Laugaļu ģimene Glūdas pagastā perspektīvu saskatījusi strausu audzēšanā. «Tas nevar būt nerentabls pasākums tāpēc vien, ka Latvijā šajā jomā nav lielas konkurences,» saka Dainis Laugalis.
Āra temperatūra noslīdējusi zem desmit grādu atzīmes, bet aiz Daiņa un Žannas Laugaļu ģimenes mājas stūra jūtama kņada, kad simt kilogramu smagie putni jož pa aplokiem, spārnus vicinādami un kaklus izslējuši. Mirklī izgaist priekšstats, ka strausi ir eksotiski silto zemju putni, kas dzīvo tikai karstumā un skrien pa smiltīm. Izrādās, arī sniegs tiem tīri labi patīk. Vairāki desmiti vecāku un pavisam jauniņu strausēnu tagad ir Laugaļu ģimenes topošā biznesa dzinuļi. Speciāli tiem saimnieks būvē iespaidīgu strausu māju, kas gatava solās būt jau pavasarī. Ar laiku saimniecība domāšot arī par tūristu piesaisti, lai gan interesentu apskatīt lielos putnus netrūkstot jau tagad. Ar lielu mīlestībuDarba pienākumi ir sadalīti. Žanna ar veterinārās medicīnas izglītību atbild par putnu labturību, barošanu, pieskatīšanu un citām vajadzībām, bet Daiņa galvenās rūpes ir mārketings. Cēlie putni ir ziņkārīgi un, saimnieces pieskatīti, ļaujas pat sevi paglaudīt. «Bīstami tie kļūst tikai tad, kad uztraucas. Parasti no konfliktiem izvairās un skrien prom. Tas, ka tie uzbrūk, sper un sit, ir mīts. Patiesībā viņi ir mīļi putni, tos var paglaudīt, tikai sargājiet visu, kas spīd un plīvo,» smejas Žanna, bet vēlāk gan atzīstas, ka viens no bara kaimiņam ieknābis degunā… Par putniem viņa runā aizgūtnēm un ar lielu mīlestību. Ģimenes mīlulis Henrijs ir putns, kas prot maigoties, redzot saimnieci, tas nometas uz ceļiem un dejo īpašu deju. Žanna stāsta, ka Henrijs ir visa pulka karalis, vienpatis un īsts skaistulis. Jau tagad zināms, ka tas nekad netiks pārdots vai apēsts un saimniecībā dzīvos mūža maizi. «Kad domāju par strausu audzēšanu, sapratu, ka tas nevar būt nerentabls pasākums tāpēc vien, ka Latvijā šajā jomā nav lielas konkurences,» idejas izvēli pamato Dainis. Burbulis plīsisĢimene saimnieko Daiņa dzimtas mājās «Mazzariņi» Glūdas pagastā. Pirmās Latvijas laikā tā bijusi paraugsaimniecība, jo vectēvam pirmajam pagastā bijusi sava kuļmašīna un divdesmit Latvijas brūno govju. Likumsakarīgi, ka ģimene netika pasargāta arī no izsūtīšanas. 1991. gadā represētajiem īpašumus atdeva, un Mazzariņu mājas ar 32 hektāriem zemes nonāca Daiņa īpašumā. Tā nopietni saimniekot vectēva zemē līdz šim nav sanācis – Dainis strādā biodīzeļa ražošanas jomā, Žannai bijis savs bizness Dobelē, tāpēc zeme līdz šim iznomāta tuvējās apkaimes zemniekiem.Pirms sākt saimniekot, Dainis ar Žannu internetā meklēja informāciju par strausu audzēšanu Latvijā. Liels izrādījies viņu pārsteigums, ka pirms desmit gadiem Latvijā bijis ap 100 strausu saimniecību. Šodien no lielās audzētāju kompānijas palikuši uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi saimnieki, pārējie tā arī nav iemācījušies šos putnus audzēt. Īsti nebija, kur smelties zināšanas un gūt pieredzi, tāpēc daudzas lietas par strausu audzēšanu uzzinātas Lietuvā, stāsta Dainis.Stiprāki par zirgiemIzrādījās, ka jau cāļu pirkšana nebija viegls process. Latvijā tos piedāvāja tikai pāris saimniecību. Sākumā mājās pārvesti piecu strausu bērni, bet vēlāk piepirkti vēl 30. Saimnieki bija pārsteigti, cik kosmiskā ātrumā tie