Īsi pirms koncertturnejas «Prāta vētras» puiši jelgavnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Jānis Jubalts un Māris Mihelsons, kā vienmēr smaidot un dzenot jokus, intervijā «Ziņām» stāsta par sevi, Jelgavu, nākotnes plāniem un, protams, par savu jaunāko radošo «bērnu» – albumu «Vēl viena klusā daba». Tajā iekļautās 12 dziesmas ir «Prāta vētras» kārtējais studijas darbs, kas tapis no pērnā gada septembra līdz šā gada aprīlim.
Populārākā latviešu grupa «Prāta vētra» ar koncertu Jelgavā 28. jūlijā sāks savu tūri «Vēl viena klusā daba». Pēdējais no koncertiem solās būt jo īpašs – skanēs klausītāju pašu izvēlētās grupas dziesmas. Jau tagad puiši to nodēvējuši par «Zelta izlases» koncertu un pieļauj iespēju vēlāk to izlaist arī CD vai DVD formātā. «Prātnieki» uzsver, ka mājās vienmēr ir spēlēt īpaši un katrā koncertā tiek izlikta visa sirds un dvēsele. Latvijā arī fani ir īpaši – tauta mīl «prātniekus», par ko liecina viņu koncertu apmeklētība. Pirmajā biļešu tirdzniecības dienā vien uz vasarā gaidāmajiem «Prāta vētras» koncertiem iztirgots desmit tūkstoši biļešu, kas pašmāju grupai ir izcils rādītājs.- Vai tā ir stingra jūsu grupas tradīcija Latvijas koncerttūri sākt tieši Jelgavā?Renārs: Mēs vienmēr cenšamies sākt ar Jelgavu, jo tas ir simboliski. Tā ir vieta, kur uzaugām, kur dzima «Prāta vētra». Ak, šausmas, jau pirms 23 gadiem – Jelgavas 1. ģimnāzijā, kur visi arī satikāmies… Vienreiz gan laikam savu tūri sākām Cēsīs, bet parasti vispirms dodamies pie jelgavniekiem. – Kā izvēlaties pārējās pilsētas, kur koncertēt?Māris: Pēc ģeogrāfiskā principa. Mēģinām tā, lai vismaz katrā novadā ir pa kādam koncertam, bet tālāk jau mūsu menedžmenta meitenes sazinās ar pašvaldībām un koncertu rīkotājiem. Tāpat ļoti svarīgs faktors ir iepriekšējo gadu pieredze. Renārs: Jā, piemēram, Preiļi. Preiļos mums bija fantastisks koncerts, un šogad mēs tur atkal atgriežamies. Jaunums šovasar būs Saldus, tur koncertēsim 2. vidusskolas sporta laukumā. Vispār jāatzīst, ka šoreiz to vietu nosaukumi, kur spēlēsim, ir fantastiski: pļava pretī Jelgavas pilij, Reņķa dārzs, Pauku priedes, 2. vidusskolas sporta laukums… – Kā tapa jūsu tikko izlaistais albums «Vēl viena klusā daba»? Renārs: Pirms vairāk nekā gada sapratām, ka ir laiks jaunam albumam. Rīgā, Teātra bārā, satikāmies ar potenciālo producentu Deividu Fīldu, kurš pēc tam arī kļuva par mūsu producentu. (Viņu grupa iepazinusi ar Izraēlā dzimušā un Dienvidāfrikā augušā dziesminieka Yoav starpniecību. Viņš pirms pāris gadiem iesildīja «Prāta vētras» koncertus Latvijā – red.) Viņu piesaistījām kā tādu virsuzraugu. Pēdējā laikā mēs izvēlamies kādu pieredzējušu producentu, kas palīdz noteikt muzikālo virzienu. Mums pašiem ir idejas, kā tas viss varētu skanēt, bet jauki, ka ir kāds no malas ar pieredzi un šo procesu nedaudz uzmana. Pēc sarunas Deivids atklāja, ka mēs tomēr vēl neesam īsti gatavi albuma rakstīšanai. Viņš saprata, ka ir jāatrod vieta, kur mēs varētu pabūt tikai kā grupa, nevis satikties Rīgā uz mēģinājumiem. Ka mēs varētu aizbraukt kaut kur tālāk un koncentrēties