Nedēļas nogalē gaidāms pavasara sākums, prognozē sinoptiķi. Par to nešaubās arī ornitologi un entomologi, atzīstot, ka gājputnu atgriešanās un kukaiņu rosība šogad būs vērojama daudz agrāk nekā citus gadus. Kukaiņu pētnieki atpūtniekus mierina, ka odu daudzums šogad samazināsies, bet ērču gan būtiski nemainīsies.
«Gan šogad, gan 2011. gadā pirmie gājputni Latvijā atlidoja ap vienu un to pašu laiku – februāra beigās. Tomēr šogad ir īpaši silts marta sākums, kas dod iespēju gājputniem savās ligzdošanas vietās ierasties agrāk un krietni lielākā skaitā,» «Ziņām» stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības programmas «Gājputnu atlidošana» vadītājs Mārcis Tīrums. Aicina ziņot par putniemMarta otrās dekādes sākumā gan uznākšot paliels aukstums, kas nedaudz piebremzēs putnu migrāciju, taču tas nebūs uz ilgu laiku, tāpēc jau marta vidū agrās gājputnu sugas ieradīsies kuplā skaitā, un nelielais aukstums netraucēs gājputniem, stāsta M.Tīrums. Līdz marta sākumam jau manītas vairākas agrās gājputnu sugas – meža baloži, meža zosis, lauku cīruļi, mājas strazdi, ķīvītes, dzērves, ziemeļu gulbji, no mazāk zināmām sugām – sila strazdi, niedru stērstes, Sāmsalas dižpīle un citas pīles. Citas putnu sugas lielākā skaitā parādīsies tūlīt pēc sniega nokušanas. «Šogad nav fiksēti neparastu vai pāragru putnu atlidošanas gadījumi, vienīgi Sāmsalas pīles jau atkārtoti ir agrākie pavasara gājputni Latvijā. Pagaidām gan lielākā daļa novērojumu saņemti no Kurzemes puses un Vidzemes piekrastes, bet Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu, kas novērojis pirmos gājputnus šajā pavasarī, reģistrēt tos dabas portāla mājas lapā www.dabasdati.lv. Arī Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko rosina ikvienu, kas Zemgalē novēros un nofotografēs gulbjus, ziņot viņam ([email protected]), ja putna kaklu rotā gredzens. Pārsteidzoši skati SvētēJelgavas novada Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone stāsta, ka pavasaros Svētes palienes pļavās līdz ar gājputnu atgriešanos vērojama tūkstošiem dzērvju, zosu un citi ūdensputnu pulcēšanās, sasaukšanās un atpūšanās pārlidojuma laikā, Svētes laukus padarot par skaistu un brīnišķīgu ainavu. «Pašlaik, apzinoties novada dabas vērtības un saistošākos tūrisma maršrutus, kā viena no sezonas īstermiņa iespējām ikvienam interesentam ir vērot arī gājputnu pulcēšanos. Domājot par tūrisma attīstību, arī šī dabas vērtība novadā ir ar potenciālu, ko pašvaldība ņem vērā, plānojot projektu ieceres,» norāda D.Kaņepone. Novads arī aicina ņemt vērā, ka Svētes palienes pļavas ir aizsargājama teritorija – tas nozīmē, ka vieta ir ļoti saudzējama. Bīstamu plūdu nebūs«Atkušņa laikā februāra trešajā dekādē ūdens līmenis upēs paaugstinājās, jo tajās ieplūda sniega kušanas ūdeņi. Zemgales dienvidu daļas upēs daudzviet sakustējās ledus vai nelielos posmos pat sāka iet, vietām arī grima zem ūdens,» skaidro Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina. Lielupē 29. februārī konstatēta 38 – 41 centimetru bieza ledus kārta. Tā ir nedaudz biezāka kā citus gadus šajā laikā, taču sniega sega februāra beigās Lielupes baseinā bijusi mazāka nekā divos iepriekšējos gados un zem vidējā rādītāja. I.Nikoluškina prognozē, ka jau šonedēļ gaiss turpinās pakāpeniski iesilt, diennakts vidējā temperatūra paaugstināsies virs nulles – tad arī ledus pakāpeniski sāks sairt. Veidosies caurumi un vaļējas joslas, tas kļūs trausls. Ledus iešanas laikā, iespējami sastrēgumi, piemēram, Lielupē pie Staļģenes. Lēnākajos upju posmos ledus ilgstoši kusīs uz vietas. Hidroloģe prognozē, ka kopumā pavasara pali gaidāmi mazāki par normu, plašu un bīstamu plūdu nebūs, jo sniegs Zemgalē jau gandrīz nokusis, turklāt ledus iešanas laikā nav gaidāms stiprs lietus. «Ņemot vērā ilgtermiņa laika prognozes, var secināt, ka maksimālais ūdens līmenis pavasarī daudzviet būs zemāks par februārī novērotajiem,» secina hidroloģe.Odi tā nevairosies, ērces ganLatvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis stāsta, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, izteiktas ērču daudzuma pārmaiņas šopavasar nav gaidāmas, bet odu skaits gan varētu samazināties. «Odu skaits atkarīgs no tā, cik stipri ir plūdi un lietusgāzes, jo tie vairojas mitrumā. Tā kā izteikti plūdi šajā pavasarī nav gaidāmi, odu būs nedaudz mazāk. Arī pašreizējie laikapstākļi ir par labu odu skaita sarukšanai,» pamato J.Dreimanis, piebilstot, ka aktīvi kukaiņi sāks rosīties līdz ar pilnīgu sniega nokušanu un siltāku laiku.