aug – jau pēc divām nedēļām vajadzēja pārtaisīt siles un aplokus, drīz vien arī kūtiņa izrādījās par mazu. Trīs mēnešus vecie mazuļi sniedzas pieauguša cilvēka augumā. Dažiem kakls iekrāsots violets, saimniece skaidro: tas ir dezinfekcijas līdzeklis. Ja pēkšņi kādam kāds cits barā nepatīk, uzreiz tiek «apbižots», un tad saimniecei nākas šūt cietējam kaklu. «Spēks viņiem ir zvērīgs. Es tīri labi tieku galā ar zirgiem, bet šos putnus cilvēks noturēt nevar. Tēviņiem ir ļoti bīstamas kājas – ja paspārdās savā starpā, dēļi lūst krakšķēdami, bet viņiem nav mērķa uzbrukt cilvēkam,» skaidro Žanna. Strausu jaunulis iepazinies ar divām meitenēmPirms gada Dainis nodibināja SIA «Ratites», kas ir skrējējputnu latīniskais nosaukums. Firmu reģistrējis, lai attīstītu strausu audzēšanu un pretendētu uz atbalstu jaunas kūts celtniecībai. «Tas nav viegls pasākums, un sākumā es no tā negaidīju neko. No rīta gāju uz kūti ar domu, ka visi mani cāļi tur gulēs beigti, bet tad pirmais šoks pārgāja, jo izrādījās, ka tik traki nemaz nav. Patiesībā kļūst aizvien interesantāk. Šis, lūk, ir Timiāns, pirmais, no kura mēs jau kaut ko gaidām,» glaudot vienu no strausiem, stāsta saimniece: «No visa bara mēs nekādi nevarējām atrast meitenes, kas dotu priekšroku viņa kompānijai. Vakaros pa kluso gājām uz kūti skatīties, kurš pie kura guļ, un ar prieku atklājām, ka divām meitenēm nav iebildumu pret Timiāna kompāniju,» aizrautīgi stāsta saimniece. Tas strausu ģimeņu veidošanas procesā ir ļoti svarīgi – sakomplektēt pareizos eksemplārus! Strausu ģimenē ir viens vīriešu un divas sieviešu kārtas pārstāves. Kuplajā kompānijā ir salasīti piecu pasugu cāļi, kas visi atšķiras, tāpēc būs jo interesanti uzzināt, kādi sanāks pēcnācēji. Šogad strausu mammām būtu jāsāk dēt olas. Tēviņam jābūt divus gadus vecākam, tāpēc, kamēr saimniecības strausu puiši vēl ir jauni, pēcnācēju radītājs ir nopirkts «no malas», lai olas būtu apaugļotas un šķiltos pirmie cāļi. Pieprasījuma pēc gaļas netrūkst«Plānojam, ka viena no saimniecības pamatfunkcijām būs gaļas putnu un jauno cāļu audzēšana. Jūlijā mūsu pirmajiem iemītniekiem būs divi gadi, un tiks veidotas pirmās ģimenes. Sākumā bija daudz vairāk putnu, kas deva iespēju atlasīt no visiem pašus labākos, viena daļa nonākusi gaļā. Pagaidām vēl to netirgojam, strausa gaļu baudījuši mūsu radi un draugi. Pašlaik kārtojam atļaujas, lai gaļu un tās produktus varētu piedāvāt plašākam lokam,» stāsta Dainis un neslēpj, ka pieprasījums pēc augstvērtīgās strausa gaļas ir gan no restorāniem, gan privātpersonām. Saimniece piebilst, ka strausu gaļa ir diētisks produkts. Tauku un holesterīnu tajā ir gandrīz divas reizes mazāk nekā liellopu gaļā, cūkgaļā vai vistas gaļā, tā satur daudz olbaltumvielu un tādus mikroelementus kā mangāns, kālijs un fosfors, un garša gaļai ir ļoti izsmalcināta. Pičiņu mājās pārveda sunsDivas dienas Glūdas pagastā dažiem bija lieli prieki, jo pāris eksotisko putnu bija pamanījušies izmukt no aplokiem. Arī saimniekiem tā bijusi laba skola. Ņemot vērā putnu iespaidīgos izmērus, problēma ir tos nogādāt atpakaļ mājās – mašīnā tādus neielikt.