jau daudzviet atbrīvojušās no ledus, un līčos, kur mierīgāks ūdens, var droši sākt vasaras copi. Gaidīt nav ko, jo, tiklīdz sāksies palu ūdeņi, tā vismaz pāris nedēļas patiešām varēs skatīties tikai copes video rullīšus (piemēram, www.nomad.lv). Jau tagad lielajās upēs un to mazāko pieteku grīvās pulcējas baltās zivis, lai, ledum izejot, dotos uz augšu uz sev zināmām nārstošanas vietām. Viena daļa atgriezīsies plašākos ūdeņos, bet daļa paliks nārstošanas vietās. Lielākā problēma saistās ar faktu, ka ne visās upēs zivis tiek tik tālu, cik tās būtu ar mieru bīdīt bioloģiskais faktors. Kas tam ir par iemeslu, visi zinām, tāpēc lai priecājās tie, kuri dzīvo pie upēm, kam nav šādu šķēršļu. Atrisinājums šim jautājumam nav gaidāms daudzus gadus, un varam runāt, cik uziet, bet rezultāta nebūs. Nav ko bendēt nervus, jo vēl jau šur tur var pamakšķerēt un par baltu velti. Arī lomi ir, un atliek vien piestrādāt kā fiziski, tā pakustinot pelēkās šūniņas.Iluzionistu šarmā…Pavasara palu ūdeņu laikā, copējot vimbas, brekšus vai raudas, pārsvarā izmantojam pludiņmakšķeres vai klasiskās gruntenes. Fīderi derēs ļoti retās vietās, un to laiks pienāks kaut kur ap maija vidu vai vēlāk.Zinot, ka pa upi vēl peldēs koki, krūmu puduri, lielāki un mazāki ledus gabali, zāļu kušķi vai cilvēku atstāti kultūrslāņi, pludiņmakšķerei ieteiktu sešus septiņus metrus garas bolonēzes. Tās ir vieglas, izturīgas, un šāds garums ir pietiekams, lai varētu izmanevrēt pludiņu starp visiem peldošajiem objektiem. Cenas šādām makšķerēm ir ļoti dažādas un bieži vien atkarīgas no preces izplatītāja un pārdevēja. Tomēr situācija Latvijā un tirgus nosacījumi, ieskaitot pirktspēju, liek tirgotājiem piegādāt patērētājam maksimāli lētu, bet kvalitatīvu produktu. Ja cena nav mākslīgi uzpūsta, tad noteikti var ievērot principu – jo dārgāk, jo labāk, bet visu nosaka naudas maciņa biezums. Protams, daži iebildīs, ka ar lazdas kātu izvelkot tikpat daudz un tikpat bieži. Man atliek vien priecāties un novēlēt jums veiksmi arī turpmāk, jo, cik teiktajā ir patiesības, zina tikai viņi paši. Uzreiz prātā nāk kāds paziņa, kurš katru gadu Daugavā izvelk ap 120 – 150 samu. Tā jau vairākus gadus klausoties, izlēmu pārbaudīt viņa copes mākslu. Un konstatēju, ka viņam sams skaitās arī aptuveni 500 gramu smagumā. Nu ja tā, tad es gadā izvelku baltās zivis, kā minimums, skaitā ar piecām nullēm. Aprakstīt visu, kas saistīts ar pavasara copi, vienkārši nav iespējams, jo ar šo brīdi sākas ļoti plašs lauciņš. Ja kādam ir interese par inventāru un tā iegādi, kā arī kur, kas un kā ķeras, varat man zvanīt 25407660. Lai veicas jeb, tfu, tfu, ne asakas! Jautājumi un atbildes1. Vai katru pavasari būtu jāmaina auklas?Domāju, ka ne, ja vien pēdējās sezonas laikā nav makšķerēts jūrā vai vietās, kur ir daudz zemūdens šķēršļu. Šādās vietās velkot auklu, tā ātri noplucinās. Līdz ar to, pērkot šo makšķerēšanas inventāru, vēlams ieskatīties ražotāja un praktiskā makšķernieka pieredzē. Pavasarī gruntsmakšķerei izmantoju «Lurs Camouflage» 0,35 – 0,4 milimetru auklu, kas kalpo jau vairākus gadus, arī ieskaitot copi rudenī jūrā uz butēm. Nebūt netaisos šo auklu izvirzīt kā flagmani, katram taču sava galva uz pleciem. Auklas diametri dažādi un der arī pludiņmakšķerei, turklāt atrodami četru veidu krāsojumi.2. MakšķerkātiCopes kātiem pavasarī (kad jārēķinās ar palu ūdeņu nestajiem zāļu kušķiem, kas bieži vien 10 minūšu laikā gruntsmakšķeres auklu aplipina ar liellopam vismaz vienas ēdienreizes cienīgu daudzumu) būtu jābūt ar testu no 120 līdz 180 gramiem. Makšķerkāta garums no 4 līdz 5 metriem, ar pēc iespējas tievāku spicīti. Var izmantot arī fīderi ar lielāku testu. Pats pagājušajā gadā apstājos pie itāļu «Promessa XT», 4,20 metri. Sastopami arī garāki makšķerkāti – 4,5 un pat 5 metri. Vai tas ir vajadzīgs, jāspriež pašiem.3. SpolesGruntsmakšķerēm der tikai un vienīgi ar «baitraner» sistēmu. Tā kalpos kā pavasarī, vasarā un rudenī gruntsmakšķerēm, tā arī velcējot. Pa vismaz 30 gadiem esmu izmēģinājis daudz spoļu, un ir nācies secināt, ka starp it kā kvalitatīvām precēm ir arī tādas, kas tiek pasniegtas kā kaut kas īpašs, bet pagalam neiztur konkurenci brīdī, kad tiek liktas uz spēles. Varu ieteikt izmēģināt «Mulinello Helios 50» ar septiņiem nerūsējošiem gultņiem. Veikalos šīs spoles cena nepārsniedz 24 latus.4. Ko liksim uz āķa?Pavasarī, kad ūdens krāsa ir stipri kafijota, uz pavadas lieku vienīgi plastmasas mormiškas. Vēl labāk, ja tās ir fluoriscējošas. Nav nozīmes aizrauties ar smalkām ēsmām, piemēram, motili, kas veikalos maksā bargu naudu. Pavasarī zivis ir pamodušās no ziemas snaudas un, ūdenī ieplūstot skābeklim, kļūst ļoti aktīvas. Līdz ar to mazas ēsmas tās praktiski neinteresē, ja vien tas nav saistīts ar teritoriju, kur vairāku dienu garumā notiek intensīvas sacensības. Pavasarī, makšķerējot ar gruntsmakšķeri, populārākās ēsmas noteikti būs krevetes, baltie mušu kāpuri, naktstārpi un «kapartārpiņi» (rožvaboļu kāpuri). Savukārt pludiņmakšķerei jau liksim ko smalkāku, un tas varētu saistīties ar motili (ko sadabūt būs ļoti grūti) un kombinācijā ar žirgtām sliekām, kreveti vai kādu balto. Protams, viss atkarīgs no āķa lieluma, vietas, kā arī inventāra izvēles.
