Kaut arī atalgojums ir augstāks, Jelgavas pilsētas slimnīcas lielākā problēma ir dežūrārstu trūkums, bet, veicot reformas, satraukumu rada iespējamais gultu skaita samazinājums.
Lai pacienti saņemtu efektīvu, savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, Jelgavas pilsētas slimnīca (JPS) kā viena no reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, tāpat kā visas pārējās medicīnas iestādes un sistēma kopumā, ir lielu reformu priekšā, kā to pirms dažādām dienām prezentēja arī veselības ministre Anda Čakša. Kā JPS tam gatavojas un kā dzīvo patlaban, stāsta slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs.
– Vai slimnīcā beidzot ir atcelti karantīnas pasākumi, kas gripas ierobežošanas nolūkā tika izsludināti jau janvāra vidū, un kā šo laiku pavadījāt?
Par spīti noteiktajiem karantīnas pasākumiem, cilvēki vienmēr atrod iespēju iekļūt slimnīcas telpās «pa visiem caurumiem». Tajā pašā laikā, ja pret to nostājas radikāli, apmeklētāji uzreiz atceras cilvēktiesības un visu pārējo. Troksnis ir ne pa jokam. Patlaban apmeklētāju plūsmu vairs neierobežojam. Gripas karantīnas posms bija garš, bet man liekas, ka šī infekcija mūsu reģionā šogad nebija tik izplatīta kā citus gadus. Mums nav infekcijas slimību profila, tāpēc negalvoju, ka mans viedoklis ir pareizākais.
– Kā klājas saimnieciskajā ziņā? Zināms, ka gatavojaties Uzņemšanas nodaļas pārbūves projektam.
Saimnieciski situācija paliek grūtāka, jo patlaban tiek pārskatīti amortizācijas tarifi staru diagnostikas un rentgena nodaļā. Tā ir datortomogrāfija, rentgens, ultrasonogrāfija. Kopumā šie tarifi ir samazināti, kas deviņu mēnešu griezumā ir par 198 tūkstošiem eiro mazāk, nekā līdz šim saņēmām par to pašu darbu un izmeklējumu skaitu. Pielikts gan finansējums neatliekamajai palīdzībai Uzņemšanas nodaļā, bet esam saimnieciskās darbības uzņēmums – ja vienā pozīcijā atņem, tad pieliktais izlīdzinās.
C jeb Uzņemšanas nodaļas renovācijai patlaban ir gatavs tehniskais projekts, pie kā esam strādājuši teju gadu. Plānota slēgta iebrauktuve neatliekamās palīdzības automašīnām un vērienīgi remontdarbi visā korpusā. Pašlaik strādājam pie konkursa nolikuma iepirkuma izsludināšanai, un tuvākajās dienās ceram ar to tikt galā. Projektam paredzēts 2,1 miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Jāsaka gan, ka tas ir mazākais reģionālo slimnīcu vidū. Mēs ar pašvaldību esam par to cīnījušies un it kā panākuši, ka 2019. gadā šim projektam papildus tiks atrasti vēl 900 tūkstoši eiro no veselības aprūpes budžeta, bet, kas zina, kas pēc diviem gadiem vēl notiks. Katrā ziņā esam gatavi īstenot projektu desmit mēnešos no līguma parakstīšanas brīža. Ja būs, kā plānojam, tam vajadzētu notikt nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās. Renovācijas laikā Uzņemšanas nodaļai būs jāmeklē cita vieta, ko noteikti atradīsim. Sarežģītāk būs ar rentgena nodaļu, kur lielās iekārtas nav pārvietojamas. Tur remonts un ārstnieciskais darbs notiks paralēli.
– Jau nākamgad ministrija gatavojas sākt reformas medicīnas sistēmā, piemēram, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcas apvienības, lai nekonkurētu ar speciālistiem. Vai jums šī reforma ir saprotama, un kā tajā redzat sevi?
