Ar pārliecību, ka ieguvis sarga vietu Stokholmas psihiatriskajā slimnīcā, pagājušonedēļ uz Zviedriju devās jelgavnieks Igors Kotļars. Diemžēl velti, jo, kā izrādījās, darba meklētājs nebija sapratis iepriekš no slimnīcas saņemtajā vēstulē rakstīto. No sāpīgā pārpratuma vīrieti nepasargāja arī fakts, ka par vakanci viņš uzzināja un ceļā devās ar Starptautiskā nodarbinātības tīkla EURES starpniecību.
Vēl aprīlī EURES konsultants Artūrs Bāliņš «Ziņām» stāstīja, ka pirms cilvēka izbraukšanas uz jauno darbavietu izvēlētajā Eiropas valstī viņš konsultē «par iespējamajām darbavietām šajā reģionā, ja kas noiet greizi». «Dodu arī sava vietējā kolēģa konsultanta koordinātas,» viņš toreiz sacīja. Stokholmas slimnīcā saņemot darba atteikumu, I.Kotļars pie EURES konsultanta nebija gājis. Aptaujājis iespējas zviedru darba biržā, vīrietis saprata, ka vismaz Stokholmas apkārtnē viņam darbu neatrast. Pēc notikušā A.Bāliņš spriež, ka tādam darba meklētājam kā Igoram, kurš īsti nezina izvēlētās valsts valodu un kuram būtu svarīgi jau pirms izbraukšanas no mājām saņemt parakstīšanai darba līgumu, būtu jāizmanto darbā iekārtošanas privātfirmu pakalpojumi, kas gan atšķirībā no EURES konsultācijām ir par maksu. Solīda vēstule ar sliktu ziņuMeklēdams darbu Zviedrijā, četrdesmitgadnieks Igors ar konsultanta palīdzību rakstīja pieteikumus darba devējiem zviedru valodā. Jelgavā viņš bija strādājis par sliežu montieri, bet pēdējā laikā – Olainē par sargu. Lielākā daļa no vairāk nekā simts izsūtīto vēstuļu adresātiem Zviedrijā viņam neko neatbildēja, daži atteica internetā. Taču viena vēstule atnāca pa pastu, protams, zviedriski. Vīrs bija sācis mācīties šo valodu, un viņam bija licies, ka pratīs iztulkot arī darba devēja vēstuli. Apskatot tekstu, viņš secināja, ka trijās nedēļās jādod atbilde par priekšlikuma pieņemšanu. Prieku par šādu lietu pavērsienu dalīja arī konsultants A.Bāliņš, tajā brīdī par labo vēsti informēdams arī «Ziņas». Tas, ka darba meklētājam atbild tik solīdā formā, viņa praksē negadās bieži, diemžēl arī EURES pārstāvis neiedomājās pārbaudīt, vai vēstule tiešām sola darbu.Sekoja Igora brauciens uz Stokholmu un vilšanās, jo zviedru sūtītajā vēstulē, ko profesionāli iztulkoja tikai pēc vīrieša atgriešanās, bija pieklājīgs atteikums, ko pēc zviedru likumiem var tiesiski apstrīdēt trīs nedēļu laikā. Māte palīdzēja atgriezties«Tagad eju sēnēs un ceru atrast darbu Jelgavā vai Rīgā. Uz Zviedriju nebraukšu. Iedzīvoties tur būtu grūti. Starp citu, arī latus zviedri pret savu naudu nemaina. Ja māte no Jelgavas man nebūtu palīdzējusi tikt mājās, iekultos pamatīgos tēriņos,» secina I.Kotļars, kas savā braucienā iztērēja sešdesmit latu. Ik dienas EURES konsultāciju punktā vēršas ap desmit cilvēku, un interese par darbu ārzemēs nemazinās. Tas, cik jelgavnieku ar tā starpniecību atraduši darbu ārzemēs, viņam nav zināms un neesot arī iespēju noskaidrot.
