Pilsētā šo mācību gadu nesāka 17 skolēnu (pērn – 22), Jelgavas novadā no izglītības iestādes «pazuduši» aptuveni pieci bērni, savukārt Ozolnieku novadā uz skolu nav palaists viens sestklasnieks. Ar visām šo bērnu ģimenēm strādā sociālie darbinieki un pedagogi, tomēr nereti esot ļoti grūti skolēnus vispār atrast. Lai arī Izglītības kvalitātes valsts dienests apkopo ziņas par ģimenēm, kuras izceļojušas no valsts, speciālisti norāda, ka trūkst vienotas datu bāzes, kur meklēt informāciju par skolas vecuma bērniem.
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa stāsta, ka novadā dažādu iemeslu dēļ mācības nav sākuši pieci seši audzēkņi (dati vēl tiekot precizēti). Skolu vadītāji par šiem skolēniem ziņo sociālajam dienestam, kuri tālāk meklē bērnus un cenšas novērst iemeslus, kas viņiem kavē iegūt obligāto izglītību. Esot arī gadījumi, ka ģimene pārcēlusies uz dzīvi citā pašvaldībā vai izceļojusi no valsts, nepaziņojot par to izglītības iestādei. To atrast līdzot Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas fiksējot izbraukušos skolēnus un divreiz gadā informējot par to Izglītības pārvaldi. No šā ziņojuma varot arī noprast, cik izceļojošo ģimeņu bērnu vispār nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē.Lielākoties problēma vecākos«Mūsu skolā ar pazudušajiem skolēniem nav lielu problēmu. Tādu bija divi vai trīs, par ko informējām pagasta un novada sociālos darbiniekus. Visi ir vietējie, zināmas ģimenes. Darbinieki pie tām dodas uz mājām un šo lietu risina,» stāsta Kalnciema pagasta vidusskolas direktora vietniece Irēna Markule. Viņa piebilst, ka izglītības iestāde saņēmusi arī divus iesniegumus par skolēnu izceļošanu uz ārzemēm. Tomēr viņus gadu no skolas neizslēdzot, jo bijuši gadījumi, kad ģimenes atgriežas. Savukārt Ozolnieku novada sociālā pedagoģe Ieva Briģe atklāj, ka patlaban strādā ar vienu augsta sociālā riska ģimeni, kura neuzskatot par vajadzīgu sūtīt savu bērnu skolā, kaut gan tas ir vecāku pienākums. Puisis beidzis piecas klases, bet sestajā vairs neiet. «Esam vienojušies ar mammu, ka viņa noskaidros iespēju mācīties vakarskolā, bet īsti nekas netiek darīts, tāpēc darbs ar ģimeni turpināsies. Lielākoties tā ir vecāku nevēlēšanās risināt kādas problēmas, jo bērni uz skolu grib iet,» stāsta I.Briģe, piebilstot, ka novadā pastāv vairāku pakāpju plāns darbam ar šādām ģimenēm.Nepieciešamības gadījumā tiekot iesaistīta arī bāriņtiesa un pašvaldības policija, kas ir tiesīga uzlikt administratīvo sodu par atvases nesūtīšanu skolā. Tomēr vairums gadījumu tiekot atrisināti mierīgā ceļā. «Ja jāmaina skola, visu ir vienkāršāk sarunāt un nokārtot. Sarežģījumi rodas, ja bērnam nepieciešama kāda speciālā izglītības programma, īpaši krievu valodā, bet arī tad meklējam risinājumu. Vajadzības gadījumā novada sociālais dienests ved ar savu transportu,» teic sociālā pedagoģe. Ja grib, var pazust bez pēdāmArī Ozolnieku novadā pazudušo skolēnu skaitā nereti esot kopā ar vecākiem no valsts aizbraukušie bērni. «Mēģinām viņus «izķert» caur portālu draugiem.lv vai kā citādi, bet lielākā problēma ir tā, ka valstī nav vienotas datu bāzes, kur varētu meklēt informāciju par skolas vecuma bērniem. Piemēram, ģimene deklarēta Ozolniekos, bet mūsu skolā neiet, un nav ziņu, kur viņi palikuši. Patlaban ir tāda situācija, ja vecāki vēlas un mērķtiecīgi rīkojas, viņi kopā ar bērnu var pazust bez pēdām,» norāda I.Briģe.
