“Prieciņu prieciņi” – tā sevi prezentē un savu jauno dabīgās kosmētikas produkciju piedāvā Indra un Līga Prieciņas no zemnieku saimniecības “Dārziņi 2” Jelgavas novada Platones pagastā. Indras ģimene saimnieko vectēva mājās un jau vairāk nekā 20 gadu audzē stādus. Indra gan teic, ka dārzeņu, puķu un garšaugu stādi audzēti jau viņas bērnībā, bet viņai tikuši ravēšanas darbi – zem ceļiem palikts dēlītis un ar mazajiem pirkstiņiem retināti un ravēti sējumi. Arī tagad Indra vairāk rosās pa lauku, bet kosmētikas lietas galvenokārt ir meitas Līgas pārziņā.
Floristikai, veselībai un skaistumam
Indra tūlīt mūs ved uz lauku rādīt, kur floristiem tiek audzētas lauvmutītes, saulespuķes un “visādi sīkumi”. Olveida zaķastes būšot daudz, jo tās esot pieprasītas. Joprojām floristikā jau trīs gadus modē ir bordo toņi un sudrabaini pelēkie kā salvijām. Jaunākajām tendencēm audzētājas seko līdzi interneta vietnē pinterest.com. Tā kā laukam ūdeni pievadīt nevarot, nākas paļauties uz dabu, kas reizēm to pārvērš dubļu peļķē, bet citreiz izkaltē.
“Šogad mums daudz visa kā no citrona – citronu baziliks, citronzāle, citronverbena, citronu piparmētra un citronu monarda, kas pavisam jauna un der tējām un saldajiem ēdieniem,” turpina Indra, kurai pašai citrusu aromāts sirdij vistuvākais. “Dārziņos” aug tā pati citronzāle, austrumnieciskā garšviela, tropu augs, kura dzimtene ir Indija. Latvijas karstajās vasarās citronzāle augot ļoti labi, bet tai nepatīk slapjums. Indrai ir taisnība, jo citronzāles krūmi ir lieli un kupli. Līga papildina, ka citronzāli izmanto arī kosmētikā, piemēram, “Stenders” ražo auzu pārslu un citronzāles ziepes. Citronzāli var lietot kā anticelulīta līdzekli, tai piemīt asinsriti veicinošas un taukus dedzinošas īpašības. Prieciņu ģimene citronzāli izmanto arī gurķu marinēšanā, uz litra burku liekot vienu garo kātu. Gurķi garšojot tā, it kā tiem klāt būtu pierīvēta citrona miziņa. Citronzāli varot likt klāt arī vasaras zaptēm, kā arī izmantot telpu aromatizēšanai.
Uz lauka aug arī pētersīļi, puravi, sīpoli un citi garšaugi. Kartupeļi gan netiekot audzēti, jo tuvumā ir mežs un mežacūkas nākot līdz pašai mājai. Ja uz lauka mana augam kādu vībotni vai pelašķi, tad to atstāj, jo “Dārziņos” neuzskata par nezāli.
Indra rāda meža malvu – kāršrozei līdzīgu augu ar raibiem ziediem, kurus var lietot ēdiena dekorēšanai, bet tēja labi palīdzot pret pārpūlētām balssaitēm. Meža malva iepazīta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Par balsi jārūpējas, jo trīs ģimenes locekļi – Indra, Līga un viņas brālis – dzied korī “Zemgale”. Arī citi koristi ir viesojušies “Dārziņos” un pielikti pie darba – siet augu buntītes.
Katram savs uzdevums
Sīrijas raudene ir stiprāka par parasto raudeni, un saimniecībā aug arī grieķu raudene, kas zied baltiem ziediņiem un der pat līgavu pušķiem. “Viss sākās ar floristiem, vēlāk tapa arī ārstniecības augu lauks,” paskaidro Indra, rādot kalnumētru un franču estragonu, ko izmanto dzēriena “Tarhūns” gatavošanā. Karstajā laikā gan augi, kas satur ēteriskās eļļas, vai nu zaudē savu smaržu, vai smaržo citādi.Kaķumētra iepazīta pieredzes apmaiņas braucienā uz zemnieku saimniecību “Rūķīšu tēja”. Šo augu lieto tējās pret kolikām un vēdera pūšanos, arī maziem bērniem. Bet kosmētikā var izmantot skrubjos, jo tā izdala skaistu aromātu. Uz lauka jau zied piparmētra, ko var likt arī pirtsslotās.
“Bet es kā dārzniece visiem ieteiktu izopu (izskatās līdzīgs lavandai), kas ir labs pirtsslotās, kā nektāraugs, der istabas attīrīšanai, darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis vai to var pievienot ūdenim vanniņā, lai ārstētu ādas slimību ekzēmu,” teic Indra, piemetinot, ka abas ar meitu nav ārstes vai dziednieces un ar augu ezoterisko īpašību skaidrojumu nenodarbojas.
Rādot ārstniecības salviju, viņa stāsta, ka tā dienvidu tautām ir tas pats, kas latvietim kumelītes vai kliņģerītes. Salvija ir dienvidnieku antibakteriālais līdzeklis, der arī pret sēnīšu slimībām, bet indiāņi to izmanto rituālos, vēl piemērota telpu dezinficēšanai un virsmu mazgāšanai alerģiskiem cilvēkiem.
