Uzsākta projekta dokumentācijas izstrāde granītā veidotā Kārļa Jansona Lāčplēša pieminekļa fragmenta pārvietošanai no muzeja pagalma uz skvēru Akadēmijas ielas posmā starp muzeju un LLU dienesta viesnīcu.
Atmodas paaudzes pienākums
Jelgavas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Paulis Rēvelis spriež, ka jaunajā vietā tas iegūs lielāku publicitāti un būs vieglāk pieejams svētkos. Viņš piebilst, ka gan 11., gan 18. novembrī pie vecā pieminekļa fragmenta tiek liktas svecītes. «Mūsu paaudzei, kas piedzīvoja atmodu, tostarp Lāčplēša pieminekļa fragmenta atrašanu, bija morāls pienākums to nolikt piemērotākā vietā. Zāliens muzeja pagalmā, kur tas bija novietots pēc 2008. gadā veiktās Jelgavas muzeja teritorijas labiekārtošanas, nebija īsti piemērota vieta,» uzskata P.Rēvelis. Kopš 2008. gada Jelgavas Latviešu biedrība vairākkārt rosinājusi mainīt pieminekļa fragmenta atrašanās vietu, taču tas nebija vainagojies ar rezultātu.
Muzeja direktore Gita Grase atceras, ka iepriekšējo astoņu gadu laikā, diskutējot par oriģinālā pieminekļa fragmenta novietošanu, tika izskatīta ideja to novietot blakus K.Jansona dēla Andreja atjaunotajam Lāčplēša piemineklim, kas atrodas skvērā pie dzelzceļa stacijas. Taču tad Jelgavas domes Estētikas komisijā radās iebilde. «Ja šie abi pieminekļi atradīsies līdzās, kuram svētku ceremonijās dosim godu – atjaunotajam vai oriģinālajam. Turklāt vai pats oriģināla autors būtu gribējis, ka tiek izstādīts viņa sabojātais darbs,» stāsta G.Grase. Viņa uzskata, ka vecā pieminekļa fragments ir ieguvis jaunu nozīmi, proti, tas ir atmodas simbols. Jaunajā vietā mēs pie pieminekļa pieliksim īsu notāciju, kurā izklāstīsim tā vēsturi,» saka G.Grase.
Oriģināls var būt vērtīgāks ar kopiju
Savukārt gleznotājs Gunārs Ezernieks uzskata, ka oriģinālā pieminekļa fragments ir mākslinieciski vērtīgāks par atjaunoto kopiju. «Luvras muzejā izstādīta marmorā veidotā sengrieķu uzvaras dieviete Spārnotā Nīke. Tai nav galvas, taču neba tādēļ tā nav šedevrs,» iebilst G.Ezernieks. Šī sengrieķu skulptūra radīta 2. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet 19. gadsimtā atrasta arheoloģiskajos izrakumos, sadalīta simts sīkos gabalos un bez galvas. Pēc tam tā tika restaurēta.
Pieminekli sāka atjaunot, pirms bija atjaunota valsts
K.Jansona veidotais «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks», kas veltīts Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka 1919. gada novembrī, tika atklāts 1932. gada 22. jūnijā. Otrā pasaules kara laikā vācu nacistu okupācijas apstākļos pēc vietvalžu rīkojuma tēlnieku K.Jansonu piespieda piemineklim nokalt zemē notriektā vācu krustneša veidolu. Pēc Otrā pasaules kara 50. gados padomju okupācijas apstākļos piemineklis slepus tika demontēts un visdrīzāk samalts. Iespējams, Lāčplēša torss bija par lielu, lai to ievietotu akmens maltuvē, un tas aprakts. 1988. gada aprīlī šis pieminekļa fragments tika atrasts un drosmīgi novietots blakus muzejam, kur tas tika aizsargāts no atmodas pretinieku rokām kā oficiāli iegrāmatots muzeja priekšmets. Neoficiāli to dēvēja par «Lāčplēša sirdi». 90. gadu sākumā pēc Latvijas Kultūras fonda pasūtījuma pieminekli pilnībā atjaunoja tēlnieka dēls Andrejs Jansons. Tas tika atklāts 1992. gada 21. novembrī.
