Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto informāciju šajā mācību gadā nevienas izglītības iestādes sarakstā nav reģistrēti teju 700 bērnu, kuri deklarēti Jelgavā, Ozolnieku un Jelgavas novados. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi būtu atstāti mājās vecāku nolaidības dēļ. Pašvaldībām pagaidām ziņu nav par 69 skolēniem. Viņu vidū arī Ozolniekos deklarētie deviņi bērni no Ķīnas un Krievijas. Par pārējiem vairāk nekā 600 bērniem noskaidrots, ka viņi kopā ar ģimenēm devušies uz ārzemēm, un tas ir vairāk nekā citus gadus.
«Iespējams, pilsētā ir citādi. Taču laukos cilvēki zina cits par citu. Manā praksē bijis tikai viens gadījums pirms četriem gadiem, kad mamma atbrauca no ārzemēm un, neuzrakstot iesniegumu, aizveda līdzi bērnu. Toreiz meklējām ar e-pastiem, kamēr šo lietu sakārtojām,» stāsta Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante.Direktore atklāj, ka patlaban saņemta informācija par vienu vircavnieku ģimeni, kuras atvases neapmeklē skolu. Taču jau sen bijis zināms, ka viņi izceļojuši no valsts.«Mums ir laba sadarbība ar pagastu pārvaldniekiem, bāriņtiesas, sociālajiem darbiniekiem. Uzzinām, kur palikuši bērni. Parasti gan uz ārzemēm aizbrauc viens no vecākiem. Bērni viņiem seko, kad jau beiguši skolu,» situāciju raksturo I.Vīgante.Jelgavas novada pašvaldība ziņo, ka šogad skolu neapmeklē 144 skolēni. No tiem uz ārzemēm devušies 136. Savukārt astoņu audzēkņu skolā neierašanās iemesli vēl tiek skaidroti. Pagājušajā mācību gadā no valsts bija izceļojuši 97 Jelgavas novadā deklarēti skolas vecuma bērni.Jelgavas Izglītības pārvalde no Izglītības kvalitātes valsts dienesta saņēmusi sarakstu, kurā iekļauti 505 pilsētā deklarēti skolēni, kuri nav reģistrēti nevienā mācību iestādē. Iesaistot pašas pārvaldes, pašvaldības sociālā dienesta un policijas, kā arī bāriņtiesas atbildīgās personas, izdevies noskaidrot, ka 16 bērniem anulēta deklarētā dzīvesvieta, divi adoptēti uz ārzemēm, viens skolas vecuma bērns ir ilgstoši smagi slims, bet lielākais vairums – 437 – izbraukuši no valsts. Izglītības iestāžu atbalsta personāls turpina noskaidrot 49 skolēnu ģimeņu atrašanās vietu.Šādu uzdevumu gan nav saņēmusi Jelgavas 4. vidusskola. «Ja bērni ir deklarēti mūsu rajonā, bet nav reģistrējušies nevienā izglītības iestādē, teorētiski viņi var būt pazuduši. Taču, cik varu atminēties, nav bijis gadījumu, ka mēs nezinātu, kur palicis kāds mūsu skolēns.Ja viņi iet uz citu skolu, pretī ir izziņa. Zinām arī, ja aizbraukuši. Vienīgi vecāki ne vienmēr var pateikt, kuru skolu viņi savām atvasēm ārzemēs izvēlējušies,» stāsta direktors Agris Celms. Viņš piebilst, ka salīdzinoši reti valsti pamet uzreiz visa ģimene. Biežāk aizbrauc viens no vecākiem, kuram ar laiku seko pārējie.Ozolnieku novada pašvaldībā ziņas par bērniem, kuri vecumā no pieciem līdz 18 gadiem nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, tiek apkopotas sešus gadus, ierodoties šo bērnu deklarētajās dzīvesvietās, ziņo pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. Patlaban datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka uz skolu nav aizgājuši 50 bērnu. Zināms, ka 38 no viņiem kopā ar ģimenēm devušies uz ārzemēm, bet pārējo dzīvesvietas tiks apmeklētas tuvākajā laikā, jo viņi novadā deklarējušies pēdējā pusgadā. Viņu vidū ir arī četri bērni no Ķīnas un pieci no Krievijas, kuru vecāki, visticamāk, iegādājušies nekustamo īpašumu Ozolnieku novadā apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, kas paver iespēju brīvi pārvietoties pa ES. Pašvaldība informē, ka no 2012. gada sākuma novadā veikti ap 20 nekustamā īpašuma pirkšanas darījumu un par mājas, bet biežāk dzīvokļa īpašniekiem kļuvuši ārzemnieki. Daži plānojot palikt uz dzīvi Latvijā, bet ir arī tādi, kuriem šāds pirkums kļuvis starpposms, lai dotos uz dzīvi kādā citā Eiropas valstī, min E.Kairiša. Jāpiebilst, ka minimālā summa, par kādu jāiegādājas nekustamais īpašums apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām ārpus Rīgas vai republikas nozīmes pilsētām ir 50 tūkstoši latu.Izglītības kvalitātes valsts dienests apkopojis deviņu pilsētu un 110 novadu pašvaldību sniegto informāciju, saskaņā ar kuru šajā mācību gadā nevienas izglītības iestādes sarakstā nav reģistrēti 12,6 tūkstoši skolēnu. Iepriekš tādu bija 12,4 tūkstoši, bet 2010. gadā – 11,3 tūkstoši. Tas liecina, ka audzis arī uz ārzemēm izbraukušo skolas vecuma bērnu skaits. 2010. gadā izceļoja 5646 bērni, 2011. gadā – 7915, savukārt pērn – 9658 skolēni. Dati arī rāda, ka 21 bērns Latvijā ir bezvēsts prombūtnē, 61 anulēta dzīvesvietas deklarācija, 87 adoptēti uz ārzemēm, 65 skolēniem pašvaldība nav norādījusi statusu, bet 52 bērni skolu neapmeklē citu iemeslu dēļ.
