Svētdien, 16. janvārī, Zaļenieku bibliotēka sadarbībā ar kultūras namu organizē novadnieka Zaļenieku Dimantu mājās dzimušā agronoma Viļa Ansona 100. jubilejai veltītu sarīkojumu.
Svētdien, 16. janvārī, Zaļenieku bibliotēka sadarbībā ar kultūras namu organizē novadnieka Zaļenieku Dimantu mājās dzimušā agronoma Viļa Ansona 100. jubilejai veltītu sarīkojumu.
Paredzams, ka tajā piedalīsies viņa meita Ingrīda Ansone, Agronomu biedrības un Zemkopības ministrijas pārstāvji, Jauno zemnieku klubs un pagasta lauksaimnieki, «Sējēja» prēmijas laureāti un citi interesenti.
Sarīkojums ir veltīts īstam Zemgales zemniekam, kas visos laikos mīlējis un kopis zemi. To finansē Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošie Anna un Ilgvars Lagzdiņi un Gunta Harveja, Abgunstes pamatskolas ilggadējā skolotāja Ernesta Lagzdiņa pēcteči, kas vēlas palīdzēt dzimtā pagasta ļaudīm apgūt jaunas zināšanas, apzināties pašiem sevi un šajā sarežģītajā laikā apjaust savas iespējas.
«17.05.1926. Pēc palaunadža apsēju pirmos divus mērus zirņu.
19.05.1926. Pēc brokasta apsēju vienu mēru lēcu un vienu mēru auzu.
25.05.1926. Šodien aizgāju uz Pļavniekiem pie Zīles pēc trīslemešu arkla un apsēju vienu mēru miežu.
27.05.1926. Novēlu iesēto labību un pēc tam to noecēju.
31.05.1926. Līdz sešiem no rīta nogulēju. Pēc brokasta gāju uz lauka atsperēt (federēt).
28.07.1926. Iesākam pļaut rudzus.
04.08.1926. Pabeidzu art papuvi, tagad to jāsakārtā.
12.08.1926. No rīta aizvedām divas rungas kviešu uz Utlāčiem kult.»
Tā pēc dienas darbiem savā dienasgrāmatā raksta Zaļenieku zemnieks Jānis Ramlavs. Tajā izlasāma daža laba dzīves gudrība, atpazīstams smags darbs un ir arī zināma romantikas piedeva, kas parādās nesavtīgajā palīdzībā kaimiņiem kulšanas talkās, grāvju rakšanā un būvdarbos. Lielie darbi vienmēr noslēdzās ar apkūlībām un zaļumballēm, viesībām un citām izdarībām. Cilvēku savstarpējai saskarsmei vēl netraucēja televizori un konkurence.
Zaļeniekos vienmēr bijuši bagātīgi kviešu lauki un, ja pareizi apstrādāta zeme, – arī laba raža. Tur izaugušas spēcīgas personības, kuras gribas saukt vārdā, jo gadu mijā kalendārs uzstājīgi atgādina, cik daudz nozīmīgu jubileju vajag atzīmēt.
Zaļenieku Kalēj-Ikvildēs dzimis un uzaudzis nākamais agronomijas profesors Jānis Bergs (04.12.1863. – 25.12.1927.), kas, nodibinoties Latvijas Universitātei, kļuva par Lauksaimniecības fakultātes pamatlicēju. No 1920. līdz 1926. gadam viņš vadīja arī fakultātes izmēģinājumu un praktisko darbu saimniecību Lielplatonē, vēlāk – Vecaucē. Veicis izmēģinājumus augu mēslošanā un kopšanā. Viņš Latvijā ieviesa lopbarības biešu audzēšanu, kā arī radīja vairākas sarkanā āboliņa, auzu, rudzu un kviešu šķirnes.
1939. gada 12. jūlijā Zaļenieku Lieldunčos dzimis profesors habilitētais inženierzinātņu doktors Jānis Valters. Jāņa tēvs un vectēvs jau gadsimta sākumā rūpējās par savas saimniecības zemes meliorāciju. Lauki tika nosusināti, izbūvējot regulāru vaļējo grāvju tīklu. 1933. gadā tika pieaicināts inženieris kultūrtehniķis, kas izstrādāja zemju drenāžu projektu un piecu hektāru platībā izbūvēja māla cauruļu drenu sistēmu. Tā veiksmīgi darbojas jau sešdesmit septīto gadu. Redzētais piemērs Jānim bija rosinošs nākamās profesijas izvēlē. Vasaras brīvlaikos viņš iesaistījās drenāžas būvdarbos, bet 1963. gada 29. jūnijā ieguva inženiera hidrotehniķa diplomu. Arī zinātniski pētnieciskie darbi, strādājot Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniskās pētniecības institūtā, kā arī Maskavā aizstāvētā disertācija veltīta zemju meliorācijas jautājumiem. Sarakstītas vairāk nekā 50 zinātniskas publikācijas. Pašlaik Jānis Valters ir LLU Lauku inženieru fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā, LLU Zinātnes padomes loceklis, Latvijas Zinātņu padomes eksperts lauksaimniecības nozarē, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, kā arī prezidija loceklis.
1914. gada 22. decembrī dzimis agronoms Jānis Peize. Savu bērnību viņš pavadījis Dobeles rajona Šķibes pagastā, bet ilgajos darba gados Zaļeniekos apliecinājis sevi kā zinošu speciālistu, kas vajadzības brīdī nevienam neatsaka savu padomu.
Jau vairākus gadus «Sējēja» prēmijas saņem lauksaimnieki un zinātnieki. No Zaļenieku pagasta šo titulu ieguvuši:
1997. gadā – Vija un Juris Cīruļi, 1998. gadā – Ruta un Vladislavs Burmistri, 1999. gadā – Modrīte Pelše.
Periodiskajos izdevumos par prasmi saimniekot daudzkārt pieminēti Imants Parfenovičs, Ināra un Visvaldis Klovāni, vēl citi pagasta saimnieki.
Ar visiem šajā rakstā minētajiem un vēl citiem faktiem iepazinušies Zaļenieku Jauno zemnieku kluba jaunieši. Viņi ir arī sagatavojuši apskatu, kas ikvienu interesentu izvadīs pa aizgājušā gadsimta zemniecības norišu labirintiem.
Mīļš paldies Annai un Ilgvaram Lagzdiņiem, kā arī Guntai Harvejai par viņu labo gribu palīdzēt mums nenokārt galvu, bet lepni meklēt izeju no grūtībām un dzīvot tālāk!
