Ar saturīgu un panākumiem bagātu nedēļas nogali šo mēnesi iesāka Jelgavas bigbends.
Ar saturīgu un panākumiem bagātu nedēļas nogali šo mēnesi iesāka Jelgavas bigbends. No Hohenšteinā – Ernsthallē (netālu no Dēzdenes) rīkotā džeza kolektīvu konkursa «Swinging Saxonia» Raita Ašmaņa vadītie džezmeņi pārveda mazo grupu konkurencē iegūto otro vietu – augstāko šajā kategorijā piešķirto vērtējumu. Benda pilnais sastāvs saņēma Atzinības rakstu.
Kā stāsta R.Ašmanis, Hohenšteina – Ernsthalle jau pazīstama ar reizi divos gados rīkotajiem pūtēju orķestru konkursiem, un šis pēc diviem gadiem ir otrais džeza kolektīviem domāta līdzīga sarīkojuma tradīcijas iedzīvināšanas mēģinājums.
Pēc diriģenta atzinuma, bigbendiem paredzētu konkursu īpašais pievilkšanas spēks skaidrojams ar šādu sacensību retumu. Viņa vadītais bigbends, piemēram, tādās piedalījies pirmoreiz. «Ņemot vērā, ka šis konkurss organizatoriem bija otrais, jāsaprot, ka viņi vēl uzkrāj pieredzi. Nevarētu teikt, ka būtu bijis apmierināts ar skaņu. Katram kolektīvam šai ziņā ir savas īpašas vēlmes, un apskaņošanas aparatūras pielāgošanai nepieciešams laiks pirms uzstāšanās, kas netika dots. Turklāt oficiālajā koncertā mums bija jāuzstājas pusdesmitos. Džezs pusdesmitos no rīta – tas nav nopietni! Citāds noskaņojums valdīja neoficiālajā koncertā – vakarā ar dejām. To atzina gan žūrijas pārstāvji, gan publika. Kāds galu galā ir īstais džeza vērtējums, ja ne klausītāju aplausi? Akadēmiskās mūzikas vērtēšanas kritēriji taču nav piemērojami. 17 bigbendu vidū bijām divi ārzemju kolektīvi – mēs un čehi. Netrūka spēcīgu vācu pārstāvju – par tādu patiešām saucams, piemēram, tradīcijām bagātais bigbends no Berlīnes. Taču pirmo vietu lielo sastāvu kategorijā saņēma nevis viņi, bet Vācijā dzīvojošā ukraiņu pedagoga Aleksandra Gebela vadītie desmit līdz divpadsmit gadu vecie «Svingojošie bērni». Neko sarežģītu viņi, protams, nespēlēja, gluži otrādi, bet tik un tā varējām sēdēt un brīnīties, ka divos gados atzīstamu līmeni var sasniegt šāda vecuma puišeļi. Publika? Spēlējām oficiālās programmas sākumā, bet pēc mūsu uzstāšanās daudzi gāja ārā: sak, latvieši jau nospēlējuši – ko vairs gaidīt… Patīkami bija siltus vārdus dzirdēt no citu bigbendu dalībniekiem, arī «Svingojošo bērnu» vadītāja. Ja šeit ko rīkosim, viņus noteikti uzaicināsim.»