Reformu plānu es izprotu. Mērķis ir optimizēt finansējuma plūsmu. Taču mums darba būs tikai vairāk. Sadarbība ar pārējām divām reģiona slimnīcām – Bauskas un Dobeles (Saldus aizgāja pie Liepājas, kas ir arī loģiski, jo tur gultu noslogojums ir ap 50 procentiem) – varētu izpausties tā, ka, neatliekamajai palīdzībai atvedot pacientu, mēs novēršam akūto stāvokli, bet, kad viņš ir izmeklēts un nozīmēta standartterapija, tālākai ārstēšanai pārvedam uz kādu no šīm slimnīcām. Kāpēc ne – viņš var ārstēties arī tur. Ķirurģisko lauciņu esam gatavi noklāt kaut vai tūlīt, kaut gan arī šeit darba intensitāte mums ir liela – gadā vairāk nekā trīs tūkstoši operāciju. Tāpat mums ir vairāk nekā tūkstoš dzemdību gadā – tiekam un tiksim arī turpmāk ar to galā! Vienīgās rūpes ir par terapeitisko profilu un neiroloģiju, kur ir daudz cilvēku.
Mūs uztrauc gultu skaits. Patlaban to ir 256, un vidēji katras noslogojums ir 84,3 procenti. Tas ir ļoti augsts rādītājs, uz ko ministrijas ierēdņi mudina arī citus. Taču saskaņā ar Pasaules Bankas pētījumu mums pienāktos 229 gultas, kam kategoriski nepiekrītam. Arī tam, ka mums samazinātu «akūto» gultu skaitu, pārprofilējot tās uz «hroniskajām», kas maksā aptuveni trīs reizes mazāk. To sauc par finanšu optimizāciju, bet mums, lūdzu, aptuveni pusmiljonu atkal nost!
– Izskanējusi ziņa, ka ārstu piesaistīšanai Daugavpils slimnīca gatava maksāt līdz 500 eiro par dežūru. Vai Jelgavas slimnīcā pietiek dežūrārstu?
Problēma ar dežūrārstiem ir visiem. Arī mēs to izjūtam. Taču maksāt nesamērīgi lielu naudu, manuprāt, ir ļoti nepareizi un pat bīstami. Tiem, kas strādā nodaļās, darbs tāpat nav viegls – viņiem jātiek galā ar slimību. Savukārt uzņemšanā tiek novērsta krīze, un otrā dienā dežūrārsts par to var aizmirst – paliek ārstējošais ārsts un nodaļas vadītājs. Ārsti negrib dežurēt, jo darba apjoms ir milzīgs. Diennakts laikā slimnīcas Uzņemšanas nodaļā vēršas vidēji 85 cilvēki. Turklāt katra akūtā slimnieka gadījums nav skaidrs, un jautājums – uzņemt viņu vai neuzņemt, operēt vai neoperēt – ir liela atbildība. Nevajag pat kļūdu. Patlaban ir mainījusies pieeja ārstēšanā. Piemēram, aklās zarnas bērniem neoperē, ja var neoperēt, bet skatās dinamiku. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas gadījumā (kad ārsti nesniedza palīdzību puisēnam ar lielām vēdersāpēm un paaugstinātu temperatūru – red.) to pasniedza kā ārkārtēju nolaidību vai nekompetenci, un dakteri tiesā. Taču taktika ir mainījusies, un pie tā nonākuši paši speciālisti.
Atalgojums dežūrārstiem ir līdzvērtīgs ar nodaļās strādājošajiem. Taču šiem septiņu profilu speciālistiem, kas ir diennakti slimnīcā, mums ir desmit procentu piemaksa. Kopumā atalgojums mūsu slimnīcā ir par aptuveni 20 procentiem lielāks par Ministru kabineta noteikto tarifu par sniegtajiem pakalpojumiem.
– Rīgas Dzemdību nama darbinieki nesen draudēja samazināt dežūru skaitu, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu, norādot, ka ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Prasību dubultot darba samaksu iesniedza arī Stradiņa slimnīca, kur vecmātes stundā saņem vidēji ap 3,5 eiro, bet dzemdību speciālisti līdz 5 eiro. Vai Jelgavas vecmātes neplāno protestus?