tikai uz dziesmu radīšanu un ierakstīšanu – kur nebūtu ģimenes lietu, nelūztu mašīnas, neplīstu ūdensvadi, nebūtu jāiet uz veikalu un tā tālāk. Nu, lūk, viņš ierosināja braukt uz Ameriku, uz pilsētiņu Hadsonu, kas atrodas 200 kilometru no Ņujorkas. Tā ir pilsēta ar ļoti interesantu vēsturi – pirms vairākiem gadsimtiem tur apmetušies vaļu mednieki un valdījusi liela uzdzīve, bet pēdējā laikā tur mitinās mākslinieki. Pilsētiņa ir ļoti mākslinieciska ar ārkārtīgi interesantu auru, nedaudz spocīgu, bet ļoti patīkamu. Uz turieni braucām divas reizes, tieši radīt dziesmas jaunajam albumam. Mēs tās nosaucām par radošajām nometnēm. Vienai otrai dziesmai jau pirms tam bija kādas versijas, piemēram, Mārim bija ļoti daudz labu iestrāžu, no kurām arī tapušas dziesmas «Lantern», «Starp citu» un «Violet». Lielākā daļa albuma dziesmu, faktiski gandrīz visas, Amerikā arī tika saliktas kopā. Vispār tur koncentrējušies ļoti radoši pastrādājām un paši brīnījāmies, cik labi mums iet. Jānis: Jā, pirmajā reizē neticami – radās astoņas jaunas dziesmas! Atbraucām mājās un paši brīnījāmies, ka nekad tā nav bijis. Deivida plāns nostrādāja. Renārs: No 17 dziesmām albumam atlasījām 12. Bija ļoti liela ņemšanās un savstarpēja balsošana, kura nu tiks albumā. Dziesmu atlasīšana notika arī pēc konsultācijām. Viegli negāja, jo visas taču bija feinas. (Smejas.) Daudz strādājām pie dziesmu aranžējumiem. Visa grupa sadalījāmies divās komandās. Vienā apvienojās Kaspars Roga un Ingars Viļums, kuri sevi nosauca par «Speismasteriem» (kosmosa valdnieki – red.). Savukārt mēs, trīs pārējie grupas čaļi, klajā nācām ar ļoti oriģinālu nosaukumu «Trīs persiku pusītes». (Sirsnīgi smejas.) Abas komandas ņēmām vienu gabalu, piemēram, dziesmu «Ko tu vēl domā», un mēģinājām pārsteigt otru komandu ar savu aranžējumu, ko vērtēja Deivids. Un bija ļoti interesanti rezultāti! Šīs pieminētās dziesmas duelī uzvarēja Kaspara komanda, un tā versija, ko dzirdat albumā, ir viņu aranžējums. Jānis: Kas zina, kas zina, varbūt paies kāds laiciņš un parādīsies dziesmu otra versija. Renārs: Jā, pēc kāda laika mēs tās varētu ievietot mūsu mājas lapā. Nu, lūk, tas bija vēl tāds sagatavošanās posms pirms paša galvenā fināla, kas notika Oksfordā, Anglijā, kur arī pabeidzām ierakstīt albumu. – Kaspars Roga ir «Prāta Vētras» galvenais klipu scenogrāfs, videorežisors un mākslinieks. Šīs zināšanas kaut kur īpaši apgūtas vai tas ir iedzimts talants?Kaspars: Varētu jau iztikt bez šiem skaļajiem nosaukumiem. (Smejas.) Mans tētis, kurš dzīvo un strādā Jelgavā, ir diplomēts mākslinieks (Uldis Roga – red.), un skaidrs, ka mākslinieciskais piesitiens kaut kādā veidā man ir asinīs. Augstākā skola, kur to esmu apguvis, ir dzīve. Biju iestājies Kultūras akadēmijā, bet acīmredzot tas nebija man. Pirms daudziem gadiem viss sākās ar manu klasesbiedru Raivi Zigmundu, kurš tagad ir Ānes kultūras nama direktors. Sveiciens Raivim! Tieši viņš mani ievilka savās mazajās īsfilmiņās, sākumā tur iesaistījos kā aktieris, bet vēlāk jau viņš respektēja manas idejas. Tad, kad vēl «Prāta vētrai» blakus