Uz lauka aug samtenes, kas savu antiseptisko īpašību dēļ arī ir gandrīz kā kumelītes vai kliņģerītes. Rasaskrēsliņš der pret iekaisumiem, bet tam nepatīk, ka lauku izravē, – labāk augt zālē. Tāpat zālē tīk augt meža zemenēm, kas arī šeit tiek audzētas. Meža zemeņu vannas ieteicamas podagras slimniekiem.
Bet limonijas un salmenes “Dārziņos” jau ilgus gadus tiek audzētas “Stenderam”. Kopā visi floristikai paredzētie, ārstniecības augi un garšaugi aizņem divus hektārus. Augot arī mārtiņrozes, kas šeit labi pārziemo. Aug pūķgalve, kas der kā antibakteriāls līdzeklis vīrusu gadījumos. To lieto arī kosmētikā. Vēlāk Indra mūs cienā ar pūķgalves tēju, kas ir uzmundrinoša un to lieto līdzīgi kā ugunspuķi – enerģijai.
Priekšroka latviskajiem augiem
Kad pie Indras viesojusies delegācija no Moldāvijas, saimniece noskaidrojusi, ka tur pūķgalvi izmanto rituālos, gluži kā pie mums vībotni. Tā ir arī labs nektāraugs. Vēl “Dārziņos” tiek audzētas kliņģerītes, deviņvīru spēks, vāktas rudzupuķes, amoliņš un viss, kas vien pļavās atrodams. Iestādīti arī 30 lavandas stādi, taču lavandu lauku nav paredzēts ierīkot. “Lavandai vairāk patīk mālaina augsne, bet mums te ir smilts. Es domāju, ka mums nevajag pārņemt svešzemju augu audzēšanu. Nu nevajag tagad visiem audzēt lavandu!” saka Indra, kas vairāk cenšas turēties pie latviskajiem augiem. Viņas moto ir: “Izjūti smaržu un krāsu nianses “Dārziņos”!”
Ķīmiju saimniecībā nelieto. Ja augiem piemetas slimības vai tos apsēduši kaitēkļi, nogriež vai izrauj un izmet ārā. Vienīgi trijās stādu audzēšanas siltumnīcās augu sakņu stiprināšanai tiek lietots kalcija nitrāts. Reizēm tiek izmantoti arī minerālmēsli. Ravējot nezāles atstāj uz lauka, lai tās ir kā mēslojums.
Nogrieztie augi, sasieti buntītēs, tiek žāvēti pirtsaugšā, pakārti uz striķiem, nelietojot nekādus mākslīgus žāvētājus vai kaltes. “Dārziņu” pirtsaugšā žūst salvijas, piparmētras, vībotnes un citi augi. “Citiem vībotne ir nezāle, bet tas ir augs, kam ir ārstnieciska iedarbība,” bilst Līga. Ar ārstniecības augu audzēšanu saimniecība nodarbojas jau gadus desmit.
Divas reizes saimniecībā viesojusies pazīstamā ārstniecības augu zinātāja un audzētāja Zeltīte Kaviere. Indrai bijis mazliet kauns par darbu steigā neizravētajiem laukiem, taču Zeltīte no Indras laukiem un pļavām atgriezusies ar pilnu klēpi zāļu, slavēdama un priecādamās, kādas vērtības te aug. Jāpiebilst, ka Indras saimniecība apsaimnieko arī bioloģiski vērtīgus zālājus.
Pirms diviem gadiem dārza vidū Eiropas Savienības “Leader” projektā tapusi dārza mājiņa jeb zāļu un ziedu namiņš. Tajā saimnieko Līga Prieciņa, kas ieguvusi trīs izglītības – ķīmijā, uzturzinātnē un doktora grādu pārtikas zinātnē, kas ļauj piekļūt zinātniskajiem rakstiem, lai noskaidrotu, kāda ir augu iedarbība, cik lielās devās katru no tiem un kādām ādas problēmām lietot. Piemēram, citronverbenas dienas deva ir 0,3 grami.
Kosmētiku gatavot sāk sev
“Sākās viss ar to, ka mums abām ar Līgu ir ļoti jūtīga āda. Mēs nevaram lietot praktiski nekādu kosmētiku, jo tad mūsu āda sarkst, svilst un deg. Sākumā lietojām dažādas mālu maskas. Tad 80 gadu vecajam opim sasprēgāja kājas. Saspiežot sāli kopā ar ārstniecības augiem (salviju) un ar šo maisījumu ieziežot sasprēgājušās vietas, nedēļas laikā dabūjām vecotēvu uz kājām,” dabīgās kosmētikas gatavošanas pirmsākumus aptuveni pirms diviem gadiem atminas Indra, rādot savas rokas, kas, par spīti zemes darbiem, tāpat kā viņas meitai, ir tīras un baltas – arī tas ir pašu saimniecībā gatavotās dabīgās kosmētikas nopelns. “Ar mūsu skrubi var nomazgāt pat mehāniķu melnās rokas,” smej Indra.