Manuprāt, izcelt vienu profilu, kā to mēģināja izdarīt Dzemdību nama speciālisti, pret pārējiem ir ļoti nekorekti. Visu cieņu dzemdību un ginekoloģijas speciālistiem, taču jāskatās visas slimnīcas griezumā. Protams, viņiem ir sava atbildība par bērnu un māti, taču vecmātes un ginekologi nebūt nav tie, kas visvairāk pārstrādājušies.
Mūsu Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas personāls ir saprotošs. Viņiem ir paskaidrots, cik atvēlēts no valsts un cik sanāk kopumā. Medicīnas māsas, feldšeri un vecmātes par stundu saņem 3,67 vai 4,04 eiro, ja viņu darba stāžs ir vismaz desmit gadu, kāds mums ir 90 procentiem darbinieku. Savukārt ārstu tarifs ir 5,83 vai 6,42 eiro stundā. Uzņemšanā vairāk – 6,42 vai 7,06 eiro stundā, bet tāpat ārsti neraujas tur strādāt. Mūs glābj Rīgas tuvums, no kurienes brauc dežurēt.
– Pakāpeniski palielinot atalgojumu, plānots panākt, ka līdz 2023. gadam darba samaksa ārstiem un speciālistiem augs 2,8 reizes, bet māsām, vecmātēm un citiem – 2,7 reizes. Vai tas, jūsuprāt, ir reāli?
Ministrija cer, ka tādējādi atrisinās kadru problēmas. Ja budžetā atradīs tik daudz naudas, kāpēc ne?! Cilvēki to būtu arī pelnījuši, bet tas notiks korekti uz kopējā finansējuma pieauguma rēķina, nevis, kā tas ir patlaban, kad vienā sadaļā paņem nost, bet otrā pieliek. Man jātic, ka izdosies. Ja neticēšu, rakstīšu atlūgumu!
–Tiesībsargs paudis satraukumu par pagarināto normālo darba laiku. Darba likums paredz, ka normālais nedēļas darba laiks ir 40 stundu un par virsstundām darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā simts procentu apmērā no viņam noteiktās algas likmes. Savukārt Ārstniecības likums mediķiem paredz noteikt pagarināto normālo darba laiku līdz 60 stundām nedēļā, par virsstundām maksājot kā par parastām darba stundām. Vai slimnīcas darbinieki neiebilst pret to?
Runājot par virsstundām – tā ir duāla situācija. No vienas puses, cilvēki vairāk strādā un nogurst, bet tajā pašā laikā viņi ir ieinteresēti strādāt virsstundas. Cilvēkiem tā ir iespēja piepelnīties, neskrienot pa pasauli un nemeklējot darbu citur. Virsstundas nav obligātas – vien tad, kad tiek saņemts iesniegums par vēlmi tādas strādāt, nākot pretī personālam, arī tiek atļauts. Mērķis ir tikai viens – saņemt lielāku atalgojumu par savu darbu.
– Vai jums pietiek ārstu un speciālistu? Kādas ir rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem?
Ārstu un speciālistu trūkums nav problēma. Kā jau minēju, problēma ir nodrošināt dežūras visu mēnesi katru dienu pa naktīm.
Runājot par kvotām, mums līgumā paredzēts uzņemt 11 610 slimnieku, bet pērn bija 13 837. Šajā ziņā pārsniedzam kvotu, kas mums rada zaudējumus. Vienu daļu no šiem pacientiem arī varēja neuzņemt. Taču mūsu reģions ir ļoti liels – naktī atved cilvēku, piemēram, no vairāk nekā simts kilometru attālās Kurmenes, kur viņu liksi?! Līdz šim nevienam neesam teikuši – kvotas beigušās, maksājiet paši vai gaidiet! Taču acīmredzot drīz mums tas būs jāsaka. Pagaidām daļu zaudējumu esam ņēmuši uz sevi. Turklāt viena daļa pacientu nesamaksā arī savu līdzmaksājumu. Kopējais iedzīvotāju parāds no 2010. gada mums ir teju 300 tūkstoši eiro. Paši netiekam ar to galā, tāpēc piesaistām parādu piedzinējus. MK noteikumos paredzēts, ka pacientam līdzmaksājums jāveic 14 dienu laikā no izrakstīšanās brīža. Diemžēl tas daudziem ir motivējošs iemesls nesamaksāt. Kad pacients iet mājās, mums nav tiesību viņam kaut ko pieprasīt vai nedot izrakstu. Aptuveni trešdaļu parādu arī izdodas piedzīt, bet, kad sākas šis process, sākas arī iebildumi pret ārstēšanu – man jau neko neizdarīja, kāpēc būtu jāmaksā!
