Atzīstot par neiespējamu turpināt sēdi bez aizstāvja vienam no septiņiem apsūdzētajiem, atlikta tā sauktā paverdzināto Līvbērzes pensionāru lietas skatīšana Jelgavas tiesā. Apsūdzētā persona atzina, ka līdzekļu trūkuma dēļ vēl nav noslēgusi līgumu ar advokātu, un garantēja, ka uz nākamo tiesas sēdi advokāts būs.
Jau vēstīts, ka Zemgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu pret varmāku grupu, kas vairāku gadu garumā izspieda naudu no personām, kuras vairākos gadījumos no šiem pašiem varmākām bija iegādājušās alkoholu, cigaretes un pārtiku. Varmākas, piemēram, pieprasīja cietušajiem atdot tiem pienākošos sociālos pabalstus vai algu. Dažiem tika prasīts atdot ķīlā personai piederošu pasi un bankas maksājumu karti un piespiedu kārtā veikt dažus saimniecības darbus. Vairāki cietušie tika nolaupīti, lietojot vardarbību un draudus. Varmākas ilgstoši un vairākkārt atņēma personām iespēju brīvi noteikt savu dzīvesvietu. Dažiem cietušajiem izdevās aizmukt no pāridarītājiem, taču apsūdzētie viņus atrada un atveda atpakaļ uz pamestām lauku mājām Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Noziedzīgie nodarījumi īstenoti no 2013. gada līdz 2016. gada jūlija otrajai pusei. Par prettiesiskiem atzīti 33 noziedzīgi nodarījumi. Krimināllietā par cietušām oficiāli atzītas 13 personas. Deviņas personas nevēlējās, lai tās atzīst par cietušām. Aplēsts, ka kopumā cietušajiem nodarīts mantiskais kaitējums gandrīz 40 000 eiro apmērā.
Pirmajā tiesas sēdē piedalījās visi septiņi apsūdzētie, no kuriem divi tika atvesti no apcietinājuma Rīgas Centrālcietumā, kā arī bija ieradušies astoņi cietušie, viens no cietušajiem bija miris. Neiztrūka arī mediju pārstāvju, taču televīzijas operators, kā arī fotogrāfi pēc tiesas dalībnieku lūguma no zāles tika izraidīti. Viena no apsūdzētajām personām bija ieradusies ar septiņus astoņus mēnešus vecu bērnu. “Jūs saprotat, ka tiesā nav bērnu pieskatīšanas istabas. Bērns nedrīkst atrasties tiesas zālē. Jūsu bērnu pieskata tiesas darbiniece. Iedomājieties, kas būs, ja viņš pamodīsies un raudās!» pārmeta tiesnese Daiga Danšina.
Pēc pašas apsūdzētās lūguma viņai tika mainīti drošības līdzekļa – policijas uzraudzība – nosacījumi. Līdz šai sēdei viņai bija divas reizes nedēļā jāierodas policijā, turpmāk tas jādara divas reizes mēnesī. Drošības līdzekli lūdza mainīt arī divi apcietinātie apsūdzētie, kas vēlējās, lai viņi tiktu atbrīvoti, taču vairāki cietušie, kā arī prokurore Zinta Meija iebilda. Galu galā tiesa nolēma, ka viņi apcietinājumā ir jāpatur. Jāpiebilst, ka apsūdzības panti, kas saistās ar naudas izspiešanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, pat cilvēku tirdzniecību, prasa par šādiem noziegumiem apsūdzētos sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem.
Cietušais A., kurš arī piedalījās tiesas sēdē, portālam zz.lv teica, ka tagad dzīvojot mierīgi un ka viņa pensija ir 160 eiro. A. atzina, ka ir saņēmis no valsts kompensāciju par radīto kaitējumu vairāku simtu eiro apmērā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kompensācija var tikt piešķirta personām, kas bijušas cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī personām, kurām ir nodarīti tīši vidēji miesas bojājumi.
Pēc tiesas sēdes kāda persona, kas vēlējās palikt anonīma, minēja, ka ir ļoti grūti izvērtēt apsūdzēto un cietušo attiecības. Iespējams, vairāki cietušie ir bijuši vientuļi, no alkohola atkarības sirgstoši cilvēki, kurus ilgāku laiku apmierināja dzīvesveids, kurā vēlāk tika saskatītas nozieguma pazīmes. No cietušā statusa pēc kompensācijas saņemšanas viņi vairs nevar atteikties, jo tad tā būtu jāatmaksā. “Sabiedrība ir satraukusies par sabiedrībā nepieņemtajiem “sistēmas bērniem”, kurus vecāki ir pametuši. Taču izskatās, ka mūsu sabiedrībā ir arī tāda sociāla problēma kā sistēmas vecie cilvēki,” sacīja minētā persona.