Mācoties kursos, dodoties pieredzes apmaiņas braucienos un eksperimentējot, piemēram, mālu masai pievienojot kliņģerītes un kumelītes, radās idejas. “Taču cilvēki vēlas, lai visam būtu aromāts, bet mēs ēteriskās eļļas negribam pievienot, jo tas ir ļoti stiprs koncentrāts, kas var būt bīstams ādai. Tagad daudzi vāra ziepes pēc sentēvu metodēm – no sārma, bet, izpētot sīkāk, nākas secināt, ka šo ziepju pH ir no 10 līdz 14, gluži kā tualetes mazgājamajam līdzeklim,” teic Līga, aicinot izvērtēt informāciju un akli nesekot interneta vietnēs redzētajām pamācībām, lai nenodarītu sev ļaunu. Arī Indra piebilst, ka šādus produktus nevar gatavot cilvēki bez zināšanām. “Ja grib nopietni taisīt, tad ir vajadzīga laboratorija,” viņa piebilst.
“Dārziņos” ziepes top no pārbaudītas standarta ziepju gatavojamās masas (tādu izmanto arī “Stenders”), klāt neliekot ēteriskās eļļas, bet gan pievienojot augu spirta un eļļas izvilkumus. Līga rāda burciņas ar uzrakstiem “Citronzāle eļļā”, “Izops spirtā”, “Pūķgalve spirtā” un stāsta, ka, uzlejot eļļu vai spirtu vībotnei, tie auga rūgto smaržu pārvērš par medaini saldu. Ziepju gatavošanas procesā klāt vēl tiek pievienoti sausi, samalti augi. “Ar spirtu vai eļļu no augiem visu labumu var izvilkt ārā un katrs pats gatavot kosmētikas produktu mājas apstākļos. Mēs izmantojam vīnogu kauliņu eļļu, jo olīveļļa un lineļļa ādai ir par smagu. Augus var salasīt pļavā vai nopirkt tirgū pie tantiņām,” skaidro Līga.
Vairāk hobijs nekā bizness izdzīvošanai
Tagad tirdziņos (arī nesen notikušajā Līgosvētku tirdziņā Jelgavā, Raiņa parkā) tiek piedāvātas ceļojumu ziepītes pieaugušajiem un bērniem dzīvnieciņu formā, augu buntītes pirts telpu aromatizēšanai, kvēpeklīši, vairāku veidu smalki samalti ķermeņa skrubji uz cukura vai sāls bāzes, zālīšu maisījums kāju vannošanai un maskas sejai un rokām. Tā kā Indra ir arī rokdarbniece, tad piedāvā arī savus filcējumus un tamborētas pirts cepures.
Kosmētikas produktu iepakojumam netiek izmantota plastmasa. Skrubīšiem derīguma termiņš ir gads, tāpat arī žāvētiem augiem, bet ziepītēm – pusgads no gatavošanas brīža, stāsta Līga. Indra savukārt papildina, ka produkti vispirms tiek doti testēt radiem un draugiem un dāvināti, tikai pēc tam vesti pārdot tirdziņos. Latvijas pircēji ir izglītoti un gudri, diemžēl ne ar augstu pirktspēju, kas liedz arī kosmētikas gatavošanai mājās kļūt par pamatdarbu un galveno ienākumu avotu Līgai.
Bet viņu dārza namiņš ir atvērts ekskursantiem un grupām, kas vēlas rīkot radošās darbnīcas, senioru pasākumus, vecmeitu ballītes vai korporatīvos pasākumus, lai no piedāvātā izejvielu klāsta radītu, piemēram, savu skrubīti. Uzņēmumiem tiek piedāvāts sagatavot arī dāvanu komplektus darbiniekiem vai prezentācijas pasākumiem. “Varam dalīties pieredzē. Par ezoterisko augu pusi nerunājam, tikai par to, ko Līga izpētījusi kā zinātniece,” vēlreiz atgādina Indra. “Dārziņos” goda vietā tiek turēta Helēnas Rubines un Vijas Eniņas grāmata “Ārstniecības augi”.
Abas sievietes interesējas par pirtslietām, ir apmeklējušas attiecīgus kursus un sadarbojas ar pirtniekiem. Viņām ir ieceres, piemēram, gatavot smaržu spilventiņus, kas varētu aizvietot tradicionālos automašīnā karināmos smaržīgos līdzekļus un spētu neitralizēt cigarešu aromātu. “Mēs varam, ja cilvēki grib. Noteikti būs kas jauns, jauni produkti, bet augi vēl jāvāc” teic Līga.
Produktu logo un atturīgo dizainu ar rasaskrēsliņiem pagājušovasar izveidojusi kāda meitene, kura mācās dizaina skolā, bet “Dārziņos” strādājusi kā sezonas strādniece. Grāmatvedību saimniecībai kārto LLKC. Tikmēr pašām saimniecēm jāsteidz uz tirdziņiem pārdot, dibināt kontaktus, kā arī apmainīties ar informāciju ar citiem novada uzņēmējiem. Un jāstrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram.