Savukārt rindas katrā profilā atšķiras. Garākās ir endoprotezēšanā, gūžas un ceļa protezēšanā, kad uz gūžu jāgaida aptuveni gads, bet uz celi – divi gadi. Taču arī tad mūsu slimnīcā rinda ir viena no īsākajām valstī, jo neesam šo pasākumu reklamējuši uz āru – faktiski reklamējam tikai jelgavniekiem, dobelniekiem un baušķeniekiem. Gadās arī tā, ka cilvēks ir rindā, bet ir zināmas grūtības dabūt viņu uz operāciju. Tā pērn neieoperējām divus ceļus un vienu gūžu. Taču šo rindu paši neveidojam, to dara Jelgavas Sociālo lietu pārvalde, kas nosūta slimniekus uz operācijām.
– Reforma arī paredz mainīt kārtību, kā valsts maksā medicīnas iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumiem, ieviešot «stratēģisko iepirkumu», apvienojot tarifu un kvalitāti. Kā to vērtējat?
Tas būs valstisks iepirkums. Doma tāda, ka Veselības inspekcija visās iestādēs izvērtē to spēju nodrošināt pakalpojumus un kvalitāti un tad valsts, piemēram, pasaka, ka Jelgavā nepērkam protezēšanu. Patlaban tā tiek mēģināts izdarīt ar dzemdībām, kur Veselības inspekcijas skatās, vai dzemdību skaits gadā nav mazāks par 500, kāds ir nodrošinājums ar personālu, tehnoloģijām un citus faktorus. Tas ir diezgan sarežģīti, bet veids, kā atkal ietaupīt līdzekļus.
Jelgavas pilsētas slimnīca
Viena no reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, kurā ir Uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļa un septiņas stacionārās nodaļas – Neiroloģijas, Bērnu, Dzemdību un ginekoloģijas, ITA, Iekšķīgo slimību, Traumatoloģijas, Ķirurģijas ar uroloģijas un LOR gultām nodaļa. Tāpat ir operāciju bloks (trīs zāles), Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras sastāvā ir gan mūsdienīgi aprīkots endoskopijas kabinets, gan staru diagnostikas nodaļa un funkcionālās diagnostikas kabinets.
Slimnīcai ir sava sertificēta Asins sagatavošanas nodaļa ar sertificētu imūnhematoloģijas laboratoriju, kā arī sertificēta Patoloģijas nodaļa ar histoloģijas laboratoriju. Diennakts režīmā strādā Centra laboratorijas filiāle, kur tiek veiktas klīniskās, bioķīmiskās un bakterioloģiskās analīzes.
Ar modernu aparatūru aprīkota Fizikālās terapijas nodaļa. Slimnīcas ambulatorajā daļā konsultācijas sniedz kvalificēti stacionāro nodaļu speciālisti. Ir sava aptieka.
Slimnīcā strādā 53 ārsti un provizors; 149 vidējā medicīniskā personāla darbinieki – medicīnas māsas, vecmātes un laboranti –; 119 darbinieki veic jaunākā medicīniskā personāla darbu, no tiem 34 māsu palīgi. Saimnieciskajā darbā tiek nodarbināts 71 cilvēks. Patlaban slimnīcā ir 253 gultasvietas. Gadā Jelgavas pilsētas slimnīcā ārstējas vairāk nekā 13 tūkstoši pacientu. Vidējais ārstēšanās ilgums atbilst valstī pieņemtajam.
Avots: JPS
