Pavasaris Latvijā katru gadu atnāk ne tikai ar bērzu sulām un silto laiku, bet arī ar vairākām negatīvām iezīmēm.
Pavasaris Latvijā katru gadu atnāk ne tikai ar bērzu sulām un silto laiku, bet arī ar vairākām negatīvām iezīmēm. Proti, ik gadu pēc tam, kad ir nokusis sniegs, it visur skatam paveras ziemas periodā uzkrātā mēslaine, neizbraucamie ceļi un dūmu mutuļi, kas ceļas no kārtējā kūlas ugunsgrēka. Par to, ka kūlas dedzināšana ir visai nopietna sērga, katrs var pārliecināties, dodoties ārpus pilsētas, kur saulainā laikā būs iespējams vērot ne tikai nosvilušus laukus un ēkas, bet arī kādu īstu kūlas degšanas gadījumu, jo ugunsdzēsējiem vien ik dienu jādodas ap 100 izbraukumos. Turklāt jāpiebilst, ka tie ir tikai reģistrētie gadījumi. Arī Jelgavas apkaimē izcēlušies daži ar kūlas dedzināšanu saistīti ugunsgrēki. Tādi bijuši Vilces pagastā, pie Brāļu kapiem Jelgavā, Ozolnieku un Valgundes pagastā. Šogad kūlas dedzināšana papildu uzmanību piesaistījusi ar kārtējiem upuriem, ugunsnelaimēs cietušajiem, nodegušajām mājām un ugunsgrēku pie Polockas – Ventspils naftas vada, kuram kārtējo reizi bija pieslēgušies melnā zelta zagļi. Naftas vada aizdegšanos izraisīja kūlas ugunsgrēks, kura dēļ pārdega naftas zagļu ieliktā plastmasas caurule. Otrs «skaļākais» kūlas ugunsgrēks sestdien izcēlies ģeodēziskās izpētes SIA «Ģeo» teritorijā Starta ielā, kur aizdegušās astoņas automašīnas un divas speciālās ģeodēzisko urbumu veikšanai paredzētās automašīnas. Kopumā šogad par pērnās zāles dedzināšanas upuriem kļuvuši jau pieci cilvēki un nodegušas 300 ēkas, turklāt pagājušo trešdien pat reģistrēts savdabīgs rekords – 167 kūlas ugunsgrēki diennaktī.
Iekšlietu ministrs, kura pārziņā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kūlas dedzināšanas problēmu solījās risināt pēc aktīvā dedzināšanas perioda beigām, taču tas vairāk izskatās pēc atrunām, un visdrīzāk katrai pašvaldībai pašai būs jādomā, kā novērst šo sērgu. Jau pagājušajā gadā Iekšlietu ministrija rīkoja darba sanāksmi, kurā kopā ar Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju un Pašvaldību lietu pārvaldi tika spriests par kūlas dedzināšanu Latvijā. Toreiz darba grupa nolēma, ka nav nepieciešams ieviest grozījumus normatīvajos aktos, jo likumā «Par pašvaldībām» jau ir teikts, ka vietējās pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par namu, to teritoriju un būvju uzturēšanu kārtībā. Būtībā katram, kas nevēlas tikt administratīvi sodīts, jātur kārtībā savs nekustamais īpašums un viņam piederošā teritorija. Savukārt Ministru kabineta «Ugunsdrošības noteikumos» paredzēts, ka aizliegts dedzināt kūlu, niedres un rugājus. Tādēļ tika nolemts, ka tieši pašvaldībām jāpievērš lielāka uzmanība kūlas dedzināšanai un kopā ar VUGD jāveic profilaktiski pasākumi. Diemžēl par tādiem nekas nav dzirdēts un diezin vai pašvaldībās vispār nopietnā līmenī ir ticis apsvērts, kā cīnīties ar kūlas dedzinātājiem. Var jau teikt, ka cīnīties ar kūlas dedzināšanu ir tikpat neefektīvi kā cīnīties ar spļaušanu uz ielas, tomēr pašvaldībām būtu jāpadomā, kā pasargāt savus iedzīvotājus no ugunsnelaimēm. VUGD šai ziņā būs mazāks palīgs, jo aktīvajā kūlas dedzināšanas periodā ir aizņemts ar seku likvidēšanu, bet profilaktiskie pasākumi nepieciešami tieši šajā laikā. Ugunsdzēsēji atzīst, ka izjūt zināmu bezspēcību cīņā ar pērnās zāles dedzinātājiem, jo katru gadu vienos un tajos pašos laukos tiek dedzināta pērnā zāle, bet saimnieki nemāk paskaidrot, kāpēc viņu laukos katru gadu tā deg, kaut arī visiem ir skaidrs, ka paši saimnieki ir īstie dedzinātāji. Pierādīt kāda vainu šajā pārkāpumā ir praktiski neiespējami, jo liecinieku jau šādos gadījumos arī parasti nav. Turklāt vainīgo sodīšana nav efektīvākais paņēmiens, kā iedarboties uz bezatbildīgajiem kūlas dedzinātājiem. Iespējams, vajadzētu izmantot sociālo reklāmu, kā tas bija gadījumā ar Līgo svētku svinēšanu, kad sociālās reklāmas iespaidā iereibušo autovadītāju skaits samazinājās līdz minimumam. Tieši tie ir pozitīvie piemēri, no kuriem vajadzētu mācīties, jo kūlas dedzinātājs potenciāli ir tikpat bīstams, ja ne vēl bīstamāks par iereibušu autovadītāju.
Izbrīna politiķu attieksme pret kūlas dedzināšanas problēmu valstī. Var jau būt, ka Latvijas politika ir tik tālu urbanizējusies, ka viss, kas neskar Rīgu, ir sekundārs. Taču gadījums SIA «Ģeo» liecina, ka kūlas dedzināšana ir aktuāla problēma arī Rīgai. Vienīgās politiķu aktivitātes kūlas dedzināšanas problēmas sakarā bija tādas, ka viņi kārtējo reizi pārbaudīja likumdošanas atbilstību pieņemtajām normām un secināja, ka viss ir kārtībā. Taču aizmirsa paskaidrot, kāpēc šī likumdošana ir tik neefektīva. Nevar mūžīgi aizbildināties ar to, ka cilvēki neievēro likumu, bet ir jādomā par tāda valsts izpildvaras un pašvaldību mehānisma radīšanu, kurā nav iespējams neievērot likumu, vismaz tajos gadījumos, kad pārkāpums ir sabiedrībai bīstams, kā tas ir ar kūlas dedzināšanu. Neviens galu galā nevar būt drošs, ka kādā kūlas dedzināšanas dēļ izraisītā ugunsgrēkā nenodegs viņa paša īpašums.
