Kamēr ūdens vēl vēss, kā aromatizatoru piedevas dominē ķiploks, medus, grauzdēta kaņepe
Laikam maz ir makšķernieku, kas vēl nezinātu, ka karpas, kaut arī ir izteiktas siltumu mīlošas zivis, sāk baroties jau aptuveni divas nedēļas pēc ledus izkušanas ūdenskrātuvēs. Taču bija laiks, un vēl pavisam nesen, kad, ja kādam ieminējos, ka jau esmu pabijis karpās, turklāt arī ko nomakšķerējis, skatījās manī ar aizdomām, līdz atbrauca līdzi pārliecināties. To visu var atcerēties ar smaidu, jo vietās, kur agrāk sēdēju viens pats, Lieldienu brīvdienās nebija kur ābolam nokrist, un tas viss vienīgi karpu dēļ.
Pirmās mostas mazās
Pavasara sākumā vispirms mostas mazās karpiņas svarā līdz trīs kilogramiem. Lielās vēl mierīgi dus un gaida labākus apstākļus, bet mazajām ir jāaug, un pieprasījums pēc vēdera piepildīšanas dara savu. Kur rušinās karpa, tur rušinās arī copmanis. Mazās, kaut arī pagājusi ziema, ir ļoti sparīgas pretinieces, tāpēc ar diegiem pat divu kilogramu karpiņu nepaņemsi. Šajā laikā tās uzturas lielākos vai mazākos bariņos, lai savukārt vasarā izklīstu pa visu ūdenskrātuvi. Tāpēc bieži krastā rodas īpatnējas situācijas, kad blakus sēž divi trīs copmaņi (kopā atbraukuši), visiem viena veida iebarojamā barība, viena ēsma, tās pašas sistēmas, bet ķeras tikai uz vienas vai divām blakus makšķerēm. Tā ir ļoti bieži, un tas nozīmē, ka trāpīts zivju bariņā, bet pārējiem atliek vien nogaidīt pulciņa kustību vai mēģināt ko mainīt ēsmas sastāvā, pēc iespējas vairāk to aromatizējot, bet atceroties, ka ūdens vēl ir vēss un zivīm spēcīgas smaržas nebūt nav tīkamas kā vasarā.
Gadījums iz dzīves
Prātā nāk pamācošs notikums, kad pirms vairākiem gadiem aizbraucu uz sev jau iecienītu copes vietu. Cilvēku maz, lai neteiktu, ka nav vispār. Tā kā situācija ļauj izvēlēties vietu, kur pašam tīk, tad pēc loģikas par siltāka ūdens meklēšanu devos uz ezera seklāko galu, kam vajadzētu iesilt ātrāk. Manā izvēlētajā vietā ap metru vien dziļš. Iemaisījis iebarojamo barību un nolicis to iemirkt, sāku ritināt copenes un ar visiem saviem maņu orgāniem klausījos vai centos ieraudzīt ūdenī kādu kustību, kas vismaz aptuveni ļautu noteikt karpu atrašanās vietu. Taču, tā arī neko nesadzirdējis, sāku iebarot no iepriekšējiem gadiem zināmā vietā. Līdz pat dienas vidum, tā arī copi neredzējis, sāku staigāt gar krastu, lai mēģinātu karpas sameklēt, jo skaidri zināju, ka tām jau jākustas. Par laimi, ezers nav liels – 33 hektāri. Turklāt gar otru pusi noiet nevar, jo ūdens saplūst kopā ar necaurbrienamu purvu. Biju ticis līdz tā saucamajam dziļajam galam, kur dziļums nav lielāks par diviem metriem, un sadzirdēju tik patīkamos ūdens šļakstus. Karpas nez kāpēc (kāpēc, to sapratu vēlāk) bija sapulcējušās tieši dziļajā galā, kur ūdenim pēc visiem dabas likumiem bija jābūt vēsākam. Nav būtiski, cik tajā reizē saķēru, bet nozīme ir tiem faktoriem, kas ietekmē zivju migrāciju un līdz ar to arī makšķernieka veiksmi. Vienkāršāk izsakoties, pavasarī, kad naktis vēl aukstas, bet dienas pieklājīgi siltas, ūdens virsējais slānis nedaudz uzsilst. Nav, protams, milzīgas temperatūras atšķirības, bet zivs ir ļoti jutīga būtne un tai pietiek ar viena grāda starpību starp ūdens augšējo slāni un zemāko, lai tā zibenīgi reaģētu un sekotu šai it kā siltākajai ūdens masai. Savukārt nakts plāno siltākā ūdens virsmu atkal atdzesē, un zivs paliek uz vietas, kur bijusi iepriekšējā dienā. Tā arī gadījās man, jo, velkot savas karpiņas, no pienākušā ezera uzrauga tiku pie ziņām, ka vakar vējš pūtis tieši uz dziļo galu. Tagad šīs zināšanas cenšos vienkārši izmantot.
