Kad pirmdienas rītā pie raksta par baumām ap «Swedbank» portālā zz.lv parādījās anonīma lasītāja komentārs, ka Jelgavas novads jau sestdienas naktī no šīs bankas konta veicis vairāk nekā miljona latu pārskaitījumu, telefoniski šo informāciju «Ziņām» apstiprināja arī novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune. Neilgā laikā šī ziņa, ka ažiotāžu veicinājis arī Z.Caune, pāršalca visu valsti. Tāpēc novada vadība vaino «Zemgales Ziņas» pašvaldības darba degradācijā, un ārkārtas sēdē otrdien deputāti nolēma – saziņa ar laikrakstu notiks tikai rakstiski. Mediju eksperti to kritizē un sauc par preses brīvības ierobežošanu.
«Zemgales Ziņām» bija veltīta lielākā daļa Jelgavas novada Domes ārkārtas sēdes. Z.Caune, deputāti, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone un jurists Dzintars Lagzdiņš kritizēja laikrakstu par to, ka ziņa par vērienīgo naudas pārskaitījumu nakts aizsegā izskanējusi pa visu Latviju un ka avīze to pasniegusi tendenciozi. Deputāti slavēja Z.Cauni par sestdienas nakts lēmumu, par kuru zināja ne tikai naudas skaitītāja novada galvenā finansiste Sandra Kalvāne, bet arī visi 13 pagastu pārvaldnieki. Sēdē netika spriests par to, cik plaši jau naktī uz svētdienu šis lēmums ietekmējis novada iedzīvotājus. Prese zina par daudzDeputātes Ginta Avotiņa un Līga Lonerte uzsvēra, ka presei vispār nebūtu jāzina par tādiem pārskaitījumiem. To, ka novada vadība runājusi ar presi, kritizēja tēla spodrinātāja D.Kaņepone. Lai gan Z.Caune medijiem jau bija izstāstījis par savu rīkojumu pārskaitīt naudu, visu pirmdienu novada Sabiedrisko attiecību nodaļa atteicās komentēt šo rīcību. «Sabiedrībai tas ir psiholoģiski biedējoši,» viņa teica. D.Kaņepone pauda pārliecību, ka «Ziņas» savu interneta publikāciju «pavairoja un izplatīja publiskajā telpā». «Tāpēc mums jāatceļ jebkura komunikācija steidzamības kārtā ar žurnālistiem,» uzsvēra D.Kaņepone. To varot darīt tikai rakstiski un tikai ar viņas ziņu, lai «atbildes nonāktu saskaņotas». Viņa stāstīja, ka «Ziņu» publikācijas ir nomelnojošas, izvēloties retoriku, kas met ēnu uz domes priekšsēdētāju. Konkrētus faktus D.Kaņepone neminēja, taču akcentēja, ka LNT sižets televīzijā gan viņai bijis simpatizējošs.«Tā var tikai privātfirmas darīt,» sacīja deputāts Jānis Kalviņš gan piebilstot, ka domei nevajag izvairīties no saviem cilvēkiem un norobežoties no sabiedrības. Viņu apklusināja jurists Dz.Lagzdiņš, uzsverot, ka «viennozīmīgi neieciešams izvērtēt komunikācijas iedibināto praksi, ka darbinieki sniedz intervijas telefoniski». Dome nolēma, ka turpmāk saziņu ar «Zemgales Ziņām» ierobežos. Z.Caune izpilddirektoram uzdevis rīkojumu izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kā turpmāk komunicēt ar laikrakstu.Pirmais signāls, ka tiešām grib kaut ko slēptNozares ministrs Edmunds Sprūdžs, kamēr nebūs iepazinies ar Domes lēmumu, no komentāriem par novada pašvaldības rīcību atsakās. Ja kādā valsts iestādē, kas nav valsts militāro un citu noslēpumu turētāja, kāds grib