Rundāles pils direktors Imants Lancmanis nākamgad iecerējis izdot jau trešo grāmatu «Jelgavas pils». Lai to ievērojami papildinātu ar jaunām ziņām, autors vakar ieradās pilī un īpašu uzmanību pievērsa arheoloģiskajiem izrakumiem.
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis nākamgad iecerējis izdot jau trešo grāmatu «Jelgavas pils». Lai to ievērojami papildinātu ar jaunām ziņām, autors vakar ieradās pilī un īpašu uzmanību pievērsa arheoloģiskajiem izrakumiem.
Pirmā grāmata «Jelgavas pils» tika izdota 1979. gadā, bet otrā – pirms 16 gadiem. I.Lancmanis atceras, ka tolaik bija jāievēro grāmatā ievietojamo bilžu skaita un citi ierobežojumi, tādēļ jaunajā izdevumā, kas pašlaik ir tapšanas stadijā, būšot ievērojami vairāk fotogrāfiju un informācijas par pēdējiem veikumiem un atklājumiem. «Jaunā pils jau ir daudz pētīta, taču pārāk maz zināms par veco. Pateicoties arheoloģiskajiem izrakumiem, gūsim priekšstatu par tās novietojumu,» ieinteresēti stāsta I.Lancmanis. Līdz šim uzskatīja, ka jaunā pils uzbūvēta virsū vecajai, taču patiesībā galvenie ēkas korpusi atrodas paralēli. Veco pili 16. gadsimta otrajā pusē uzcēla Kurzemes hercogs Gothards Ketlers. Savukārt Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons pavēlēja pili uzspridzināt, lai turpat uzslietu sev jaunu rezidenci. Vecās pils paliekas tagad atrodas zem zemes.
Arheoloģiskajiem izrakumiem nopietni seko līdzi Latvijas Kara muzeja speciālists Andris Zeļenkovs, lai papildinātu zināšanas par Ketlera laika pils plānojumu. Interesanti, ka līdzās vecās pils sienai ir vēl viena, kas varētu būt vecāka, savukārt trīs metru dziļumā atrodas koka veidojums. «Raksim dziļāk, un tad noteiksim, vai tur likti plosti vai tā ir neatkarīga būve. Tas varētu būt arī kāds nostiprinājums. Ja koki būtu likti vertikāli, tie varētu būt pāļi, taču tie guļ horizontāli,» intriģē A.Zeļenkovs.
Tā kā LLU muzejs ir Rundāles pils filiāle, direktoram līdzi bija atbraukuši arī citi Rundāles pils darbinieki. Restaurators, piemēram, ķērās klāt noputējušo zārku tīrīšanai kapenēs.