Iebarošana un ēsmas
Karpas ir zivis, kas pirms copes noteikti būtu iebarojamas. Var pavasarī neieēdināt raudas, vimbas pat brekšus, jo, dodoties uz nārsta vietām, tās apstādināt pie kāda barības galda ir diezgan pagrūti. Savukārt ar karpu ir vienkāršāk, taču eksistē silto un auksto ūdeņu aromāti, kas jāņem vērā, ja vien ir vēlme likt galdā šo garšīgo zivi. Jau trešo gadu visas sezonas garumā esmu pārgājis uz ungāru «Timar» iebarojamo barību un aromatizatoriem. Man patīk plašā izvēle, kaut arī praktiski nekad neiztieku bez aromatizatoru piedevām, jo atšķirībā no vasaras pavasarī smaržu stiprums un daudzums jāmaina līdzi ūdens temperatūrai, kas nemitīgi kāpj uz augšu. Kamēr ūdens vēl ir izteikti vēss, dominē ķiploks, medus, grauzdēta kaņepe…Ļoti bieži tie, kas raksta par copi, min sastāvdaļas, bet aizmirst uzrakstīt daudzumu, kas ir vēl svarīgāks faktors. Pieliekot par daudz, var izveidot atgriezenisku variantu – zivi nevis pieaicināt, bet gan aizbaidīt. Izvēloties «Timar» karpu barību, uz visu dienu un divām gruntsmakšķerēm ar barotavām es ņemu četrus 800 gramu iepakojumus, ko jaucu kopā ar 1,5 litriem tīras melnzemes un 500 gramu iepakojumu kaņepju. Bez mitrināšanas masu sajaucu, tad atšķaidu līdz vajadzīgajai konsistencei ar ūdeni, kurā iejauktas divas malto ķiploku garšvielu paciņas, divas ēdamkarotes medus un tējkarote vanilīna. Šāds maisījums mani nav pievīlis nekad, ja tikai ir atrasts, kur karpas uzturas. Ļoti labi ir pievienot arī ēsmu, ko liksim uz āķa. Pavasarī visbiežāk tie ir naktstārpi vai kukurūza. Nav jau, protams, ētiski ar šķērītēm graizīt nakteņus, bet ko lai dara, ja šāds variants ir ļoti efektīvs. Uz āķa parasti veru lielākos kukurūzas graudus un izmantoju tikai un vienīgi «Bonduelle» ražojumu. Nezinu, kas tajos graudos ir, bet cita konservētā kukurūza šai nestāv klāt. Tas ir gadiem pārbaudīts un pilnīgi neapstrīdams fakts. Lai karpu ieintriģētu, uz āķa veidoju krellīti no septiņiem astoņiem graudiem. Mazāku daudzumu mēdz skrubināt 200 gramu plicēni, bet ar šādu krellīti plakanie netiek galā. Vietās, kur sīkzivju ir maz, ļoti labi karpām var piedāvāt 10 – 15 mušu kāpuru buntīti.
Nakts un diena
Kā esmu novērojis, ar katru gadu agrāk un agrāk karpas aktīvākas sāk kļūt tieši nakts stundās. Ar ko tas izskaidrojams, būtu jāprasa zinātniekiem, bet mēs, makšķernieki, tikai izdarām secinājumus. Arī šogad, kad karpās esmu pabijis jau divas reizes, ir pierādījies, ka dienā var mierīgi sauļoties un ik pa brīdim uzbarot savu vietu, bet, pienākot nakts stundām, tikai sākas cope. Tas prasa diezgan daudz pacietības, jo pats labākais laiks ir aptuveni no trijiem naktī līdz sešiem rītā. To nu nogulēt nedrīkst!Ne asakas! ◆