ierobežot žurnālistu pieeju informācijai, tad tas ir pirmais signāls, ka šī iestāde tiešām grib kaut ko slēpt, saka mediju eksperte Sandra Veinberga. «Tā rīkojas pretrunā ar Satversmi, demokrātiskā pasaulē pieņemtām normām un tautas interesēm, kurām prese kalpo, tajā skaitā veicot valsts un pašvaldības pārvaldes institūciju uzraudzību un kontroli. Tāda ir brīvu mediju misija,» vērtē S.Veinberga. Viņa Jelgavas novada rīcību sauc par aktuālas cenzūras paraugu, bet novada vadībai pārmet «feodālu attieksmi pret mediju misiju brīvā un demokrātiskā valstī».Komunikācijas zinātņu doktore Anda Rožukalne uzsver – apstiprinās patiesība, ka preses brīvība jāaizstāv katru dienu, ka tā nav vienreiz pasniegta dāvana, ko var droši turēt plauktā: «Jelgavnieki var priecāties, ka «Zemgales Ziņas» ir izveidojies par tādu laikrakstu, kas nevis tiek izmantots vietējo politiķu interesēs, bet drosmīgi analizē šo politiķu darbu, tāpēc novada iedzīvotāji var saņemt neatkarīgu un patiesu informāciju.» Eksperte norāda, ka «vietējiem amatvīriem, kas jūtas stabili savā varas apziņā, vēl jāaug līdz tādam līmenim, kad politiķis saprot – brīva prese strādā arī viņu interesēs, ja vien tās saskan ar sabiedrības interesēm». Kā vērtējat Jelgavas novada Domes lēmumu «ierobežot saziņu ar reģionālo laikrakstu»?Anda Rožukalne, komunikācijas zinātņu doktore, mediju pētniece Skaidrs, ka tā ir domes vēlme savā histēriskajā rīcībā vainot laikrakstu. Šis lēmums skaidri norāda, ka dome ir atvērta sadarbībai tikai ar paklausīgu un tās rīcību slavējošu laikrakstu. Ja avīze nav izdarījusi pa prātam, tad ātri tiek lemts to pakļaut, ierobežojot informāciju. Šajā gadījumā ir iemesls runāt arī par politiķu atbildību: ja viņi nevēlas sniegt žurnālistiem informāciju par savu darbu, tad vajadzētu pameklēt darbavietas, kur vismaz algu nemaksā no iedzīvotāju nodokļu naudas.Sandra Veinberga, asociētā profesore komunikācijas zinātnēs Ziņot godīgi un bezkaislīgi «kas notiek» nav nekas «tendeciozs». Protams, pašlaik Jelgavas novada pašvaldība atkal nokļuvusi nelāgā «mediju gaismā» saistībā ar turienes vadošo funkcionāru nekonstruktīvo rīcību liktenīgajā nedēļas nogalē, paļaujoties uz nepamatotas informācijas ažiotāžu un nekritiski sekojot baumu viļņa iespaidam. Tādējādi demonstrējot panikas piemēru arī citiem jelgavniekiem. Avīze pareizi darīja, ka atspoguļoja, kā dome rīkojās, domāja un plānoja savas aktivitātes. Mediju uzdevums ir kalpot sabiedrībai un kritiski vērtēt varu neatkarīgi no tās vajadzībām. Kārlis Streips, žurnālistikas pasniedzējs, žurnālists Domes lēmums ir absolūtā pretrunā ar Satversmi un arī ar likumu «Par presi», konkrēti 4., 5. un 6. pantu. Nav jau pārsteigums, ja ņemam vērā to, ka vairākumu Domē veido ļaudis no ultrakorumpētajām partijām ZZS, TP un LPP/LC. It īpaši ņemot vērā «zaļo zemnieku» tā dēvēto «patronu», kuram ir pašam sava kabatas avīze Ventspilī un pašam sava kabatas avīze Rīgā, nav pārsteigums, ka deputāti par preses brīvību neko nezina vai arī izvēlas to ignorēt.
