Aromatizatoriem nevajadzētu būt tik stipriem kā vasarā, kad ūdens ir silts.
Ūdeņi jau brīvi, un gatavojam inventāru uz nārstu upēs ienākušajām vimbām, raudām un brekšiem.
Makšķeres un spoles
Veciem, rūdītiem copes bukiem nekas daudz jau nebūs jāmāca. Prakse liecina, ka makšķernieku kļūst aizvien vairāk un jaunā paaudze, tīri loģiski, prasa pēc padoma.
Ir arī dažas jaunas inventāra lietas, tāpat Latvijas tirgū ienāks jauna veida barības. Par makšķerēm runājot, pirmkārt vajadzētu pievērst uzmanību nevis maģiskajiem testa cipariņiem, kas it kā apzīmē makšķerkāta konstrukcijas struktūras īpatnības (cietāks vai mīkstāks), bet gan censties iepērkoties paturēt šo copes rīku rokās. Tam nevajadzētu būt ļumīgam kā pātagai, bet gan pietiekami stingrai makšķerei, kurai spicīte ir pēc iespējas tievāka un ar vairāk gredzeniem.
Makšķerkātu testu cipari daudziem ražotājiem nesakrīt, tāpēc teiktais, ka, piemēram, 5 – 25 gramu tests vienmēr būs mīkstai makšķerei, ne vienmēr atbildīs patiesībai, taču pārsvarā gadījumu gan. Pilnvērtīgāk būs pameklēt makšķeri 10 – 40 gramu testu. Piemēram, «Colmic» ražotāji daudziem pludiņmakšķerēšanas makšķerkātiem testus nemaz nemin, bet raksta celtspējas kilogramus, piemēram, divi, pieci vai deviņi kilogrami. Jebkurā gadījumā es tīri subjektīvi neieteiktu iegādāties pludiņmakšķeres, kuru cenas veikalos nepārsniedz 15 latu. Turklāt ļoti vēlams, lai makšķerei sekotu līdzi tās identifikācija zem zīmola bolognese jeb, kā tautā saka, bolonēze. Tādām būs pietiekami daudz auklas caurlaidības gredzenu, kas mitrā laikā neļaus auklai pielipt pie makšķerkāta virsmas un garantēs labu caurslīdamību. Arī noslogojums šādai makšķerei uz kātu būs vienlīdzīgāks.
Domājot par makšķerkāta garumu, jāņem vērā vieta, kur biežāk nāksies copēt. Ja kādam patīk kupli apmeklētas makšķernieku «kolhozu» vietas, tad priekšrocība dodama garākiem kātiem. Par septiņiem metriem garāku gan nevajadzētu lietot, bet optimālais varētu būt no 5,5 līdz sešiem metriem. Iegādājoties bolonēzi, ir iespējams nošaut divus zaķus uzreiz. Piemēram, 5,5 metru gara makšķere ar 10 – 40 gramu testu itin labi varētu kalpot arī vasarā līņu makšķerēšanā, kaut gan parasti dodu priekšroku copei ar 4,5 metru garu cietu kātu, jo ar to līni ir vieglāk novaldīt.
Apspriežot spoles pludiņmakšķerei, neredzu nekādu vajadzību pēc dārga inventāra iegādes, pilnībā pietiek ar kādu no «Shimano», «Abu Garcija», «Mitchell» vidējā gala ražojumiem. Auklas diametra amplitūda, kopā ņemot, ir patiešām fantastiska – no 0,16 līdz 0,3 milimetriem, tad arī spoles kasetes lielums būs atkarīgs no auklas lieluma un uztītā daudzuma. Praktiski spole būs nepieciešama no 2000. līdz 3000. izmēram. Uz mazākas nebūs iespējams uztīt pietiekami daudz, bet uz lielākas nāksies tīt jau pārspīlējoši daudz auklas. Izvēlēties spoli ar priekšējo vai pakaļējo bremzi ir katra priekšrocība attiecībā uz pieradumu. Ar pakaļējo bremzi būs vieglāk strādāt brīdī, ja pieķēries kas lielāks un nākas pieregulēt kasetes izslīdēšanu, bet spoles ar priekšējo bremzi ir izturīgākas un mazāk bojājas. Kaut kas līdzīgs ir ar spoļu auklas lociņiem. Daudzi ir pilnīgā nesaprašanā – ņemt to resnāko vai tievāko. Vispirms pārliecinieties, kā lociņš strādā. Vai noliecot ir jūtama tā stabila fiksācija. Ja tik raksturīgā knikšķa nav, labāk izvēlēties citu spoli. Kas attiecas uz lociņa resnumu, tad pludiņmakšķerei es nekādu starpību šajā ziņā neredzu.