muzicēšanai bija visādas papildu profesijas, televīzijā NTV5 strādāju par ziņu operatoru. Un, redziet, es varēju dabūt kameru no televīzijas. Toreiz tas nemaz nebija tik vienkārši kā tagad – ja tev ir «Canon» fotoaparāts, tad būtībā klipu var uzfilmēt uzreiz, tolaik tāda lieta kā kamera, lai filmētu videoklipu, bija liela lieta. (Smaida.)Jānis: Atceries, dziesmai «Lidmašīnas», klipu mēs filmējām vēlu vakarā pēc ziņu raidījuma. Pa nakti braucām, dejojām un filmējām. Kaspars: Mums bijuši arī no malas paņemti ārzemju režisori, arī latviešu režisori bijuši, piemēram, ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Aivaru Čivželi, kas ir videoklipa «Četri krasti» autors. Tas vēl joprojām ir «Prāta vētras» visdārgākais – lielbudžeta – klips, kas pabijis arī MTV rotācijā. Tāpat ir cilvēki, kas arī pašreiz ar mums kopā taisa klipus, arī mani bijušie kolēģi no televīzijas laikiem. – Vai albums «Vēl viena klusā daba» tiks ierakstīts arī angliskajā versijā?Kaspars: Jā, ir jau darīts. Tas gan nav nopērkams veikalos, bet internetā dzirdamas dziesmas arī angliski. Pēc Latvijas tūres mums sāksies lielāka sadarbība gan ar Krieviju, gan ar rietumiem, tad albuma angliskā versija varētu parādīties arī taustāmā formā. – Koncertturnejā jūs iesildīs kādi viesmākslinieki?Renārs: Jā, varam atklāt, ka šogad kā mūsu īpašie viesi un iesildītāji būs latviešu emocionāli intelektuālā poproka grupa «The Sound Poets», kas spēlē skaistu, mūsdienīgu, melodisku mūziku gan latviešu, gan angļu valodā. Turklāt mūsu basģitārists Ingars savulaik arī spēlēja šajā grupā. Viņi mūs uzrunāja, un piekritām. – Amatieru čempionāts minifutbolā «Mītava Open» šogad iekrīt vienlaicīgi ar «Prāta vētras» koncerttūri. Vai tas nozīmē, ka šogad futbolā jūs neredzēsim?Māris: Jā, šogad viss sakrīt, tāpēc līdzi varēsim just tikai no malas.- Vai šā gada Eiropas čempionātam futbolā arī sekojāt līdzi?Visi: Protams, protams, kā tad bez futbola! Kaspars: Mums pat bija totalizators – likām likmes uz saviem favorītiem. Renārs: Likām uz konkrētām spēlēm un rezultātiem, pēc tam arī uz pusfinālu un finālu. Pēdējo spēli noskatījāmies uz lielā ekrāna Dņepropetrovskā Ukrainā, kur mums bija koncerts.Jānis: Piemēram, mana favorīte līdz pat finālam bija Vācija, un bija ļoti liels pārsteigums, ka Holande šogad ir tik švaka.Renārs: Man patika, kā spēlēja Portugāle. Fascinēja, ka vienā no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm ir tik lieliska komanda.- Šovasar Latvijā uzstājas vairākas liela mēroga popzvaigznes. Vai plānojat apmeklēt viņu koncertus? Māris: Uz Braiena Adamsa koncertu nesanāca aiziet, jo tieši tad bijām Ukrainā. Vēl būs Lady Gaga… Droši vien, ka ir tā vērts un varētu mēģināt aiziet uz viņas koncertu.Jānis: Ja Latvijā viesojas tādi mākslinieki, nevajag paslinkot, bet aiziet uz koncertiem. Mēs paši ceļojam uz tālākām valstīm un klausāmies grupas, kas mums patīk, un tad, kad atbrauc pie mums kāds, arī labprāt aizejam, ja vien ir brīvs vakars. Šovasar Latvijā ir ļoti daudz dažādi vasaras pasākumi, un cilvēki, plānojot savu budžetu, skatās. Piemēram, pusaudži