Tuvākā mēneša laikā sāksies divu gadu darbs pie tehnoloģisko iekārtu izgatavošanas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijai, kas nākotnē radīs iespēju atteikties no dabasgāzes sadedzināšanas un tādējādi pilsētu padarīt energoneatkarīgu. SIA «Fortum Jelgava» sola, ka ar šķeldu kurināt būs lētāk nekā ar gāzi, tiesa, nespēj prognozēt – par cik.
Pašlaik konkursā tiek meklēts uzņēmums, kurš būtu gatavs izbūvēt saistvadu zem Lielupes, kā arī rekonstruēt nelielus siltumtrases posmus. Biokoģenerācijas stacijai ieplānotajā vietā Rūpniecības ielā pavasarī sāksies laukuma sagatavošanas darbi.Kā «Ziņām» stāsta SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa-Pundure, šī biomasas koģenerācijas stacija ar tik lielu jaudu būs pirmā Latvijā. Stacija pirmkārt nozīmējot to, ka siltuma tarifs vairs nebūs atkarīgs no dabasgāzes cenas, jo 80 procentu no Jelgavai nepieciešamā siltuma tajā saražos no vietējā kurināmā. «Fortum Jelgava» jau informējusi «Latvijas gāzi», ka pēc stacijas uzbūves gāzes patēriņš būtiski samazināsies. Dabasgāze resursu izsīkšanas dēļ pakāpeniski kļūšot par dārgu un ekskluzīvu kurināmo, pārliecināta G.Cimdiņa-Pundure, tādēļ galvenais jelgavnieku ieguvums ilgtermiņā būšot apkures cena. Sildīt varētu sākt 2013. gada rudenī Iekārtas – tvaika katls un tvaika pretspiediena turbīna – tiek ražotas speciāli uzņēmumam «Fortum Jelgava», tādēļ tas aizņemot nedaudz vairāk par gadu. G.Cimdiņa-Pundure domā, ka visa būvniecība ilgs 22 – 24 mēnešus, tādējādi Jelgavu no jaunās stacijas apsildīt varētu ar 2013./2014. gadu ziemu. Nesen Ganību un Aviācijas ielā uzceltās jaunās katlumājas turpināšot strādāt, sola uzņēmums. Tās kalpos tā saukto pīķa slodžu segšanai, kā arī par rezerves katlumājām. «Fortum» vadītāja stāsta, ka zem Lielupes plānots izveidot siltumtrašu savienojumu, lai enerģiju no biomasas stacijas piegādātu arī Pārlielupei. Saistvads atradīsies zem zemes un šķērsos Lielupi apmēram 30 metru no Driksas attekas, kas atrodas netālu no dzelzceļa tilta. Tas savienos siltumtrases posmus no Palīdzības ielas līdz Pļavu un Cukura ielas krustojumam. Kā skaidro «Fortum Jelgava» pārstāve Guntra Matisa, uzņēmums arī plāno šajā apkaimē rekonstruēt siltumtrases posmus nepilna kilometra kopgarumā. Dedzinās šķeldu; bažījas, kur dabūsKā kurināmo biomasas stacijā plānots izmantot zemas kvalitātes šķeldu, ko daļēji var iegūt arī no koku mizām un zariem. «Domājam arī par dažādiem koksnes atkritumiem, piemēram, vecas sastatnes, mēbeles, nojaucamas koka mājas. Galvenā piegāde, protams, būs šķelda. Prieks, ka SIA «Zemgales EKO» dalīto atkritumu laukumā jau vāc krūmus, zarus un šķeldu ar domu, ka varētu to realizēt,» par nākotnes plāniem stāsta G.Cimdiņa-Pundure. Stacija paredzēta dzelzceļa tuvumā, lai transportu vajadzības gadījumā organizētu arī pa sliedēm. Tomēr vairums šķeldas tikšot piegādāts pa ceļiem. «Fortum Jelgava» uzskata, ka biomasas stacijas atrašanās vieta ir pateicīga un mašīnu braukāšana nebūšot liels traucēklis pilsētai. Ziemā stundas laikā varētu sagaidīt pat divas smagās mašīnas ar šķeldu. Pie stacijas būs arī rezerves vismaz piecām dienām. Par daudz svarīgāku aspektu G.Cimdiņa-Pundure dēvē iespējas šķeldu sagādāt. «Paļaujamies uz to, ka mūsu uzņēmēji iemācīsies šķeldu pārdot un izmantot arī Latvijā, ne tikai eksportēt uz citām valstīm, lielākoties Skandināviju,» teic «Fortum Jelgava» vadītāja.Lai gan atzīst, ka gāzes stacijās jāinvestē mazāk, kopējo ekonomisko atdevi biomasas stacijām «Fortum Jelgava» vērtē kā lielāku. Kopējie ieguldījumi biomasas stacijā, ieskaitot infrastruktūru un abu krastu savienojumu ar siltumtrasi, būšot ap 70 miljoniem eiro, no kā sešus miljonus segs ES atbalsts.