«Oktobra vakarā man zvana telefons: apmēram kilometru no mājām pie lielās kalts staigā strauss. Pabrīdinājām, lai klāt tam neiet, bet pieskata. Braucām meklēt. Tā bija Bella – ļoti sabijusies un uztraukusies. Es sāku ar viņu runāt, putns ļāva man pieiet klāt, paglaudīju to un sapratu, ka mums jāiet mājās. Meita gāja mums pa priekšu, mēs ar Bellu nopakaļus. Vēlāk jau putns ļāvās, lai to apķeru, un tā mēs aizstumdījāmies līdz mājām. Sapratu, ka visa mana teorija par vaislas putnu audzināšanu ir tāda, ka ar viņiem maksimāli jābūt kopā, viņi jāstumda, jāburza, jāpieradina, jārunā, citādi, ja putns neļaus sev pieiet klāt, viņš var aiziet bojā,» atzīst saimniece. Bijis arī otrs izmukšanas mēģinājums, šoreiz strausu Pičiņu līdz mājām atvedis suns, kuram putns uzticoties jau no bērnības, kad abi kopā spēlējušies. Savs plāns saimniecībai ir arī par strausu olām. Šovasar tās «lasītas» pa visu Latviju, vestas arī no Lietuvas, liktas inkubatorā un gaidīts rezultāts. Daudzas neizšķīlās, jo nebija apaugļotas. Žanna un Dainis secinājuši, ka labāk naudu ieguldīt cāļos nekā «tukšās» olās. Jaunajā strausu mājā vieta būs arī inkubatoram ar attiecīgu temperatūru un klimatu. Dainis smej: ja Timiāns būs labi pastrādājis un «meitenes» sāks dēt olas, vasarā vajadzētu būt jau pašiem saviem cāļiem.«Es ļoti gaidu mūsu pirmo olu – cik liela tā būs, vai būs apaugļota,» aizverot acis, mirkli pasapņo Žanna. No gaļas līdz ziepēmStrausi ir pateicīgi ar to, ka no tiem izmantojama ne tikai gaļa un olas. Saimnieks rāda strausa ādu, nagus, spalvas, piebilstot, ka pat no eksotiskā putna skropstām top smalkas pūderotiņas un pieaudzējamās skropstas. Pēdējais, ko saimnieki izmēģinājuši, ir no putna taukiem vārītas ziepes. Arī tās no radiem un draugiem saņēmušas atzinīgu novērtējumu, tāpēc saimnieki kārto dokumentus, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas tās pārdot tirgos un tirdziņos.Grib kļūt par tūrisma un vaislas saimniecībuPiešiem savs uzņēmums ļāva pretendēt uz atbalsta saņemšanu jaunās strausa mājas celtniecībai. Tā tiek būvēta ar līderprogrammas atbalstu. Ievērojot labturības noteikumus, putnu mājā vieta plānota trim strausu ģimenēm, kā arī būs aploks jaunuļu pārziemošanai. Katrai ģimenei jāatrodas atsevišķā nodalījumā, lai nav kašķēšanās. Gadā mamma spēj izdēt līdz 40 olu, un 80 procentu no tām vajadzētu būt apaugļotām, plāno saimnieks. «Ja viss izdosies, kā iecerēts, būsim kā vaislas materiāla saimniecība. Centīsimies atlasīt tikai labākos putnus, veidosim ģimenes, šķilsies cāļi, kas Latvijā, kā izrādās, ir liels deficīts. Esam iemācījušies tos arī izaudzēt. Pagājušajā vasarā kolēģis pie mums pat veda savējos, no 80 neizdzīvoja vien četri. Cāļiem kritiskais laiks ir no viena līdz trīs mēnešu vecumam, kad daudzi iet bojā. Mūsu mērķis ir no neliela putnu skaita panākt maksimālu iznākumu,» stāsta Dainis. Mājas otrajā stāvā saimnieki plāno iekārtot telpas tūristiem, kur bērniem būtu iespēja pagatavot dažādas piemiņas lietas no strausu spalvām, olu čaumalām, plānots piedāvāt arī gatavus suvenīrus.