dīc, ka vajag iet uz Lady Gaga, bet savukārt vecāki domā, ka jāaiziet uz «Prāta vētru», tāpēc savlaicīgi viss jāsaplāno. – Pēdējos gados īpaši daudz koncertējat Krievijā. Kāpēc?Jānis: Tur mums ir labi draugi un daudz fanu. Jā, fanu bāze tur ir vienkārši lieliska!Māris: Tā nav tikai Krievija, arī Ukraina, Baltkrievija…Kaspars: Arī Kazahstānā jau jūtamies gaidīti. Faktiski, visu postpadomju bloku esam tā riktīgi iekarojuši. – Par atkārtotu startu Eirovīzijā neesat domājuši?Kaspars: Nu, redzēs, Renārs domā startēt, un mēs atbalstīsim viņu ar «Joka pēc alfabēts». (Skaļi smiekli.) Bet, ja nopietni, – vienā upē divreiz neiekāpsi, un tādas vēlmes vai sajūtas, ka to vajadzētu darīt, noteikti nav. Galu galā tā ir platforma, kur cīnīties un pierādīt sevi jaunajiem māksliniekiem.- Pēc diviem gadiem «Prāta vētrai» apritēs 25, vai klausītāji un jūsu atbalstītāji var gaidīt kādu pārsteigumu?Kaspars: Jūs domājat baļļuku? (Smejas.)- Nu, piemēram, «Veronikas» 2004. gada koncertierakstu varētu izdot DVD formātā…Jānis: Eu, tā nav slikta doma, ko? (Vēršas pie pārējiem.) Interesanti.Renārs: Jā, varētu būt, varētu būt… Mēs neesam lieli svinētāji un arī kaut kā īpaši savas jubilejas neatzīmējam, bet kāpēc gan ne?Māris: Nē, es nezinu, ko viņi tur domā. Goda vārds, es nesolu, ka pat kaut kas tāds varētu būt, drīzāk nekā tāda nebūs. Kaspars: Nē, mēs noteikti padomāsim.- Arī vecie vidoklipi gaida, kad tos skaisti satilpinās vienā DVD formātā un izdos…Kaspars: Padomāsim…Māris: Par to vēl var padomāt.Renārs: Bet, no otras puses, pēc diviem gadiem vispār tāds CD vai DVD formāts nebūs nekas. Visus videoklipus «YouTube» var noskatīties.- Kāpēc šogad izvēlējāties spēlēt «Skonto» stadionā, ne Mežaparkā, kur vietu būtu vairāk? Renārs: Stadions. Interesanti. Tribīnes. Jāņem vērā, ka 300 – 400 tūkstoši no Latvijas ir aizbraukuši. Mums ar to tomēr jārēķinās. Kā arī tāpēc, ka Mežaparkā esam koncertējuši jau divas reizes pēc kārtas – prasās kaut ko pamainīt. Kā arī gribējās atlikt to teicienu «Trīs lietas – labas lietas», proti, trešo Mežaparku, uz vēlāku laiku. Šogad lai Lady Gaga tur izplosās, un tad mēs. (Smaida.) – Kur palicis «Prāta vētras» fanu klubs? Kaspars: Mūsdienās fiziski fanu klubs tomēr darbojas citādi – sociālās vietnes, «feisbuki», domubiedru grupas, kur cilvēki atrod cits citu un runā par saistošām lietām. Tā, kā tas bija pirms gadiem, kad mums bija fanu saieti un spēlējām īpašus koncertus, vairs nav. Mūsdienās, kad tik ļoti apgūts internets un ir daudz iespēju tajā komunicēt, fanu klubs kā tāds vienkārši nedarbojas. Faktiski tas nekur nav pazudis, bet transformējies.Māris: Fanu klubs ir arī fanu lieta, mēs to varam atbalstīt vai veicināt, bet tas ir apvienojums, kur darbojas paši savā starpā un tā ir viņu lieta. Renārs: Kādreiz internetā bija tāda vietne «Oranžais forums», kas kādu brīdi vairs nav aktīvs, bet tur virtuāli tikās «Prāta vētras» un «Brainstorm» fani no visas pasaules. Šogad pirms koncerta «Skonto» stadionā mums būs satikšanās ar šiem faniem no daudzām valstīm. Viņi ir saorganizējušies, atbrauks un vēlas tikties ar mums. – Cik bieži tagad esat Jelgavā?Jānis: Pats jau pirms kāda laika pārcēlos uz Ozolniekiem, bet, ja esmu Latvijā, divas reizes nedēļā Jelgavā sanāk būt. Pie vecākiem aizbraucam, uz dārzu ogas palasīt, bērnus uz mūzikas skolu un pulciņiem – tepat blakus vien esmu. (Pārējie klusē – red.)