Kad aprīļa saulesstari pamazām ver bērza pumpurus, es pienāku pie bērza un pielieku pie tā roku: «Vai tev, draugs, nebija grūti izturēt sulu tecināšanas laiku?».
Kad aprīļa saulesstari pamazām ver bērza pumpurus, es pienāku pie bērza un pielieku pie tā roku: «Vai tev, draugs, nebija grūti izturēt sulu tecināšanas laiku?» Bērzs sacīja klusi:« Nē. Izturēju. Tikai bažījos, vai laikā pārtrauksi. Un vai neaizmirsīsi ar koka tapu urbumu aiztaisīt, lai es vairs nesulotu.»
«Bet vai varu atkal nākamgad pie tevis nākt un gardo sulu lūgt?»
«Labāk ej pie maniem radiem, kas aug kalniņā, piesaulītē, sausā vietā. To sula būs garšīgāka, minerālvielām bagāta. Atceries – lai attīrītu organismu no sārņiem, svaigi tecināta sula pieaugušam cilvēkam jābauda katru dienu – cik vien spēj. Par daudz iedzert nav iespējams. No viena koka gan netecini vairāk par 50 līdz 60 litriem.»
Saku paldies baltsvārcim par dāsnumu.
Cik lieliski, ja dzirkstošais dzēriens spēj spirdzināt pat Jāņu dienas rītā! Pacelsim bērzsulas kausu uz veselību, par mūsu dzimtenes dižajiem bērziem!
