«Eiro noteikti nav brīnumlīdzeklis, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī, taču vairāk redzam ieguvumus, nevis zaudējumus,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš uzsver, ka Latvija ir sakārtojusi tautsaimniecību atbilstoši Māstrihtas kritērijiem, krīzes risinājumi to stabilizējuši un darīs stiprāku, bet finansiālie ieguvumi valsts līmenī pēc kopīgas Eiropas valūtas ieviešanas 2014. gadā atsvērs ieguldījumus viena gada laikā.Bankas prezidents noraida bažas par iespējamo eirozonas sabrukšanu: «Cilvēki stāsta – ziniet, eirozona var sabrukt, igauņi ir uzkāpuši uz «titānika», un ir pilnīga neziņa, kas notiks ar Grieķiju. Mūsu atbildes ir šādas: eirozona nesabruks, Grieķija pati par sevi Latvijas iespējas iestāties eirozonā nekādā veidā neaizēno, tā nespēj šo lielo bāzes kuģi nogremdēt. Iedomājieties, ka Latvija patlaban ir pieenkurojusies pie liela bāzes kuģa, mēs atrodamies mazā gumijas laiviņā ar divām trim vietām. Kādi ir tie argumenti, lai mēs visu laiku atrastos apakšā? Kāpēc mums vajadzētu visu laiku baidīties, ka atkal būs krīze, neziņa, atkal kādas baumas. Tagad esam aizvējā, bet mūs tikpat labi var iznest arī atklātā jūrā.»Centrālās bankas vadītājs, kliedējot bažas par eirozonas turpmāko pastāvēšanu, akcentē, ka kopš krīzes sākuma atsevišķu valstu problēmas ir apzinātas un daudz kas paveikts, piemēram, ES valstīs parakstīts Fiskālās disciplīnas līgums, apņemoties samazināt budžetu deficītus un apstādinot ārējā parāda pieaugumu, tapis Stabilizācijas mehānisms jeb fonds, kurā valstis iemaksā kapitāla daļas, līdzīgi kā Starptautiskajā Valūtas fondā. «Tas attiektos arī uz Latviju, kad iestāsimies eiro klubā. Tie būs 28 miljoni latu gadā jeb kopā ap 150 miljoniem latu piecos gados, nevis daudzi miljardi, ar kuriem dažs biedē publiskajā sarunā. Latvija faktiski kļūs par šā fonda līdzīpašnieci – valsts īpašumā būs fonda kapitāla daļas, un par tām var tikt saņemtas dividendes. Arī Igaunijai, kura šādai vajadzībai aizņemsies, pastāv iespēja ar to pelnīt. Šādi ieguldīto valsts nezaudē – nevienam neatdod par velti: aizņēmējiem būs pienākums naudu atdot pat pēc defolta. Šo fondu var salīdzināt ar sava veida pašpalīdzības kasi jeb ar uzkrājošas apdrošināšanas polisi,» skaidro valsts bankas vadītājs.Atbalstītāju vairākViņš uzskata – sabiedrībā bieži dzirdamie apgalvojumi, ka iedzīvotāji nepiekrīt eiro, ir nepareizi, minot «Latvijas faktu» augusta aptaujas rezultātus. «35 procenti aptaujāto atbalsta eiro ieviešanu ja ne 2014. gadā, tad vismaz vēlāk. Un tikpat daudzi pilnībā neatbalsta, taču to skaits, kas ir «par», aug,» informē bankas prezidents. Viņš ir pārliecināts, ka valstij vēl jāstrādā ar tiem 24 procentiem, kas drīzāk neatbalsta Eiropas valūtas ieviešanu, stāstot viņiem par ieguvumiem, ko atnesīs pārmaiņas. I.Rimšēvičs, komentējot jautājumu, vai nebūtu jārīko referendums par pāreju uz Eiropas vienoto valūtu, atgādināja, ka, balsojot par iestāšanos ES, Latvijas pilsoņi jau pateikuši savu «jā» eiro.Mazāki konvertācijas izdevumiUzskaitot ieguvumus no pievienošanās eirozonai, I.Rimšēvičs norāda – gaidāms valsts kredītreitinga kāpums, un nākamajos desmit gados Latvijas parāda finansēšanas izmaksas būs par 895 miljoniem eiro (626,5 miljoniem latu) mazākas.Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, pievienošanās eirozonai ļaus arī piesaistīt jaunus investorus, augs saimnieciskā aktivitāte un attiecīgi sagaidāmi lielāki ienākumi budžetā. No eksporta kāpuma un vispārējās tautsaimniecības aktivitātes Latvija 2014. – 2020. gadā ar ieviestu eiro kopprodukta pieaugumā papildus varētu iegūt vairāk nekā astoņus miljardus eiro (5,6 miljardus latu). «Tas nozīmē, ka būs vairāk darbavietu, iespēja maksāt lielākas vidējās algas un paaugstināt pensijas, jo būs vairāk naudas, ko dalīt,» sola I.Rimšēvičs.Eiro ieviešana kliedēs arī nacionālās valūtas devalvācijas bažas. «Eiro ieviešana reizi par visām reizēm nodrošinās to, ka šīs diskusijas, vai lats tiks vai netiks devalvēts, tiks atstātas vēsturē, un cilvēki, it sevišķi tie, kuriem ir ienākumi latos, un tie, kuri ir atkarīgi no valsts budžeta, naktī varēs gulēt mierīgi,» priecīgs bankas vadītājs. Tāpat izzudīs naudas konvertācijas izdevumi, kas desmit gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 700 miljonu eiro (490 miljonu latu). Bankām un naudas mainītājiem tas reizē nozīmēs mazākus ieņēmumus no šā finanšu pakalpojuma, bet kopumā tas būs ieguvums sabiedrībai – tas palielina arī uzņēmumu konkurētspēju, kuriem šie izdevumi nav jāierēķina cenās. E.Rimšēvičs ir pārliecināts, ka Eiropas valūtas ieviešana uzlabos ekonomiskās attiecības ar Krieviju, jo arī šī valsts ar sadarbības partneriem norēķinās ar dolāriem vai eiro.Cenas un tirgotāju godīgums jāvērtē pašiemIr arī citi ieguvumi – mazākas procentu likmes kredītiem un Latvijas komercbanku iespēja grūtos brīžos, ja tādi pienāks, aizņemties Eiropas Centrālajā bankā. Savukārt tiem kredītņēmējiem, kuriem jau pašlaik ir kredīts eiro, pievienošanās eirozonai būs vēl izdevīgāka, jo nevajadzēs maksāt par valūtas konvertēšanu.Bankas vadītājs komentē arī bažas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām. Citu valstu pieredze rādot, ka uz eiro ieviešanu var tikt attiecināti 0,2 – 0,3 procentpunkti inflācijas rādītājā. Līdzīga ietekme neražas gadā ir izmaiņām graudu vai piena produktu cenās.Ja pārejas brīdī cenas tiks paaugstinātas, uzņēmējiem būs jāatbild uz ļoti daudziem iedzīvotāju jautājumiem, uzskata E.Rimšēvičs. Monitoringu veikšot arī valsts, taču bankas prezidents nespēj paskaidrot, kādi būs ietekmes mehānismi pret negodīgiem uzņēmējiem: «Nevajag domāt, ka valdība visu var izdarīt. Ir tā saucamā pilsoniskā sabiedrība – dažādas interešu grupas, kas sekos šīm lietām un prasīs: «Draugi mīļie, kāpēc jūs no 1. janvāra uzlikāt tos 1,15 vai 1,20 eiro. Tas nozīmē, ka jūs vēlējāties mūs apspēlēt?» Es neiešu uz turieni, kur uzņēmējs domā, ka pircēji ir neizglītoti un nesaprot, kas notiek.» Latus pārkausēsKomentējot, kā tehniski notiks latu un eiro apmaiņa, Latvijas Bankas prezidents norāda, ka 2014. gada 1. janvārī, veikalā maksājot ar latiem, atlikums tiks izdots eiro. Tāds mehānisms darbosies divas nedēļas, bet pēc tam latus pret eiro sešus mēnešus varēs apmainīt komercbankās un Latvijas Bankā – bez jebkāda termiņa.«Ja nākamā gada sākumā saņemsim uzaicinājumu pievienoties eirozonai, būs plaša informatīva kampaņa par pāreju,» informē I.Rimšēvičs. Pašlaik Latvijā ir 50 – 60 tonnu monētu, kas, pārejot uz eiro, tikšot savāktas, sašķirotas un nodotas naudas kaltuvei pārkausēšanai, par ko valsts varēs iegūt līdzekļus jaunas naudas izgatavošanai. «Nav ne nepieciešamības, ne resursu, lai nacionālo valūtu padarītu par suvenīriem. Taču nevienam nav aizliegts glabāt latus mājās vai taisīt brošas,» bankas vadītājs komentē ideju, ka latus varētu padarīt par suvenīriem, saglabājot nacionālo identitāti. Ministra viedoklisGatavošanās eiro Latviju dara stiprāku, pievienošanās darīs bagātākuNotikumi eirozonā, finanšu krīze vairākās ES valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai sabiedrībā aktualizējusi diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eirozonai un vai tas neradīs tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi –, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola – lata – zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.Par eiro un ietaupījumu vērtībuSabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = Ls 0,702804, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku, un šinī ziņā var teikt – lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis – valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.Par eiro un cenāmTirgus ekonomikas apstākļos, kad valsts neietekmē produktu un pakalpojumu cenas, pastāv risks, ka uzņēmēji varētu izmantot eiro ieviešanu, lai nepamatoti paaugstinātu cenas. Mums ir iespēja paskatīties, cik lielā mērā eiro ieviešana palielināja inflāciju citās eirozonas valstīs, mācīties no viņu pieredzes un izmantot labos piemērus, kā tomēr regulēt šo procesu. Igaunijas pieredze rāda, ka inflācija pēc eiro ieviešanas auga vien par 0,1 – 0,2 procentiem, ko ikdienā iedzīvotāji nemaz nevarēja izjust. Inflāciju bieži vien nosaka gluži citi ārējie faktori, piemēram, iepriekšējos gados piedzīvotā izejvielu cenu celšanās pasaules tirgos. Valsts no savas puses noteiks deviņu mēnešu obligāto vienlaicīgu cenu atspoguļošanas periodu un rekomendēs cenas sākt rādīt latos un eiro jau no nākamā gada vidus un vēl gadu pēc eiro, kā arī veiks cenu monitoringu gadu pirms un gadu pēc eiro ieviešanas, aicinās iedzīvotājus ziņot par negodīgiem uzņēmējiem. Tāpat arī aicinās uzņēmējus pievienoties akcijai «Godīgs eiro ieviesējs», kurā uzņēmumi parakstīs labas gribas memorandu par cenu nepaaugstināšanu eiro ieviešanas dēļ. Cilvēki varēs izvēlēties iepirkties un izmantot pakalpojumus tajos uzņēmumos, kur būs redzama akcijas zīme. Nauda kā nācijas identitātes daļaDaudziem atjaunotā lata nauda saistās ar nacionālo identitāti, kas veido daļu no tās. To tālāk nest palīdzēs Latvijas eiro monētas. Banknotes visā eiro zonā ir vienādas, bet mūsu eiro monētās kalsim 2004. gada tautas aptaujā izvēlētus Latvijas valstiskumam un vēsturei būtiskus simbolus – tautumeitas portretu no pirmskara Latvijas Republikas piecu latu monētas un Latvijas ģerboni. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka kals jubilejas un piemiņas eiro ar Latvijai tuvām tēmām.Tomēr, ja paskatās uz reālo situāciju, nevis tikai uz emocijām, tad redzam, ka šā gada jūnijā eiro īpatsvars uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumos bija 44 procenti, bet aizņēmumos – pat 84 procenti (Latvijas Bankas dati). Banku ikdiena parāda, ka iedzīvotāji mēdz konvertēt uzkrājumus no latiem uz eiro mazāko šaubu gadījumos. Daudzās jomās mēs jau tagad visu izsakām eiro, piemēram, nekustamā īpašuma, automašīnu cenas tiek izteiktas eiro, tādējādi pati dzīve jau ir ieviesusi korekcijas, jo mēs esam ES un lats ir piesaistīts eiro. Eiro izdevumiSkaitliski lielākās izmaksas būs saistītas nevis ar eiro ieviešanu, bet ar iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Latvijai piecos gados ESM būs jāiemaksā 28,8 miljoni latu katrā gadā. Savukārt eiro ieviešanas izdevumi valsts sektoram aprēķināti 8,7 miljonu latu apmērā, tai skaitā izmaksas informācijas sistēmu pielāgošanai, skaidras naudas apmaiņai atsevišķās pasta nodaļās, eiro komunikācijai 1,4 miljoni latu, papildu drošības pasākumiem, kā arī nefinanšu sektora pasākumiem – profesionāliem semināriem, cenu monitoringam un cenu kontrolei. Arī privātajam biznesam būs savi izdevumi, piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana, klientu informēšana. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības jomas izdevumi var būt mazāki vai lielāki.Eiro ieguvumiNeraugoties uz izmaksām, skaidri saskatāmi arī ieguvumi, kuri būs daudz lielāki nekā izmaksas. Valsts iegūs augstāku kredītreitingu, lētākus kredītus, jaunas investīcijas, finansiālu palīdzību no ESM krīzes gadījumā. Ir eiro ieviešanas ieguvumi, kurus nevar naudā izmērīt, bet tie tamdēļ nav mazāk svarīgi – proti, tā ir Latvijas dziļāka integrācija Eiropā, pilntiesīga piedalīšanās saimnieciskā sadarbībā ES un tās ekonomiskās politikas lemšanā kopā ar stabilām, ekonomiski spēcīgām un sevi pārvaldīt spējīgām partnervalstīm. Ieguvēji būs arī uzņēmēji, jo paplašināsies eksporta tirgus, samazināsies eksporta izdevumi, radīsies jaunas darbavietas. Mūsu tirgus ir neliels, un daudziem uzņēmējiem jāmeklē tirgus ārpus Latvijas robežām. Iestāšanās ES pavēra durvis uz daudziem jauniem eksporta tirgiem. Svarīgi ir gan atrast tirgu, gan arī vienoties par izdevīgāko cenu. Atšķirīgas valūtas rada papildu izdevumus valūtas maiņas ziņā, ir papildu slogs grāmatvedībai un samazina peļņu. Uzņēmumi, kas importē vai eksportē izejvielas vai saražoto produkciju, jau tagad ap 60 procentiem darījumu veic eiro. Eiro ieviešana atvieglos darbu uzņēmējiem, palielinās ieņēmumus un dos iespēju izaugsmei, attīstībai un jauniem ieguldījumiem.Eiro ieviešana vispirms prasa pašiem sakārtot savu ekonomiku un finanšu sektoru. Žurnālos un pareizas dzīvošanas padomu grāmatās mēs varam izlasīt, ka krīze vienmēr ir arī jaunas iespējas. Latvija veiksmīgi izmantojusi krīzes sniegtās mācības un spējusi izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas visupirms dod pozitīvu rezultātu pašai Latvijai. Tieši tāpat kā krīze neiestājās vienā dienā, arī pozitīvās pārmaiņas iedzīvotāji nevar izjust uzreiz. Mums jāskatās uz tautsaimniecību un valsts attīstību ilgtermiņā, tāpat, kā mēs to darām arī attiecībā uz savu personisko dzīvi. Maksājam par labu izglītību, un tās ir izmaksas, kas atmaksāsies nākotnē, iegūstot labāk atalgotu darbu. Tomēr var sacīt, ka, virzoties uz mērķi ieviest eiro, Latvija būs ieguvēja ar sakārtotu ekonomiku un stabiliem pamatiem valsts izaugsmei. Savukārt ar ieviestu eiro mēs kļūsim bagātāki kā valsts, ko Latvijas iedzīvotāji ikdienā izjutīs kā lielāku skaitu darbavietu! Andris Vilks, finanšu ministrs («Vienotība») Latvija Māstrihtas kritērijiem sāks atbilst jau 2012. gada rudenī Kritērijs Māstrihtas kritēriji Latvijas rādītājs2012. gada augustā 2012. gada augustāInflācijas kritērijs 3% 3,10%Budžeta deficīta kritērijs (% no IKP) -3% -3,50%Valsts parāda kritērijs (% no IKP) 60% 42,60%Procenta likmju kritērijs 6,50% 5,30%Avots: Latvijas BankaES finanšu sektorā – revolucionāras izmaiņas Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts (Eiropas Parlamenta deputāts (Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti)) Sabiedriskās domas aptaujas par eiro ieviešanu ir bēdīgas. Tauta pašlaik nav par eiro. Šīs valūtas ieviešanu apdraud arī Māstrihtas kritēriju izpildes ilgtspēja. Proti, šogad otrajā ceturksnī Latvijai bija visstraujāk augošā ekonomika ES (salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni) – plus pieci procenti. Izaugsme rada lielāku cenu kāpumu un līdz ar to arī inflāciju, kas var pārsniegt Māstrihtas līgumā noteiktās robežas. Ja Latvija atradīsies eirozonā, nākamajās krīzēs, kādas neizbēgami būs, mums būs labāka apdrošināšana. Cik esmu runājis ar uzņēmējiem, viņi ir par eiro. Darījumos šo valūtu viņi lielā mērā lieto jau tagad. Mūsu lielākais tirdzniecības partneris Vācija arī ir ieinteresēta, lai mēs atrastos eirozonā. Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts (Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti)) Eiro nav ieviests Lielbritānijā, kam ir milzu ekonomika, Norvēģijā, kas bagāta ar naftu un gāzi, arī Zviedrijā, kam ir liela ekonomika un krona, kurai vēsturiski uzticas jau sen. Taču Latvijas, kā arī Lietuvas ekonomikas ir pārāk mazas, lai tās sekmīgi attīstītos ar savu nacionālo valūtu. Gatis Eglītis, Eiropas Komisijas ekonomikas un finanšu lietu eksperts Latvijas jautājumos Latvija tāpat kā citas jaunās dalībvalstis 2004. gadā, iestājoties ES, parakstīja apņemšanos, sasniedzot noteiktus ekonomiskos apstākļus, iestāties arī eirozonā. Šī apņemšanās nav obligāta, piemēram, Polija, Ungārija un Čehija teic, ka eirozonai pievienosies ne agrāk kā 2020. gadā. No otras puses, lats jau ir piesaistīts eiro. Ja kaut kas notiek ar eiro, to jūt arī lats. Pašlaik finanšu sektorā notiek revolucionāras pārmaiņas. Pirms trim gadiem neviens nevarēja nosapņot, ka būs tāda Eiropas Centrālā banka, kas uzrauga pārējās bankas. Eirozonas valstīm ir kopīgs finanšu stabilitātes mehānisms, kurā katra no tām iemaksā savu daļu naudas. Valstīm, kurās dzīves līmenis ir zem 75 procentiem no ES vidējā, ir atlaides. Tādas ir Igaunijai un varētu būt arī Latvijai, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 58 procenti no ES vidējā līmeņa. Igaunijas iemaksa stabilitātes mehānismā piecu gadu laikā būs 148,8 miljoni eiro, fondā radot 1,4 miljardu eiro garantijas summu. Iespējams, šis stabilitātes mehānisms pēc kāda laika mums pašiem var noderēt. Iespējams, ka mēs ar šo naudu varam pelnīt, jo tas ir ieguldījums, nevis ziedojums. Es nevaru komentēt finanšu ministra Andra Vilka sacīto, ka, jo ātrāk Grieķija izstāsies no eirozonas, jo tas būtu visiem labāk. Manuprāt, tad satricinājumi būtu tik milzīgi, ka labāk, lai kāds par grieķiem maksā. Ļoti jāseko līdzi, kas, ieviešot eiro, notiek ar cenām. Iespējams, jāparedz kādas sankcijas pret tirgotājiem, kuri, izmantojot jaunas valūtas ieviešanas brīdi, tās cels. Piemēram, Igaunijā cenas auga vidēji par pieciem procentiem. Taču grūti pateikt, vai tieši minētais iemesls bija galvenais cenu kāpinātājs. Igaunijas ekonomika ir strauji atdzīvojusies pēc krīzes. 2011. gadā tās izaugsme bija 7,3 procenti, kas ir augstākais rādītājs ES. Arī šis apstāklis noteikti ietekmēja cenas. Eiro ieviešanas laikā gan Vācijā, gan Igaunijā darbojās sabiedriskās organizācijas, kas kontrolēja cenu izmaiņas.Vineta Tetere, LLU Ekonomikas fakultātes lektore Nevajadzētu mums ieviest eiro. Valdošās koalīcijas pūliņi šajā virzienā izskatās kā «ķeksīša» pasākums: «Ja visiem ir, tad mums arī vajag.» Nekādu paradīzi ieiešana eirozonā Latvijai nenesīs, ja neskaita to, ka šajā brīdī par kādu pusprocentu vai pat vairāk varētu uzkāpt inflācija, jo, ļoti iespējams, tirgotāji naudas maiņas brīdī mākslīgi pacels cenas. Inflācija var pat aiziet uz augšu pa spirāli: «Ja kaimiņš ceļ, tad es arī varu pacelt.» Skatoties, kas notiek pasaulē, trūkst īstas ticības, ka vēl pēc pāris gadiem eiro pastāvēs. Tā stabilitāti apdraud finanšu krīze vairākās lielās eirozonas valstīs. Pati šo valūtu lietoju ceļojumos, agrāk man bija arī līzings. Otrajā gadījumā valūtai nebija īpašas nozīmes. Māris Bušs, SIA «Flora» valdes priekšsēdētājs Esmu par Latvijas iestāšanos eirozonā – jo ātrāk, jo labāk. Mans uzņēmums katru gadu, valūtu konvertējot, zaudē apmēram četrus tūkstošus latu. Ārzemēs neviens mūsu produkciju par latiem nepērk. Uz eirozonu eksportējam brusas un logus – apmēram piecdesmit procentu mūsu uzņēmuma produkcijas. Apmēram četrdesmit procenti mūsu logu tiek pārdoti Krievijā. Krievi arī maksā eiro.
