Aptaujātie uzņēmēji tikšanos ar ekonomikas ministru Arti Kamparu vērtē visai skeptiski.
Pēteris Bila, a/s «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» valdes priekšsēdētājs:Bērnudārza līmenis – tikšanās laikā tika runāts par ekonomikas ābeci. Manuprāt, problēma ir tā, ka ne ministra, ne padomnieku amatos mums nav profesionālu ekonomistu, taču diskusijās jautājumi jāapspriež tikai speciālistiem! Ja runā par elementārām lietām un vēl dara to nemākulīgi, nekas labs nevar būt. Ir nepieciešama ekonomikas attīstības programma. Piemēram, Azerbaidžānā prezidentam Ilhamam Alijevam tāda ir, visi zina, ko darīt, un tā valsts mūs jau pārspējusi. Turkmenistānā līmenis ir vēl augstāks. Ir kārtīgs saimnieks, plāni, pakārtotas nozares un tā tālāk. Jābūt redzējumam, taču Latvijas valdībai tāda absolūti nav. Nevar visu laiku tikai griezt, jādomā arī par ieņēmumu palielināšanu, bet ar nodokļu celšanu efekts būs pretējs. Azerbaidžānā prezidents ministru amatos ieceļ profesionāļus, nav kā pie mums, kur ministru amatam galvenais ir piederība konkrētai partijai. Latvijai sen bija laiks kļūt par prezidentālu republiku, tas balagāns visiem jau ir apriebies. Parlamentāra var būt valsts ar spēcīgām tradīcijām, kur amatpersona pēc aplamību izdarīšanas atkāpjas. Šeit mierīgi var pateikt «nothing special», un – ministram nekas, bet par Latviju smejas visā pasaulē… Raivis Kampenuss, SIA «CREATIVE EVOLUTION» vadītājs:Diskusijā ministra Kampara teiktais izklausījās labi, piemēram, par nodokļu atvieglojumiem. Viņš gan vairāk stāstīja par plāniem, ne konkrētiem paveiktajiem darbiem. Taču, lai kaut kas notiktu, jāpastrādā. Man pašam ir rūdījums – kamēr reāli nav izdarīts, jābūt neitrālam. Ir patīkami klausīties, ka viss ies uz labu, taču pagaidām tas ir runu līmenī. Kā būs tālāk, to redzēs. Man bija aktuāls jautājums par finansējuma saņemšanu NVA programmā, taču sastapos ar ierobežojumiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula. Tas ir interesants jautājums – cik liela finansējuma daļa mums ienāk no Eiropas kopā ar ierobežojumiem, cik daudz paši varam attīstīties? Biznesa inkubatorā, pamatojoties uz pieredzi ar Eiropas fondiem, man skaidroja, ka galvenais nosacījums ir, lai visi līdzekļi netiktu paredzēti eksportam. Man līdz galam skaidrs šis jautājums vēl nav. Ja runājam par ekonomikas problēmām valsts mērogā, ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā valsts vadības līmenī. Ja cilvēks nonāk pie vadības un virsroku gūst savtīgas intereses, tad iznākums ir tāds, kāds tas ir, bet es nevēlos kritizēt. Ikdienā nelietoju vārdu «krīze» un neredzu globālas izmaiņas tuvā nākotnē, taču esmu optimists un uzskatu, ka risinājumus var atrast, tie tikai jāmeklē. Edmunds Barkāns, SIA «Kanclers Plus» valdes priekšsēdētājs:Principā tikšanās bija kā padomju laikos ierastā pozitīvā politinformācija – uzruna, tad dokumentu parakstīšana plus vēl četri pieci jautājumi. Ministrs pastāstīja par savu skatījumu, taču uzņēmējiem nebija iespējams ne lāgā uzdot jautājumus, ne saņemt atbildes. Par ministra varēšanu man ir grūti spriest. Uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājumus var noņemt, un labi, ka tas beidzot notiek, turklāt šogad reti kam peļņa būs. Uz manu jautājumu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ministrs atteica, ka Igaunijā tas bijis viens no iemesliem, kādēļ izveidojies nekustamo īpašumu «burbulis», taču man tam negribētos piekrist. Kopumā tikšanās bija visai formāla, taču labi, ka ministrs apmeklēja Jelgavas uzņēmumus, un varbūt tajā jomā tiks paveikts kas vērtīgs. It kā tiek runāts par ekonomikas balstīšanu, tajā pašā laikā jājautā, kur te kāds mūs ir «sildījis». Tas šķiet kā acu mālēšana. Piemēram, mēs kā tirgotāji nevaram pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem. Manuprāt, klupšanas akmens ir tas, ka mums nav valstiskas domāšanas, redzējuma. Virknei Austrumu bloka valstu starta pozīcijas bija vienādas. Ja tagad paskatāmies uz mazo Slovēniju, tur viss ir kārtībā, bet mēs maldāmies trijās priedēs. Mazos tirgotājus iznīcina, un ierēdņi šķiet pārmēru burta paklausīgi, par ko liecina dažos gados uzaudzētais milzīgais valsts aparāts, ko valsts nevar atļauties. Nav normāli, ka tas jāuztur pensionāriem no saviem mazajiem ienākumiem.