Pludiņi, āķi un ēsmas
Pludiņu forma un smagums vienmēr ir atkarīgi no metiena attāluma, straumes ātruma un zivs lieluma. Pirmos divus varam prognozēt, bet pēdējo apstākli paredzēt būs diezgan pagrūti. Kad pavasarī iet uz vimbām un raudām, visbiežāk notiek pludināšanas varianti. Pludiņu «kravnesība» var sasniegt pat 30 gramu. Kādam tas var šķist ļoti pārspīlēti, bet nesteigsimies ar secinājumiem. Vimbām, kad tās migrē uz nārsta vietām, nebūt netraucē lielā straume. Vismaz sākuma periodā tās, pateicoties savam spēcīgajam ķermenim, var itin mierīgi pārvarēt spēcīgu straumi un pat ilgstoši tajā uzturēties. Pieredzējuši copmaņi to zina, tāpēc, lai pludinātu un spētu noturēt ēsmu uz grunts, jālieto smagie pludiņi. Drīzāk jautājums ir par to formu.
Es pats jau vairākus gadus turos pie plakanajiem pludiem, taču arī tiem ir savas formas. Pilnīgi apaļām «pankūkām» esmu atmetis ar roku, jo tie man šķiet nestabili, bet «Cralusso» pludiem ar nošķelto virspusi ir pavisam cits peldējums. Joprojām modē ir klasiskie vimbu pludi cigāra formā, bet tā jau ir klasika, ko sen vajadzētu nomainīt un pamēģināt ko jaunu. Kur cigāram ir nepieciešami 25 grami, tur «Cralusso» pludam tikai 16, tātad tas būs daudz jutīgāks. Turklāt šiem pludiem ir arī maināmas spices no apaļām uz plakanām, kuras, pareizi noregulējot, var redzēt pa lielu gabalu. Taču katram ir sava izvēle.
Pavasarī, kamēr ūdens nav pietiekami dzidrs, pārsvarā izmantojam spoguļāķus vai krāsainās plastmasas mormiškas. Pēdējās gan vairāk būs domātas gruntsmakšķerēšanai, bet var lietot arī pludiņam. Kad ūdens kļūst dzidrs, šīs «jaungada mantiņas» metam nost un sienam parastos āķus. Starp citu, vimba ir vienīgā zivs, kurai izmantoju slīpo āķa liekumu, bet visām pārējām tikai un vienīgi klasisko – apaļo. Arī mormiškas izvēloties, skatos, lai āķiem būtu slīpais līkums. Pavasarī raudai, vimbai un breksim patīk itin pieklājīgs ēsmas kumoss. Tas nu ir pierādījies arī sacensībās, kad sporta makšķerniekiem ir tendence visu darīt «pa smalko». Pāris baltie mušu kāpuri un vismaz seši motiļi vai mēslu sliekas būs kā kulaks uz acs. Nevajadzētu piemirst arī par klasiskām lietām, kā ūdenstārpiem, mīklu ar kādu saistošu aromātu – slieku, vaniļas, motiļa vai medus. Ļoti pretrunīgi ir ķiploka vērtējumi, un pašam ir sanācis ļoti dažādi ar šo smaržu. Katrā gadījumā aromatizatoriem nevajadzētu būt tik stipriem kā vasarā, kad ūdens ir silts un zivīm stiprie aromāti nāk pa prātam. ◆