- Kā mainījusies Jelgava, kopš paši dzīvojat citur?Māris: Pilsēta mainās, protams, to var ļoti labi redzēt, kad tu kādu laiku esi ārpus tās. Tagad, kad, dzīvodams Rīgā, atbraucu uz Jelgavu, uzreiz pamanu, kas mainījies: tas ir citādi, tur bija tāds veikals, bet tagad pavisam kas cits. Vecpilsēta brīnumainā kārtā mainījusies. Tad, kad biju īstens jelgavnieks, tā bija pilnīgi nekāda. Tagad tā ir sakopta. Jauns tilts parādās. Baznīcas tornis no nekurienes atdzimis – pilsēta mainās, un prieks par to. Pirms pāris nedēļām biju Jelgavā un pabraucu uz tirgus pusi – tur gan maz kas mainās, viss tāpat kā manā bērnībā, un arī šīs sajūtas ir patīkamas. Jānis: Uzkāpjot tornī un paskatoties no augšas, man gribas teikt, ka Jelgava tomēr ir diezgan skumja pilsēta. Kāda tā bija varena un grezna pirms kara… Bet tās pārmaiņas, kas tagad notiek pilsētā ar visām būvniecībām, kaut vai promenāde, kur atpakaļ atgriezusies publiskā pludmale, ir apsveicamas. Atceros, kad biju maziņš, mēs ar vecākiem arī gājām uz Lielupes pludmali peldēties. Tad tā kaut kur pazuda. Forši, ka labās lietas atdzimst. Man Jelgavā pietrūkst kinoteātra, un tā ir lieta, par ko es ļoti pārdzīvoju. Man patīk skatīties filmas. Ir bijuši mēģinājumi to ieviest Jelgavā, un tam ir loģisks finansiālais pamatojums, tāpēc tā arī nav. Tāpat kā garš mūžs Jelgavā nav jauniem naktsklubiem. Renārs: Vienam pašam kinoteātrim pastāvēt Jelgavā varbūt arī būtu sarežģīti, bet es domāju, ka tas varētu būt komplekss pasākums ar vēl kaut ko. Ka tur ir gan klubs, gan kafejnīca, vēl kaut kas un arī kinoteātris. – Šķiet, jūsu pēdējais šā gada koncerts Latvijā «Swedbank» klientiem būs īpašs…Kaspars: Jā, tas pamatīgi atšķirsies no tūres koncertiem tieši satura dēļ. Programma būs bankas klientu izvēlēta, un mēs to arī spēlēsim. Jānis: Tā noteikti būs mūsu grupas labāko dziesmu izlase, un to varētu arī taustāmi izdot. Kaspars: Bet DVD formātam mums ir plānots nofilmēt koncerttūres pēdējo koncertu 17. augustā «Skonto» stadionā, un tas varbūt arī iznāks kā «Vēl viena klusā daba» videoieraksts. «Prāta vētras» izdotie studijas albumiLatviešu valodā1993. gads, «Vairāk nekā skaļi»1994. gads, «Vietu nav» 1996. gads, «Veronika», (pārizdots 2004. gadā)1997. gads, «Viss ir tieši tā, kā tu vēlies»1999. gads, «Starp divām saulēm» 2000. gads, «Izlase ‘89 – ‘99»2001. gads, «Kaķēns, kurš atteicās no jūras skolas» 2003. gads, «Dienās, kad lidlauks pārāk tāls» 2005. gads, «Četri krasti»2008. gads, «Tur kaut kam ir jābūt» 2010. gads, «Izlase 2000 – 2010»2012. gads, «Vēl viena klusā daba» Angļu valodā1999., 2000. gads, «Among The Suns» 2001. gads, «Online» 2003. gads, «A Day Before Tomorrow» 2006. gads, «Four shores»2010. gads, «Years and Seconds» Citi2009. gads, «Šag», kas bija daļēji krievu un angļu valodā
