Šķiet, ka viss vijas harmoniskā vienībā. Klusā, skaistā daba ar ziedošiem rododendriem, acīm tīkama ainava un svelmīgi spožā saule un vācu – latviešu kultūras dienas Jaunpilī.
Šķiet, ka viss vijas harmoniskā vienībā. Klusā, skaistā daba ar ziedošiem rododendriem, acīm tīkama ainava un svelmīgi spožā saule un vācu – latviešu kultūras dienas Jaunpilī.
Šo iespaidu apstiprina mājīgā Jaunpils pils zāle, kur zīmīgu akcentu veidoja konkursa kārtībā izraudzītie Jelgavas, Dobeles un Jaunpils bērnu zīmējumi, piemēram, Johana Sebastiana Baha portreti un arī bērnu domas par vēlmi dzīvot dižā komponista laikā, iejusties viņa visai necilajos dzīves apstākļos. Ir arī kāds mazs mīļš izteikums: «Es esmu Baha kaķītis.» Lielisks dāvinājums baroka dižmeistaram viņa 315. dzimšanas dienas atcerē!
Bruņinieku pils muzikālās ainas
Jelgavas Mūzikas koledžas stīgu orķestra mēģinājums kavējas, jo izrādās, ka jāpabeidz demonstrēt filma «Lola nāk» – visai skarbs mūsdienu jauniešu savstarpējo attiecību stāsts, kurā ievīts pa asociatīvam momentam (ruletes spēles ainā) vai draiska kolāža citā epizodē ar multiplikācijas tēliem. Tā kā mūsu koledžas stīgu orķestris spēlē pēdējais, pagūstam novērtēt izcilās un poētiskās vācu mūsdienu mākslinieces Šarlotes Kolmorgenas gleznas.
Klāt ir arī vakars, un priekšnesumus sākam ar itāliešu baroka meistara Arkandželo Korelli trim lielajiem koncertiem no slavenā sestā opusa. Jāatceras, ka komponistam bija lieli nopelni koncerta žanra izveidošanā, kur sacentās divas vai trīs solovijoles ar orķestri. Lai arī liekas, ka būs grūti sagaidīt tēlu individualizāciju, bet nekā! Katrs no šiem koncertiem izskanēja kā muzikālas dzīves ainiņas, visspriegāk, dramatiskāk – piektajā koncertā, par ko vislielākā atzinība orķestra mākslinieciskajam vadītājam un diriģentam Jānim Keičam. Bet starpbrīdī mūs sagaida kultūras dienu organizētāja Vācijas vēstnieka Latvijā Reinharta Krausa atzinības apliecinājumi un izteiktā vēlme spēlēt A. Korelli «Concerto grosso» tieši ar mūsu orķestri (R.Krauss spēlē altu).
Jau veselus trīs gadus Jelgavas stīgu orķestra repertuārā ir austriešu komponista Franča Šūberta «Uvertīra», ko viņš sacerējis 14 gadu vecumā un veltījis brālim Ferdinandam. Spriegs dramatisms un svaiga dziesmveida lirika, kas iezīmējas šajā opusā, rod pilnveidojumu skaņraža tālākajā daiļradē. Arī atskaņojums guvis jaunas krāsas un nianses, tādējādi pasvītrojot, ka komponista jaunības gadu sacerējums var līdzināties Vīnes klasiķu darbiem.
Koncerts beidzies ar vislabākajiem iespaidiem
Veselus 200 gadus angļu mūzika gaidīja jauna ģeniāla komponista parādīšanos, un 20. gadsimtā grandiozu atzinību guva Benžamins Britens. Tiesa, pēdējā laikā aizvien vairāk uzzinām par angļu komponistu daiļradi. 1996. gadā Dzintaru koncertzālē pirmatskaņojumu piedzīvoja viens no labākajiem Edvarta Elgāra opusiem – oratorija «Gerontija sapnis». Koncertzālēs Latvijā ar ovācijām izskanējusi viņa «Enigma», koncerts čellam ar orķestri. Šoreiz majestātiskajā, bruņnieciski atturīgajā viduslaiku pilī skan E.Elgāra «Serenāde». Priecājos par skaidru muzikālo dramaturģiju, smeldzīgi trauslajiem tēliem.
Neierasti salīdzināt ar zināmiem skaņraža darbiem ir Jana Sebēliusa ekspromtu. Pārāk rimts un mierīgs, nekā to prasa skaņdarbs, lai gan vietām ieskanas pa spriegākai notij, asociējoties ar slaveno «Skumju valsi», jo šis skaņdarbs patiesībā ir klavierdarba pārlikums orķestrim. Pašā koncerta izskaņā – Jāzepa Mediņa dramatisma piesātinātā «Leģenda». Astoņpadsmitā maija koncerts beidzies.
Lāpu gaismā dodamies prom no 14. gadsimta arhitektūras pieminekļa ar vislabākajiem iespaidiem par vācu un latviešu kultūras dienu norisi.
Helsinku roks Jelgavas kolēģiem
Nākamajā dienā, 19. maijā, – mūzikas aktualitātes mūsu skolā Jelgavā. Vispirms tradicionālā skolas beigšanas sarīkojuma vietā – muzikāls sveiciens no Helsinkiem, uzstājoties mūzikas skolas audzēkņiem – gan korī, gan rokgrupā, gan ar atsevišķiem solonumuriem.
Helsinku mūzikas skola darbojas jau kopš 1924. gada, un patlaban tajā mācās aptuveni 700 audzēkņu. Šī skola ir rokmūzikas apmācības aizsācēja Somijā. Skanēja gan liriski svaigas («Spice Girls»), gan arī pirms gadiem trīsdesmit visā pasaulē pazīstamas melodijas no «Boney M» repertuāra.
Un tad jau arī klāt Jelgavas Mūzikas skolas izlaidums. Skolu šogad pabeidza 29 absolventi, no kuriem labākie, saņemot apliecības, uzstājās koncertā. Skolas direktors J.Keičs savā uzrunā atzīmēja, ka ātri ir pagājis laiks, kopš mazie bērniņi, kas vesti uz stundām mūzikas skolā, ir brīnumaini pārvērtušies par pusaudžiem. Grūti nopelnīt izcilas atzīmes, jo blakus specialitātei taču jāmācās arī teorijas priekšmeti. Tomēr lielākajai daļai absolventu vērtējums ir 9 un 10!
Smeldzīgās Jāņa Ivanova «Variācijas» spēlēja klavieru nodaļas absolvente Aija Vanaga (pedagogs Silvija Audre), cildenā noskaņā raisījās Fransuā Kuperēna «Ārija» čellista Maksima Beitāna un Dmitrija Sudareva priekšnesumā (pedagogs Irina Titarenko). Flautu sudrabainās skaņas te vijās, te attālinājās Fransuā Devjēna «Duetā», ko spēlēja Kristīne Keiča (pedagogs Mārtiņš Jauģietis) un Liāna Liepiņa (pedagogs Sarmīte Bērziņa). Vislielākā atzinība par paveikto – visiem audzēkņiem, kas uzstājās, viņu pedagogiem un koncertmeistariem.