Ēd kā zirgi, bet ne viss pa kaklu tiek guzāJaunajā būvē vēl plānota lopbarības sagatavošanas un inkubācijas telpa, neliela klēts. Strausu īpatnība ir tā, ka tos drīkst barot tikai ar smalcinātu barību, lai pa garo kaklu tā patiešām nonāk vēderā. «Ar barošanu jāuzmanās – cik pats no putnu rīklēm ārā neesmu vilcis zāles stiebrus! Tie satinas, iesprūst un lejā netiek. Pirmās trīs nedēļas, kad strausēni ir visziņkārīgākie, tie tiek turēti uz sijātas smilts, lai neko lieku nesaēdas. Lielie strausi ēd gluži kā zirgi, kam galvenā barība ir auzas, bet putni nesmādē arī rapšus, kviešu klijas, soju, kukurūzu. Vajadzīga arī sulīgā barība – bietes, burkāni, kartupeļi, āboli, puravi, mandarīnu mizas, liela delikatese viņiem ir bumbieri, protams, lucerna un siens. Visu barību smalcinām speciālā mašīnā. Nedrīkst pārbarot – putni jātur formā, jo liekais svars arī nav labs, un kvieši, piemēram, ir ļoti barojoši,» stāsta Dainis. Pieaudzis putns dienā apēd vidēji līdz diviem kilogramiem barības un izdzer vairākus spaiņus ūdens. Saimniece atzīstas, ka apēstas pat viņas matu sprādzes, un smej, ka arī viņas mati ar katru reizi īsāki kļūstot. Sarunas laikā Žanna vīra stāstīto ik pa laikam pārtrauc, smejoties, ka viņa vīru «pievelk» pie zemes. «Ja ļautu izvēlēties, es trenētu jaunzirgus, ko vienmēr esmu pratusi un kas man ļoti patīk, bet tagad, kad man ir strausi, es saprotu – tas ir vēl foršāk,» priecājas Žanna, neslēpjot, ka patlaban dzīvojot laimīgā eiforijā. Savukārt Dainis ir apņēmības pilns savu strausu audzētavu izveidot par vienu no Latvijas paraugsaimniecībām, piebilstot, ka pagaidām ģimeni ar strausu audzēšanu nepabarošot, bet pēc četriem pieciem gadiem gan. Interesanti fakti par strausiem Pieaudzis sver ap 100 kg 1,80 – 2,50 m gari Mēnesī spēj pieņemties svarā pat līdz 3 kg 18 – 19 mēnešos mammas ir nobriedušas un sāk dēt olas No olas omleti var pagatavot 10 porcijām Olas svars – no 900 g līdz pat 2 kg Ar strausa nagiem slīpē dimantus Strausa mamma gadā izdēj ap 40 olu Dzīvo līdz 70 gadiem No strausa var iegūt 30 kg augstākā labuma gaļas Strausa gaļas cena tirgū ir vidēji 13 – 15 Ls/kg Ķermeņa temperatūra – 40 grādu Strauss var attīstīt līdz 70 km/h ātrumuLai remdētu izsalkumu, vajag vēl trīssimt strausu Sergejs Saveļjevs, biedrības «Latvijas strauss» pārstāvis, zemnieku saimniecības «Indrāni» saimnieks Ar strauskopību nodarbojos jau astoņus gadus. Pieprasījums pēc produkcijas Latvijā ir, man nav problēmu ar saražotā realizāciju. Manā saimniecība ir ap 70 lielo putnu. Lai nodrošinātu visu tirgus pieprasījumu, būtu nepieciešams ap 500 strausu, bet Latvijā nav vairāk par diviem trim simtiem. Pagaidām esam vienīgie, kas savu produkciju – desas, kūpinājumus, saldēto gaļu un strausu olas – piedāvā arī lielveikalu tīklos. Gaļa nav no lētākajām, bet to pērk cilvēki, kas rūpējas par savu veselību, jo tā nesatur holesterīnu, nav trekna un ir ļoti vērtīga. Arī krīzes laikā labu mantu cilvēki pērk. Sākums, kā jau jebkurā nozarē, arī strauskopībā nav viegls. Vai tas ir lopu ganāmpulks, briežu dārzs vai cita veida saimniecība, visur nepieciešamas investīcijas un darbs, bet daudziem vieglāk ir tirgot cigaretes vai alkoholu nekā domāt un strādāt. Arī es labprāt paplašinātos un attīstītos, man pat ir izstrādāts projekts, kurā jāiegulda ap miljons eiro, bet nevaru atrast investoru, kas būtu gatavs sadarboties. Esmu attīstījis arī tūrisma nozari, vasarā uz mūsu saimniecību putnus skatīties brauc tūristi, mums ir sava kafejnīca, kur var nogaršot strausa šašliku un omleti, kā arī suvenīru bodē nopirkt kaut ko piemiņai. Ja ir uzņēmība un lietai pievēršas nopietni, tā aiziet. Dainis Laugalis ir tikai iesācējs un neredzu iemeslu, kāpēc, lai viņam neveiktos.
